/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
Nobela prēmiju ekonomikā šogad saņems izraēliešu zinātnieks Roberts Aumans un amerikāņu pētnieks Tomass Šelings par «spēļu teorijas analīzi», kas var palīdzēt risināt konfliktus uzņēmējdarbībā un tirdzniecībā, pirmdien paziņoja Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.
Nobela prēmiju ekonomikā saņem par «spēļu teoriju»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņu pētījumi atraduši lietojumu «drošības un atbruņošanās politikā, tirgus cenu veidošanā, kā arī ekonomiskajās un politiskajās sarunās,» teikts akadēmijas paziņojumā.
Desmit miljonu zviedru kronu (754 000 latu) lielā prēmija tiks pasniegta Stokholmā 10. decembrī.
75 gadus vecais Aumans ir dzimis Vācijā, bet ir Izraēlas un ASV pilsonis un strādā par pasniedzēju Hebronas universitātē Jeruzālemē. 84 gadus vecais Šelings ir pasniedzējs ASV Mērilendas universitātē.
«Spēļu teorija» ir zinātne par stratēģiju, kuras mērķis ir noteikt, kādas darbības dažādiem «spēlētājiem» — vai tie būtu tirdzniecības partneri, darba devēji, arodbiedrības, vai pat noziedzīgie grupējumi — ir jāveic, lai nodrošinātu sev labvēlīgāko rezultātu.
Šelings piemēroja spēļu teoriju pasaules drošības sfērai un bruņošanās sacensībai, kas attīstījās kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem, savukārt Aumans veica «bezgalīgi atkārtojošos spēļu» analīzi, lai noteiktu, kāds iznākums var būt noturīgs laika gaitā.
«Šo jautājumu izpratne palīdz izskaidrot ekonomiskos konfliktus, tādus kā cenu kari un tirdzniecības kari, un atklāt, kāpēc dažas sabiedrības gūst labākus panākumus, pārvaldot vienus un tos pašus resursus,» teikts akadēmijas paziņojumā.
Kā LETA jau ziņoja, par šā gada Nobela prēmijas laureātiem medicīnā kļuvuši Austrālijas zinātnieki Berijs Māršals un Robijs Vorens, kuri atklājuši baktēriju, kas izraisa gastrītu un kuņģa čūlas.
Nobela prēmiju fizikā šogad saņems amerikāņu zinātnieki Rojs Globers un Džons Hols un vācu fiziķis Teodors Henšs par pētījumiem optikā, bet prēmija ķīmijā šogad piešķirta franču zinātniekam Īvam Šovēnam, kā arī amerikāņu pētniekiem Robertam Grubsam un Ričardam Šrokam par atklājumiem organiskajā ķīmijā.
2005. gada Nobela miera prēmiju ieguvusi ANO Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) un tās direktors Mohameds el Baradei par darbu, lai ierobežotu kodolieroču izplatību pasaulē.