Kādi telpaugi jums piemēroti

Par labajiem un sliktajiem

Visas lietas jebkurā sfērā mēdz dalīt pozitīvās un negatīvās, vajadzīgās un nevajadzīgās, arī telpaugus par varēm cenšas iedalīt labajos un sliktajos. Par tā sauktajiem labajiem neviens īpaši nediskutē, turpretī pie sliktajiem tos pieskaita visdažādāko iemeslu pēc — vieni durstās, citi nezied vai reti zied, vēl citiem vajadzīgs balsts, dažiem ir indīga šūnsula…

Diemžēl mēs reti aizdomājamies, ka šie mūsu telpaugi savā dzimtenē aug savvaļā un ar ērkšķiem, asām lapu malām un citām īpatnībām ir pielāgojušies izdzīvošanai vietējos apstākļos. Ja, audzējot telpās, nespējam ik gadu nodrošināt tiem nepieciešamos, optimālos kopšanas un augšanas apstākļus, tie neziedēs. Savukārt daudzi indīgie telpaugi ir izmantojami ārstniecībā. Un augu daudzveidībā nav tikai koki un krūmi, kuriem nav vajadzīgs balsts, bet ir arī vīteņaugi, ir kāpelētāji un ložņātāji, kas nosedz augsni ar savām lapām un dzinumiem. Bez šiem augiem flora nebūtu pilnīga.

Ņemiet to, kas jums patīk!

Cilvēka domām, tāpat arī iedomām ir milzu spēks. Lielākoties mēs to neprotam izmantot savā labā. Taču ir cilvēki, kuri mācās un dzīvo ar šīm domām, kuri prot sevi ietekmēt gan vienkāršām, gan fantastiskām darbībām. Pašiedvesma un koncentrēšanās spējas ir dotas katram no mums, tikai tās ir jāizprot un jāizkopj.

Daudzās zinātnes nozarēs ir veikti neskaitāmi eksperimenti, lai noskaidrotu — vai augi spēj domāt, vai var mūs ietekmēt ar cilvēku acīm neredzamo enerģiju, vai, atrazdamies mums blakus, spēj mainīt vai ietekmēt mūsu domas, utt. Cik atbilžu — tik arī pretjautājumu, cik apgalvojumu — tik pretargumentu.

Ikdienā vērtējam vienkāršāk: ja cilvēkam telpaugs patīk, abi jūtas labi, turpretī, ja kāds uzdāvinājis vai pierunājis iegādāties augu, kas jums nepatīk, nīkuļos, līdz aizies bojā. Tādēļ katram pašam jāizvēlas savi zaļie kaimiņi. Izvēle ir tik plaša, ka jebkurš atradīs sev piemērotāko.

Dažādi augi dažādām telpām

Izvēloties telpaugus, tos cenšas sadalīt pa grupām, tās savukārt ieteic dažādas nozīmes telpām.

Datortelpās, kas aprīkotas ar daudzām dažādām darbam nepieciešamām ierīcēm un iekārtām, vajadzētu audzēt ehmejas (Aechmea), hlorofītus (Chlorophytum), dracēnas (Dracaena), fikusus (Ficus) un araukārijas (Araucaria), jo šie augi neitralizē darba procesā izdalījušās kaitīgās vielas un starojumu.

Darba telpās, kur jāpavada dienas lielākā daļa, der audzēt ananasu (Ananas), asparāgus (Asparagus), hemedorejas (Chamedorea), kodijas (Codiaeum), hibiskus (Hibiscus), marantas (Marantha), filondendrus (Philodendron), akmeņlauzītes jeb saksifrāgas (Saxifraga) un istabas liepu jeb sparmāniju (Sparmannia).

Pieņemšanas telpās, kur apgrozās daudz dažādu cilvēku, ieteicamas ir ceropēgijas (Ceropegia), krizantēmas (Chrysanthemum), dīfenbahijas (Dieffenbachia), monsteras (Monstera), sanpaulijas (Saintpaulia) un stefanotes (Stephanotis).

Radoša darba sekmēšanai jāizvēlas brunfelsijas (Brunfelsia), efejas (Hedera), nerīnes (Nerine) un zantedešijas (Zantedeschia).

Atpūtas un relaksācijas telpās audzē augus, kas mazina stresu, palielina koncentrēšanās spējas, likvidē nedrošības sajūtu, palīdz saglabāt dvēseles līdzsvaru un rast kontaktu ar citiem cilvēkiem. Pie šādiem augiem pieder antūrijas (Anthurium), bambusi (Bambus), efejvīni (Cissus), kamēlijas (Camellia), nolīnas (Nolina), sansevjēras (Sansevieria), jukas (Yucca), adiantes (Adiantum), epipremni (Epipremnum), hipeastri (Hippeastrum), jakobīnijas (Jacobinia), mirtes (Myrtus), nefrolēpes (Nephrolepis), acālijas (Rhododendron), šefleras (Schefflera) un sedumi (Sedum).

Guļamistabās rekomendē alojes (Aloe), guzmanijas (Guzmania), vaskapuķes (Hoya), spatifīlas (Spathiphyllum) un soleirolijas (Soleirolia).

Istabās, kur mīt veci cilvēki un slimnieki, vispiemērotākie augi ir begonijas (Begonia), citrusi (Citrus), krasulas (Crassula), kalanhojes (Kalanchoe), pasifloras (Passiflora), tolmiejas (Tolmiea), gardēnijas (Gardenia) un prīmulas (Primula).

Mājdzīvnieki (kaķi, suņi u. c.) labi jūtas, ja viņiem atvēlētajā vietā aug bugenvilejas (Bougainvillea), dižmeldri (Cuperus), zebrīnas (Zebrina) un scirpusi (Scirpus).

Augu sadalījums veidots pēc E. K. Hofmanes grāmatas «Telpaugu neredzamā enerģija» («Zvaigzne», 2002.)