Bušs: ASV atceras Baltijas valstu okupāciju (papildināta)

ASV neaizmirst Baltijas valstu apspiešanas faktu un atceras Baltijas valstu vēsturi, tā šodien preses konferencē sacīja ASV prezidents Džordžs Bušs, piebilstot, ka rīt pieminēs tos cīnītājus, kas pretojās nacismam.

Rietumiem II. Pasaules kara beigas nozīmē kara noslēgumu, savukārt Baltijas valstīm tas nozīmē okupācijas un apspiešanas sākumu.

ASV prezidents vairākkart atzīmēja, ka Baltijas valstis ir kļuvušas brīvas un demokrātiskas valstis un var kalpot par piemēru citām valstīm, kas atrodas ceļā uz demokrātiju. «Baltijas valstu piemērs ir svarīgs valstīm, kas ir ceļā uz demokrātiju un cenšas izkļūt no tirānijas».

Bušs arī norādīja, ka ir runājis arī ar Krieviju par Baltijas valstīm tik svarīgo jautājumu — okupāciju. ASV prezidents uzsvēra, ka «esmu Putinam [Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam] izskaidrojis [Baltijas viedokli], un viņš saprot, ka jums ir aizvainojums». Bušs vairākkārt uzsvēra, ka viņš cer uz valstu savstarpējo attiecību pāriešanu citā fāzē.

Uz jautājumu, vai Bušs Maskavā aicinās Putinu atzīt Baltijas valstu okupāciju, ASV prezidents uzsvēra, «mana attieksme ir skaidra». Prezidents pieminēja arī to, ka ASV nekad nav atzinusi Baltijas valstu okupāciju. Prezidents sacīja, ka trīs valstis ir spējīgas palīdzēt Krievijai saprast to, ko nozīmē brīvība.

Bušs arī atzīmēja, ka savas uzrunas laikā Mazajā ģildē viņš teikts, ka «mēs nekad vairs neatļausim ebreju un čigānu iznīcināšanu, nekad nepieļausim tirāniju un tautu apspiešanu».

Savas uzrunas sākumā ASV prezidents atzina, ka viņam ir gods stāvēt šeit starp trim tuviem ASV sabiedrotajiem un informēja, ka runāts ir ne tikai par Baltijas valstu okupāciju, bet arī ir vīzu režīmu, kā arī par nevalstisko organizāciju lomu demokrātijā un par Baltkrieviju, Ukrainu, Gruziju, Moldovu.

Preses konferences sākumā savu runu teica arī Baltijas valstu prezidenti.

Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga norādīja, ka šodien ir bijusi auglīga diskusija. Prezidente sacīja, ka mēs esam pagodināti un priecīgi, ka varens vadītājs no varenas valsts ir izrādījis iniciatīvu un piedalījās debatēs.

Lietuvas prezidents Valds Adamkus sacīja: «Šī bija ļoti laba tikšanās, kas notika ļoti labā laikā. Apsveicam ASV prezidentu ar ierašanos šeit Rīgā. Esiet atkal gaidīts Baltijā. Diskusijas laikā pieskārāmies ļoti svarīgā jautājumā — attiecībām starp ASV un Eiropu. Pieskārāmies jautājumiem par Baltijas valstīm, kā arī par citām, globālām lietām. Attiecībā uz Lietuvu es esmu teicis ASV prezidentam, ka esam ļoti stingri nostājušies sabiedrotā pusē cīņā pret terorismu, principos par demokrātiju, cilvēktiedībām un vārda brīvību. Varu drošināt ASV prezidentu, ka mēs kopā aizstāvēsim cilvēku tiesības arī tur, kur demokrātija vēl ir tikai sapnis. Mēs esam gatavi atbalstīt opozīcīju, kas šodien vēl tikai cīnās par savām tiesībām. Mēs esam gatavi dalīties, lai būtu labāka pasaules nākotne. Esmu pateicīgs ASV prezidentam par klātbūtni šajā tikšanās reizē, un par spēku un inspriāciju, ko dod mūsu kopējās valstiskās attiecības.»

Igaunijas prezidents Arnolds Rītels sacīja: «Esmu ļoti priecīgs par notikušo satikšanos, par šī augstā līmeņa kontaktiem, kas veduši pie labiem rezultātiem mūsu visu kopējai sadarbībai. Mūsu vēlme, kuru atbalstījusi ASV, un saņemtā palīdzība ir vedusi pie ļoti labiem rezultātiem. Ir pagājis jau gads, kopš esam NATO un Eiropas Savienības dalībvbalstis, un šodien notikusī tikšanās tikai apliecina mūsu sadraudzību un ciešās saites, kas mūs vieno. Runājām par veidiem un līdzekļiem demokrātijas, labklājības un miera veicināšanai citās valstīs, jo vēl šodien daudzām valstīm tā visa ļoti pietrūkst. Apliecinu, ka Igaunija ir gatava dalīties pieredzē ar šīm valtīm, kas ir ceļā uz šiem mērķiem. Vēlos pateikties Igaunijas un ASV karavīriem, kas cīnās Afganistānā un Irākā. Igaunija ir ļoti priecīga par progresu, kas noticis Ukrainā un Gruzijā, un esam gatavi atbalstīt šīs valstis miera veicināšanas centienos. Runājām arī par Krievijas jautājumu, ne tikai Igaunijas, bet visas Baltijas interesēs. Runājām par Krieviju kā stabilu demokrātisku partneri, kas ir gatava sadarbībai. Lai gan šajās sarunās runājam vairāk par nākotni, jāsaprot, ka pagātnes analīze ir ļoti svarīga, lai veidotu nākotnes attiecības. Jā, mēs tagad svinam 60 gadus pēc 2. Pasaules kara un nacisma sakāvi, taču šī uzvara nenesa brīvību un demokrātiju daudzām valstīm, īpaši jau Baltijai, kas zaudēja neatkarību uz ilgiem gadiem. Īpaši vēlos uzsvērt ASV lomu, kas nekad neatzina Baltijas okupāciju. ASV un Baltijas kopējiem spēkiem mēs varam svinēt brīvības uzvaru šeit Rīgā. Mūsu tautas strādā kopā NATO aliansē un daudz kur citur pasaulē.»