Uzziņa — Lielākie terora akti Eiropā pēdējo 30 gadu laikā

Ceturtdien sprādzienu sērijā Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas metro un autobusos nogalināti vismaz 33 cilvēki un 1000 guvuši nopietnus ievainojumus. Šajā sakarā sniedzam īsu hronoloģiju par dažiem lielākajiem terora aktiem, kas pēdējo trīsdesmit gadu laikā notikuši Eiropā.

1974. gada oktobrī un novembrī Īru republikāņu armijas (ĪRA) rīkotos sprādzienos Lielbritānijas krogos iet bojā 28 cilvēki, bet ievainoto skaits pārsniedz 200.

1980. gada augustā Boloņas dzelzceļa stacijā Itālijā labējo ekstrēmistu ievietotas bumbas sprādzienā nogalināti 85 cilvēki un ievainoti vismaz 20.

1984. gada 12. oktobrī Lielbritānijas pilsētā Braitonā, viesnīcā «Grand Hotel», kurā tobrīd uzturējās britu premjerministre Mārgareta Tečere un vairāki ministri, eksplodēja ĪRA uzstādīta bumba. Sprādzienā gāja bojā pieci cilvēki un vēl 32 tika ievainoti.

1985. gada 12. aprīlī Spānijas galvaspilsētā Madridē šiītu musulmaņu ekstrēmistu sarīkotā sprādzienā gāja bojā 18 cilvēki un vēl 82 tika ievainoti.

1988. gada 21. decembrī, eksplodējot bumbai aviokompānijas «Pan American World Airways» lidmašīnā «Boeing 747» virs Skotijas pilsētas Lokerbijas, lidaparāts nogāzās pilsētiņā. Gāja bojā visi 259 cilvēki, kas atradās lidmašīnā, un vēl 11 Lokerbijas iedzīvotāji.

1992. gada 10. aprīlī, sprāgstot ĪRA kaujinieku paslēptai bumbai automašīnā Londonas finanšu kvartālā, tika nogalināti trīs cilvēki un vēl 91 ievainots.

1995. gada 25. jūlijā sprādzienā Parīzes metro tika nogalināti astoņi cilvēki un vēl 86 ievainoti.

1996. gada 9. februārī ĪRA uzstādītas bumbas sprādzienā Londonā tika nogalināti divi un ievainoti vēl 100 cilvēki.

1998. gada 15. augustā automašīnā paslēptas baumas sprādzienā Ziemeļīrijas pilsētā Omā tika nogalināti 29 cilvēki. Atbildību uzņēmās atšķēlies īru republikāņu grupējums «Īstā ĪRA».

1999. gada 4. septembrī Krievijas Dagestānas republikā, Buinakskas pilsētā, pie militārpersonu kopmītnēm eksplodēja automašīnā uzstādīta bumba, nogalinot 64 cilvēkus, galvenokārt Krievijas virsnieku sievas un bērnus.

1999. gada 9. septembrī, bumbas sprādzienā sagrūstot daudzdzīvokļu mājai Maskavā, tika nogalināti 94 cilvēki un ievainoti vairāk nekā 200.

1999. gada 13. septembrī, bumbas sprādzienā sagrūstot astoņstāvu dzīvojamajai mājai Maskavā, tika nogalināti 118 cilvēki. Krievijas amatpersonas šajos sprādzienos apsūdzēja čečenu kaujiniekus, tomēr izskanēja arī pieņēmums, ka tos sarīkojis Krievijas Federālais drošības dienests, lai attaisnotu otro Čečenijas karu.

1999. gada 21. oktobrī vairāk nekā 110 cilvēki tika nogalināti un aptuveni 400 ievainoti, vairākām raķetēm trāpot cilvēku pārpildītā tirgū Čečenijas galvaspilsētā Groznijā. Krievija noliedza saistību ar uzbrukumu.

2003. gada 12. maijā divi pašnāvnieki ar kravas automašīnu, kas bija piekrauta ar sprāgstvielām, ietriecās Čečenijas promaskaviskās administrācijas ēkā Znamenskas pilsētā, nogalinot 60 cilvēkus un vēl vairāk nekā 100 ievainojot.

2003. gada 5. jūlijā, divām teroristēm pašnāvniecēm uzspridzinoties Maskavas Tušinas lidlaukā, kur notika rokkoncerts, nogalināti 18 cilvēki un vēl vairāk nekā 50 ievainoti.

2004. gada 6. februārī, Maskavas metro uzspridzinoties teroristei pašnāvniecei, gāja bojā vismaz 40 cilvēki un vēl vairāki simti tika ievainoti.

2004. gada 11. martā vismaz 191 cilvēki gāja bojā un vēl vairāk nekā 1800 cieta vairākos sprādzienos Madrides pasažieru vilcienos.