Vai skolēnam jāēd brokastis?

Māmiņu pieredze

• Inga, Zanes (7 g.) mamma:

– Pirms iešanas uz bērnudārzu meita parasti neko neēda, bet 20 minūšu gājiens svaigā gaisā ļāva atmiegoties, rosināja ēstgribu, un tūlīt jau dārziņā bija brokastis. Tagad ir sliktāk — no rītiem mājās ēst Zanei negribas, bet tiklīdz nonāk skolā, vēders rūc. Ar pūlēm pierunāju viņu apēst glazēto biezpiena sieriņu un izdzert mazu tasīti kakao.

• Ludmila, Agneses (15 g.) mamma:

– No rīta meita tikai padzeras siltu tēju un skrien uz skolu. Starpbrīžos sapērkas bulciņas vai kādreiz uzēd salātus. Lielā ēšana sākas, kad viņa pārnāk mājās.

• Ligita, Kaspara (11 g.) mamma:

– Par laimi, manam dēlam ļoti garšo graudaugu pārslas ar pienu. Katrai nedēļas dienai man sagādāta cita pārslu šķirne, lai viņam neapniktu. Pērku lielos iepakojumus, tā iznāk diezgan lēti.

Brokastis ir svarīgas

Daudzviet pasaulē tieši brokastis uzskata par galveno ēdienreizi. Ja pieņem, ka cilvēks dienā ietur trīs maltītes, tad brokastīs ieteicams patērēt 30% no kopējā kaloriju daudzuma. Šo noteikumu pārkāpj gan bērni, gan pieaugušie. Ja mamma pirms iešanas uz darbu izdzer vienīgi tasi kafijas, tad kādas viņai tiesības uzstāt, lai bērns ieturētu pilnvērtīgu maltīti? Tomēr būtu labi, ja izdotos mainīt iesīkstējušo kārtību. Varbūt mēs varētu:

- celties agrāk un nopelnīt brokastis. Vienam palīdz uzmundrinoša duša vai īsa rīta rosme, citam ēstgriba pamostas pēc pastaigas ar suni, kādam pietiek ar to, ka viņš paveic mājas darbus vai pagatavo maltīti citiem;

- gatavot brokastīs tādus ēdienus, kas ir īpaši gardi, smaržīgi;

n mēģināt pārkārtot dienas režīmu rīta pusē tā, lai brokastis nebūtu jāēd steigā, bet tās varētu mierīgi izbaudīt pie glīti klāta galda;

- iepriekšējā dienā kopā ar bērniem izdomāt, ko viņi vēlētos ēst brokastīs, un varbūt to kopīgi pagatavot, lai no rīta visiem gribētos nogaršot, kas tad tur iznācis.

To visu, protams, ir vieglāk pateikt, nekā izdarīt, taču mēģināts nav zaudēts.

Dažas idejas

- Lielā kārtainā brokastu sviestmaize. Ņem baltmaizes klaipu, sagriež to gareniskās parasta biezuma šķēlēs. Apakšējo un augšējo šķēli pārziež ar sviestu no vienas puses, vidējās — no abām. Uz maizes kārto šķēlītēs sagrieztu desu, gaļu, sieru, dārzeņus, kapātus zaļumus u. c. Var izmantot arī kausēto sieru vai dažādus sviestmaižu krēmus. Vēlams, lai katrā kārtā dominētu kāda cita krāsa. Tā maizes šķēles liek citu uz citas, viegli piespiež, ietin pārtikas plēvē vai folijā, atstāj uz nakti ledusskapī. (Ja kukulis liels, var uzlikt arī vieglu slogu.) No rīta klaipu sagriež šķēlītēs un pasniedz.

- Augļu biezpiens. Dažādus augļus un ogas, gan pašmāju, gan ievestos, sagriež glītos gabaliņos, pārkaisa ar cukuru un kanēli un ļauj atsuloties. Ar blendera palīdzību vai, izberžot caur sietu, pagatavo viendabīgu biezpiena masu, pievieno cukuru un vanilīna cukuru vai kanēli, labi saputo. Ja masu grib gaisīgāku, tajā var iecilāt saputotu saldo krējumu. Pievieno augļu gabaliņus, saliek trauciņos, glīti izrotā ar vīnogām, pārsedz ar pārtikas plēvi un pa nakti atstāj ledusskapī.

- Vabolītes. Ābolu, bumbieru, persiku vai nektarīnu pusītes viegli apvāra cukura sīrupā, kam pievienots mazliet citronskābes. (Ābolus un bumbierus vēlams nomizot.) Atdzesē sīrupā, notecina un nosusina. Liek ledusskapī, kārtīgi atdzesē. Uz paplātes, kas pārklāta ar foliju, sarindo augļu pusītes ar griezuma vietu uz leju. Izkausē šokolādi, ar otiņas palīdzību uzklāj to augļiem, uz brīdi ieliek saldētavā, lai strauji atdziest. Ja ir laiks un vēlēšanās, no šokolādes var veidot dažādus papildu rotājumus vai arī uzzīmēt vabolītēm punktiņus vai ko citu ar kausētu citas krāsas šokolādi.

- Pudiņa putra. Vāra pašķidru mannas biezputru, vārīšanas beigās pievieno vaniļas pudiņa koncentrātu (nopērkams veikalos, fasēts paciņās), kas atšķaidīts ar nelielu daudzumu piena. Pēc garšas pieliek cukuru. Iznāk pabieza gaiši dzeltenīga putra. Nelielus trauciņus izziež ar sviestu, pilda tajos putru, liek ledusskapī. No rīta izgāž uz šķīvīšiem, pievieno kādu siltu saldu mērci vai pārlej ar kausētu šokolādi.