Spēle sākusies bez noteikumiem (1)

Elektronikas un elektrotehnikas ražotājiem jāsāk atbildēt par nolietotās produkcijas atkritumu savākšanu.

Visām kopš 13. augusta no jauna veikalu plauktos nonākošajām elektronikas un elektrotehnisko iekārtu precēm uz iepakojuma ir jābūt īpašam marķējumam — pārsvītrotam konteineram uz ritentiņiem, kas norāda, ka pēc nolietošanās šie priekšmeti nav vienkārši izmetami atkritumos, bet gan savācami un utilizējami īpašā veidā. To paredz Eiropas Savienības direktīva, kas nosaka prasību ražotājiem un tirgotājiem atbildēt par elektronikas un elektrotehnisko iekārtu un citu preču atkritumu apsaimniekošanu. Direktīva noteic, ka ražotājam ir jānodrošina, lai tiktu pārstrādāti 60–80 procenti no iekārtas svara.

Dokumentus pieņem vēlu

Direktīva ir stājusies spēkā, bet Latvija vēl nav atbilstoši sakārtojusi savu likumdošanu. Vides ministrija apstiprinājusi dabas resursu nodokļa (DRN) tarifus elektrotehnikas atkritumiem, izdarītas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas likumā. Bet vēl Saeimai jāpieņem pats jaunais dabas resursu nodokļa likums, kam jāstājas spēkā no 2006. gada 1. janvāra, un no nākamā gada vidus nodokli jāsāk maksāt pēc jaunajiem tarifiem, skaidro organizācijas «Latvijas Zaļais elektrons» valdes priekšsēdētājs Guntars Gulbis. Līdz šim DRN no šo preču grupas — 10 santīmi par vienu vienību — maksāja tikai par dienasgaismas spuldzēm, jo tās satur dabai kaitīgo dzīvsudrabu. Tagad nodoklis noteikts visiem elektroniskajiem un elektrotehniskajiem atkritumiem.

Savu otro lasījumu Ministru kabinetā gaida noteikumu projekts «Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrācijas kārtība». Projektu Vides ministrija iesniedza jūlijā, taču to tālāk virzīs tad, kad no atvaļinājumiem atgriezīsies ministrijas šīs jomas atbildīgie darbinieki, proti, process varētu sākties šonedēļ.

Līdz noteikumu pieņemšanai paies vismaz mēnesis, tātad no oktobra varēs sākt reģistrāciju, kas jāpabeidz līdz gada beigām, kā to paredz Ministru kabineta noteikumu projekts. Tikai oktobrī varētu būt gatavas arī nepieciešamās atskaišu formas. Tātad ražotāju atbildība ir sākusies, taču spēles noteikumi vēl nav zināmi.

Informatīvais vakuums, organizatorisko pasākumu un normatīvo dokumentu apstiprināšanas novēlošana novedīs pie tā, ka formāli atbildību prasīs jau no augusta vidus — kontrolēs, liks sodus par to, ka direktīva netiek pildīta, satraucies SIA «Kek Tēma» («Philips» pārstāvis Latvijā) valdes loceklis Oļģerts Kadiķis, piebilstot, ka nebūs jau pirmā reize, kad informācija tiks prasīta ar atpakaļejošu datumu.

Visi gaida skaidrību

Pagaidām vēl nav skaidrs pat tas, kas veiks ražotāju un tirgotāju uzskaiti. Prognozē, ka tā varētu būt Latvijas Elektronikas un elektrotehnikas rūpniecības asociācija (LETERA), kam jau ir nepieciešamā vismaz piecu gadu pieredze un kura ir iesaistījusies jauno normatīvo dokumentu izstrādāšanā. Tās pārstāvis un organizācijas «Latvijas Zaļais elektrons» padomes loceklis Jānis Bikše jau prognozē sankcijas pret tiem, kas nemarķēs produkciju, nereģistrēsies un vispār atteiksies no atbildības uzņemšanās par atkritumiem, tādējādi deformējot nozares tirgu.

Atkritumu apsaimniekošanā likums paredz vismaz trīs risinājumus, skaidro Dz. Zariņš. Visdārgākais veids ir pašam ražotājam (tirgotājam) maksāt DRN un uzņemties pilnu atbildību, var izmantot apdrošinātāju pakalpojumus, bet vislētākais veids ir veidot kolektīvu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Ja ražotāji un tirgotāji sadarbosies ar atkritumu apsaimniekošanas organizācijām un uzņēmējiem, viņiem DRN nebūs jāmaksā. J. Bikše pastāsta, ka LETERA kopā ar Latvijas Datortehnoloģiju asociāciju jau pērnā gada nogalē ir izveidojusi organizāciju «Latvijas Zaļais elektrons» (LZE), kas veidos atkritumu savākšanas un pārstrādes sistēmu. Viņš apliecina, ka jaunā organizācija apvieno aptuveni 80% informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmumu.

Akciju sabiedrības BAO paspārnē izveidota SIA «Latvijas Elektrotehniskā apsaimniekošana», kas, pēc tās valdes priekšsēdētājas Beātas Bietagas vārdiem, arī gatavojas nodarboties ar šo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas organizēšanu. Savus pakalpojumus jaunajā lietā sola piedāvāt jau iestrādājušās organizācijas — iepakojuma savākšanas organizācijas «Latvijas Zaļais punkts», «Zaļā josta» un citas. Taču visi gaida, kad jautājums būs sakārtots valsts līmenī.

Cenas noteikti pieaugs

Sadzīves jeb baltās elektronikas ražotāji un tirgotāji tikai nesen izveidojuši savu nozares asociāciju. Vairākums «Dienas» aptaujāto sadzīves tehnikas ražotāju un vairumtirgotāju pārstāvju, kas Latvijā izplata, piemēram, «Siemens», «Samsung», «Elektrolux», «AEG», «Zanussi» un citu pazīstamu zīmolu produkciju, apliecina, ka ražotāji jau sākuši savas produkcijas marķēšanu, taču par reģistrēšanos un atkritumu savākšanas praktisko organizāciju Latvijā nav nekādas skaidrības.

Vienas no lielākajām sadzīves un datortehnikas realizētājām Latvijā — firmas «Elkor» mārketinga direktors Sergejs Dzenis atzīst, ka jaunā ES direktīva ir visnotaļ atbalstāma lieta, taču, kamēr nav noteikumu, utilizācijas tarifu, nav skaidrības par procedūru — kur un kas vāks atkritumus, kas un kā par to maksās, kāda būs atskaišu kārtība utt., tikmēr arī nevar prognozēt, kā šis jaunievedums ietekmēs izstrādājumu cenas. Esot gan skaidrs, ka uz cenu tas viss noteikti atsauksies, bet, visticamāk, pēc nākamā gada vidus, kad būs jāsāk maksāt jaunās DRN likmes.

Viedokļi

Undīne Būde, «Latvijas Zaļā punkta» valdes priekšsēdētāja: — Kad 2000. gadā sākām iepakojuma savākšanu, situācija bija citāda nekā tagad ar elektronisko atkritumu savākšanu, jo par iepakojumu jau arī pirms tam tika maksāts dabas resursu nodoklis. Jebkurā gadījumā tas ieies izstrādājumu cenā. Iedzīvotājiem ir jāpieprasa pašvaldībām, lai iekārto atkritumu savākšanas laukumus, kur par brīvu var novietot un attiecīgi sašķirot nevajadzīgās mantas. Maksu par savākšanu noteiks atkritumu operatori, tāpēc ir svarīgi, lai starp viņiem būtu konkurence un ražotāji, tirgotāji varētu noslēgt līgumus ar sev izdevīgāko apsaimniekotāju. Daudzās valstīs, piemēram, Austrijā, Lielbritānijā, «Zaļais punkts» uztur arī elektroatkritumu savākšanas sistēmu. Mēs, katrā ziņā, to saviem klientiem piedāvāsim. Taču valsts kārtējo reizi kavē likumdošanas bāzes sakārtošanu.

Dzintars Zariņš, Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas izpilddirektors: — Ar direktīvas ieviešanu Latvijā viss ir kārtībā. Kopā ar Vides ministriju esam rīkojuši vairākus seminārus. Ir grozīts atkritumu apsaimniekošanas likums, būs grozījumi likumā par dabas resursu nodokli. Ministru kabinets pieņems noteikumus par ražotāju un tirgotāju reģistrācijas kārtību. Cenas palielināsies ne vairāk kā par 3–10%. Nevar prognozēt, cik tas būs katrai atsevišķai precei, jāskatās kopsakarībās. Mēs arī vēl neesam šo jautājumu precīzi izrunājuši ar sadzīves tehnikas tirgotājiem, tāpēc nav skaidras viņu papildu izmaksas. «Latvijas Zaļo elektronu» izveidojām tāpēc, lai zem vienas sistēmas apkopotu visu loģistiku, tāpat kā tas ir Norvēģijā: atkritumu savākšanu, pārstrādi, apglabāšanu. Tādējādi tas izmaksā vislētāk. Jaunā organizācija ir deklarējusi, ka tās uzdevums ir panākt lētāku atkritumu apsaimniekošanu, nevis gūt sev peļņu. Mērķis ir sistēmas integrācija un uzlabošana.

Andris Jansons, «Samsung Electronic» pārstāvniecības Latvijā sadzīves tehnikas mārketinga menedžeris: — Par ES direktīvas izpildi pilnīgu atbildību uzņemas ražotājs. «Samsung» jau kopš maija attiecīgi marķē savu produkciju. Tirdzniecībā produkcija ar šo marķējumu parādās no 13. augusta. Mēs paredzam, ka cenas jauno prasību dēļ varētu pieaugt par kādu vienu procentu. Kāpums nebūs liels, un tas varētu sākties tikai pēc kāda laika, ne tagad uzreiz. Ceru, ka tirgus uz pārmaiņām reaģēs vienoti. Pagaidām pašvaldības nepiedāvā iespēju utilizēt elektronikas un elektrotehnikas atkritumus, līdz ar to mums pat nav, kam maksāt par šī pakalpojuma veikšanu. Vēl neviens nemāk pateikt, kā jaunie likumi darbosies Baltijas valstīs.