/nginx/o/2018/07/12/8745153t1h6ee1.jpg)
Sākoties siltajai sezonai, vilksim vieglākas kurpītes un sandalītes… Taču daudzas no mums nomoka neizārstētā kāju sēnīte. Sēnīšu infekcija organismā perinās ilgi, un šī slimība pati no sevis izzūd ļoti reti, it īpaši, ja tiek radīti labvēlīgi apstākļi tās attīstībai. Tāpēc pienācis laiks to izārstēt!
Kāpēc sēnīte uzbrūk!
Ādas virsējo slāni veido ādas šūnas, kas izdala tauku slānīti un sargā organismu ne tikai no izžūšanas, bet arī dažādu mikroorganismu iekļūšanas dziļākajos slāņos. Starp raga kārtiņu dzīvo dažādi mikroorganismi, baktērijas, bet par to līdzsvaru rūpējas ādas pH līmenis. Izņemot gadījumus, kad ādā ir mikrotrauma. Biežākie iemesli, kāpēc āda nespēj aizsargāties pret sēnītēm, ir saistīti ar organisma vispārējo stāvokli — pastiprinātu svīšanu, vielmaiņas traucējumiem (cukura diabēts, paaugstināts holesterīna līmenis, liekais svars, kāju pietūkums — limfas stāze, vēnu mazspēja, kā arī novājināta imūnsistēma un iekaisuma procesi organismā). Ādas pH līmeni spēj mainīt arī dzimumhormonu svārstības. Hormonālās sistēmas izmaiņas var izraisīt arī dažādas slimības, piemēram, ginekoloģiskas un vairogdziedzera saslimšanas. Virkne ārējo faktoru — slēgti, neelpojoši sintētiski apavi, nepiemērots apģērbs, mitrs klimats, vide (baseins, duškabīnes), pārtikas produkti, kas apstrādāti ar antibakteriālām vielām u. c. — arī ietekmē sēnīšu attīstību. Uzņemot antibiotikas, tiek nonāvētas labvēlīgās baktērijas un mainīta dabīgā mikroflora.
Kur mīt sēnīte?
Sēnīšu slimības var skart jebkuru cilvēka orgānu (aknas, zarnas, smadzenes utt.), bet visbiežāk tiek inficēta āda, mati un nagi, jo tie ir kā barjera, kas sargā organismu no ārējās vides negatīvās ietekmes, arī no baktērijām, mikrobiem, kuri izraisa nopietnas slimības. Arī gļotādas — mute, gremošanas trakts un dzimumorgāni — cieš no sēnīšu uzbrukuma. Tā kā sēnīšu sugas ir daudzas un dažādas, slimības izpausmes arī var būt daudzveidīgas. Visbiežāk iekaisums sākas uz pēdām. Pirkstu starpā āda sāk lobīties, kļūst bālgana, izskatās, it kā būtu izsutusi. Reizēm jūt niezi. Ar laiku rodas sasprēgājumi un akūts iekaisums: āda apsarkst, pietūkst. Slimība var izpausties arī citādi: āda uz pēdām kļūst cieta, raupja, pārklājas ar zvīņām, sabiezinās raga slānis. Āda zaudē elastību un sasprēgā. Ar laiku sēnīte nokļūst arī kāju pirkstu nagos. Nagu bojājumi sākas no nagu brīvās vai sānu malas. Līdzīgas sēnīšu slimības izpausmes novērojamas arī ādas krokās — cirkšņos, padusēs, zem krūtīm —, korpulentākiem cilvēkiem starp ādas krokām un tajās vietās, kur berzējas apģērbs. Tā kā šajās vietas sēnīte parasti parādās cilvēkiem, kuriem raksturīga pastiprināta svīšana, īpaši svarīgi atklāt tās iemeslu un novērst svīšanu izraisošos faktorus, piemēram, nēsāt atbilstošus apavus un sviedrus uzsūcošu kokvilnas apģērbu. Iekaisuma vietas ir riņķveida formas, tajās jūtama stipra, nepatīkama nieze un sūrstēšana, apsārtums, izsitumu vietās redzams izteikts robežvalnītis. Ja ir šāda tendence, pēc mazgāšanās vienmēr rūpīgi vēlams nosusināt ādu un ārstēšanu sākt ar pretsēnīšu krēma aplikācijām, kas jāveic 2–3 nedēļas. Jauniem cilvēkiem, kas aktīvi nodarbojas ar sportu, apmeklē solārijus, tātad spēcīgi svīst, arī daudz smēķē, kam ir liela garīga un fiziska slodze, bieži uz vēdera, muguras, plecu, kakla ādas parādās apaļi, sākumā brūngani vai tumši perēklīši ar minimālu zvīņošanos, pēc dušas tie kļūst izteikti sārti, ar laiku — balti, un saulē neveidojas iedegums — tātad āda kļūst raiba.
Ja tev ir sēnīšu slimība, dodies pie dermatologa.
Tikai, veicot analīzes, var noteikt ādas infekcijas iemeslu, sēnīšu paveidu un ieteikt piemērotāko medikamentu. Rēķinies, ka tev var būt nepieciešama kombinētā terapija (gan iekšķīga, gan ārīga) un jāveic dažādas profilaktiskas darbības, piemēram, ārstnieciskais pedikīrs. Turklāt ārstniecības kurss var ilgt pat līdz 2 gadiem un izmaksāt līdz pat 200 latiem.
Profilaktiskā nolūkā vēlams lietot dažādus pretsēnīšu kosmētiskos līdzekļus (dezodorantus, krēmus utt). Tā kā skāba vide darbojas kā antiseptiķis, profilaktiskos nolūkos gan bojātos ādas laukumus, gan visu ķermeni reizi pa reizei var apstrādāt ar atšķaidītu citrona sulu vai skābpiena produktiem (rūgušpienu, kefīru utt.). Pēdas ieteicams pamērcēt arī sālsūdenī vai vieglā etiķūdenī.
Pēc dušas vai vannas peldes, kā arī pēc pirts vēlams uzklāt krēmu, lai ātrāk atjaunotu dabīgo ādas pH līmeni. Tas rada aizsargkārtiņu, tādējādi neļaujot mikrobiem tikt dziļākajos ādas slāņos.
Ejot dušā, ar parastām ziepēm nevajadzētu mazgāties biežāk kā reizi dienā.
Vēlams lietot dažādas eļļas, vitamīnus saturošus mazgāšanās līdzekļus ar pH 5,5, jo parastās ziepes noņem ādas aizsargkārtiņu. Atceries, ka svarīgi ir nostiprināt imunitāti, īpaši pavasarī un rudenī. Sniedz savam organismam visu, ko tas vēlas, — vitamīnus un pilnvērtīgu uzturu, kā arī atmet smēķēšanu. Un visbeidzot atceries, ka imunitāti iedragā stress.