Ja izvēlaties ājurvēdisko masāžu, jums jābūt ar pietiekami lielu konsekvenci, lai neapstātos pusceļā. «Jebkurai kaitei, jebkurai pašsajūtai ir sākums, vidus un beigas. Organismam ir vajadzīgi visi šie posmi, tāpēc ārstējoties nedrīkst apstāties pusceļā, bet ir jāiziet pilns ājurvēdiskās masāžas kurss,» saka ģimenes ārste Ilona Ābele; viņa ājurvēdas zināšanas apguvusi Šrilankā. Tiem, kuri mēdz apstaigāt veselības centrus un salonus, izmēģinot te šādu masāžu, te tādu, šoreiz nāksies savu izvēli apdomāt nopietnāk.
Ājurvēdiskā masāža nomierina un attīra (1)
Atšķiras no klasiskās masāžas
Cilvēkiem, kas bijuši uz klasisko masāžu, par daudz ko ājurvēdiskajā masāžā jābrīnās. Tai ir septiņas pozīcijas – pacients masāžas laikā septiņas reizes maina savu stāvokli: sēž, guļ uz sāniem, uz vēdera, uz muguras. Pirmajā reizē gribas jautāt – kā gan tā var atslābināties? Taču drīz vien cilvēks pārliecinās, ka masāžai ir labs relaksējošs un nervus nomierinošs efekts, dažs izmanās pat iemigt. Netiek izmantoti klasiskie dziļās iedarbības paņēmieni; ājurvēdiskā masāža ir līnijveida masāža, ko var raksturot galvenokārt kā glāstošu. Masējot tiek ņemta vērā enerģijas plūsma pa kanāliem cilvēka ķermenī.
Vienā masāžas seansā, kas ilgst aptuveni 50 minūtes, tiek izmantoti 200 ml sasildītas eļļas, ar ko ieziež ķermeni no galvas līdz kājām. Eļļa ļoti labi uzsūcas organismā caur ādu. «Mēs strādājam ar speciāli sagatavotām ājurvēdiskām eļļām, kas ievestas no Šrilankas. Tās iedarbojas ļoti spēcīgi, tāpēc tiek atšķaidītas ar bāzes eļļu – parasti tā ir sezama eļļa. Eļļas kombinācija tiek izraudzīta individuāli atkarībā no pacienta konstitucionālā tipa. Tā iesūcas organismā, iedarbojas būtībā uz visām šūnām; sāk attīrīties tās šūnas, kurām jāattīrās. Attīrīšanās pakāpe atkarīga no katra organisma individuālajām īpatnībām. Masāžas kursā ir vismaz septiņi seansi. Reizēm pirmā masāžas kursa laikā ir ļoti patīkamas sajūtas, bet pēc sešiem mēnešiem, kad to drīkst atkārtot, rodas izsitumi un citas parādības, kas liecina, ka organisms sācis tīrīties ļoti aktīvi un masīvi. Var būt arī otrādi.»
Procedūru nobeidzot, jāiet dušā, lai nomazgātu eļļas paliekas un visu lieko, kas izdalās, kad organisms sācis attīrīties fiziskajā un enerģētiskajā līmenī. Pēc tam jādzer tēja, kas pastiprina masāžas iedarbību.
Intervāls starp masāžas seansiem atkarīgs no pacienta konstitūcijas; ir vata, pitta, kapha – trīs cilvēka pamattipi jeb došas. Vata tipa pacientiem, ja vien laiks atļauj, vajadzētu masāžu katru dienu, savukārt pitta un kapha tipa pacientiem to veic 2–3 reizes nedēļā; izteiktiem kaphas pārstāvjiem ar ļoti lielu lieko svaru – pat reizi nedēļā. Nav tik svarīgi, kurā diennakts daļā masāža notiek, pacients laiku izvēlas pēc savām sajūtām. Atkarībā no cilvēka konstitucionālā tipa pacientam tiek nozīmētas arī tā sauktās pančakarmas procedūras, kas turpinās pēc masāžas kursa, lai pilnīgi izvadītu sakrātos toksīnus un ārstētu. Visi saņem arī ieteikumus par uzturu, kam ājurvēdas skatījumā ir būtiska loma.
Profilaksei un ārstēšanai
Ājurvēdas masāža ir efektīvs līdzeklis, lai uzturētu ķermeni veselu, labi justos un novērstu varbūtējās slimības, uz kurām cilvēkam ir nosliece. «Šādus pacientus mēs gaidām ļoti labprāt, jo ar profilaksi var panākt visvairāk,» teic I. Ābele. «Tomēr pārsvarā nāk cilvēki ar hroniskām slimībām – bronhiālo astmu un citām elpceļu slimībām, ādas slimībām, piemēram, psoriāzi, ihtiozi, dažādiem dermatīta veidiem. Daudziem ir nervu slimības: citam vienkārši stress un pārslodze, citam – depresija, vēl citam – parēze vai paralīze. Ārstējam arī pacientus ar locītavu slimībām. Bet – vai tā būtu profilakse vai ārstēšana – ļoti svarīga ir savstarpēja sadarbība. Ārsts tikai palīdz pacientam, ievirza un māca, un pacients pats ir tas, kurš teikto ievēro vai neievēro.»
Metodei ir arī savas kontrindikācijas. Nevar masēt, ja pacientam ir paaugstināta temperatūra vai arī ja viņš tikko pārslimojis smagu slimību. Pilnu ājurvēdisko masāžu neveic grūtniecēm. Psihisku slimību gadījumā, it īpaši akūtā vai nepilnas remisijas fāzē, enerģētiski iedarbojoties uz labilu psihi, var izraisīt nevēlamus blakusefektus.
Onkoloģiskie slimnieki tiek pieņemti, ja viņi ir onkologa uzskaitē un saņem vajadzīgo ārstēšanu, vai nu tā ir operācija, staru terapija vai ķīmijterapija. Ājurvēdas metodes palīdz izvadīt toksiskos blakusproduktus, uzlabo pašsajūtu un veicina organisma spēju cīnīties.
Jābūt gatavam ievērot nosacījumus
Daži pacienti domā, ka, dodoties uz ājurvēdisko masāžu, tūlīt varēs atteikties no ģimenes ārsta vai konsultanta nozīmētajām zālēm. Tomēr tā nedrīkst darīt. Kad procedūras būs devušas rezultātus, ārsts to konstatēs pats un samazinās medikamentu devu vai ļaus no tiem atteikties pavisam. Citi uzskata, ka ir izārstēta kāda slimība, kas viņiem bijusi agrāk, piemēram, veģetodistonija, taču patiesībā slimība ir nevis izārstēta, bet atstumta zemapziņā, cilvēks to nepieņem un ar zāļu palīdzību notušē simptomus. Tādā gadījumā masāža šo veco kaiti izprovocē, un cilvēkam uz laiku atgriežas iepriekšējās sajūtas. I. Ābele paskaidro: «Tas nav patīkami, bet tāpēc jau mēs esam mediķi, lai kontrolētu šo procesu. Nekādā gadījumā neiesakām pamest ārstēšanos pusceļā, jo tad vecā kaite izpaudīsies ilgāk. Mēģinu jau pirmajā konsultācijā pacientiem visu izskaidrot un sagatavot tam, kas var notikt ārstēšanas gaitā. Kad es stāstu, kādas pašsajūtas izmaiņas varbūt uz laiku nāksies piedzīvot, bieži redzu neticību, izbrīnu – kā no masāžas var kaut kas tāds notikt? Bet tad, kad sācies masāžas kurss, vairums pacientu pēc pirmās vai otrās reizes piekrīt: jā, es nemaz nedomāju, ka būs tik nopietni. Izvēle – sākt vai nesākt šo kursu – ir pacienta paša ziņā, bet, ja reiz tas ir uzsākts, tad arī ir jāpabeidz. Mēs mudinām pacientus sazināties ar mums, par visu atklāti stāstīt un jautāt. Metode ir iedarbīga un prasa nopietnu darbu.»
Kursa laikā jāievēro noteikti uztura ierobežojumi, jo tīrīšanās process ir dziļš; organismam tas ir smags darbs. Kursa laikā nav vēlams uzsākt aktīvas sporta nodarbības. Ja iespējams, jānodrošina maksimāli viegla slodze darbā vai pat jāiet atvaļinājumā, lai varētu atpūsties tik, cik organisms prasa. Savas regulārās fiziskās nodarbes var turpināt, bet, ja cilvēks jūt vēlmi sportot vairāk, ir jāieklausās sevī un jārīkojas tā, lai sports neatņemtu visu enerģiju. Pacientiem ar kustību traucējumiem, parēzēm, paralīzēm patvaļīga vingrošana nav atļauta, jo tā var izraisīt stāvokļa pasliktināšanos.Vēlāk pacientiem iesaka piemērotus fizisko nodarbību veidus.
Ājurvēdiskās masāžas kursu bieži pavada psiholoģiskas izmaiņas. Tie, kas līdz šim aizturējuši dusmas, organisma enerģētiskās tīrīšanās laikā kļūst ķildīgi; raudulīgie kādu brīdi raud vēl vairāk, bet pēc tam iekšēji nostiprinās un spēj sevi aizstāvēt. Vārdu sakot – viss, kas uzkrājies, iznāk ārā. Bieži cilvēks turpina ārstēšanos pie psihoterapeita, un problēmas, kas sākušas risināties, tiek atšķetinātas līdz galam.