Raksta foto

Sākoties siltajai sezonai, vilksim vieglākas kurpītes un sandalītes… Taču daudzas no mums nomo­ka neizārstētā kāju sēnīte. Sēnīšu infekcija organismā perinās ilgi, un šī slimība pati no sevis izzūd ļoti reti, it īpaši, ja tiek radīti labvēlīgi apstākļi tās attīstībai. Tāpēc pienācis laiks to izārstēt!

Kāpēc sēnīte uzbrūk!

Ādas virsējo slāni veido ādas šūnas, kas izdala tauku slānīti un sargā or­ganismu ne tikai no izžūšanas, bet arī dažādu mikroorganismu iekļūša­nas dziļākajos slāņos. Starp raga kār­tiņu dzīvo dažādi mikroorganismi, baktērijas, bet par to līdzsvaru rūpē­jas ādas pH līmenis. Izņemot gadīju­mus, kad ādā ir mikrotrauma. Bie­žākie iemesli, kāpēc āda nespēj aizsargāties pret sēnītēm, ir saistīti ar or­ganisma vispārējo stāvokli — pastip­rinātu svīšanu, vielmaiņas traucēju­miem (cukura diabēts, paaugstināts holesterīna līmenis, liekais svars, kā­ju pietūkums — limfas stāze, vēnu mazspēja, kā arī novājināta imūnsistēma un iekaisuma procesi organismā). Ādas pH līmeni spēj mainīt arī dzimumhormonu svārstības. Hor­monālās sistēmas izmaiņas var izrai­sīt arī dažādas slimības, piemēram, ginekoloģiskas un vairogdziedzera saslimšanas. Virkne ārējo faktoru — slēgti, neelpojoši sintētiski apavi, ne­piemērots apģērbs, mitrs klimats, vi­de (baseins, duškabīnes), pārtikas produkti, kas apstrādāti ar antibakteriālām vielām u. c. — arī ietekmē sē­nīšu attīstību. Uzņemot antibiotikas, tiek nonāvētas labvēlīgās baktērijas un mainīta dabīgā mikroflora.

Kur mīt sēnīte?

Sēnīšu slimības var skart jebkuru cil­vēka orgānu (aknas, zarnas, smadzenes utt.), bet visbiežāk tiek infi­cēta āda, mati un nagi, jo tie ir kā barjera, kas sargā organismu no ārējās vides negatīvās ietekmes, arī no baktērijām, mikrobiem, kuri izraisa nopietnas slimības. Arī gļotādas — mute, gremošanas trakts un dzimumorgāni — cieš no sēnīšu uzbrukuma. Tā kā sēnīšu su­gas ir daudzas un dažādas, slimības izpausmes arī var būt daudzveidī­gas. Visbiežāk iekaisums sākas uz pēdām. Pirkstu starpā āda sāk lobī­ties, kļūst bālgana, izskatās, it kā bū­tu izsutusi. Reizēm jūt niezi. Ar lai­ku rodas sasprēgājumi un akūts ie­kaisums: āda apsarkst, pietūkst. Sli­mība var izpausties arī citādi: āda uz pēdām kļūst cieta, raupja, pārklājas ar zvīņām, sabiezinās raga slānis. Āda zaudē elastību un sasprēgā. Ar laiku sēnīte nokļūst arī kāju pirkstu nagos. Nagu bojājumi sākas no na­gu brīvās vai sānu malas. Līdzīgas sēnīšu slimības izpausmes novērojamas arī ādas krokās — cirkšņos, padusēs, zem krūtīm —, korpulentākiem cilvēkiem starp ādas krokām un tajās vietās, kur berzējas apģērbs. Tā kā šajās vietas sēnīte parasti parādās cilvēkiem, kuriem raksturīga pastiprināta svīšana, īpaši svarīgi atklāt tās iemeslu un novērst svīšanu izraisošos faktorus, piemē­ram, nēsāt atbilstošus apavus un sviedrus uzsūcošu kokvilnas apģēr­bu. Iekaisuma vietas ir riņķveida for­mas, tajās jūtama stipra, nepatīkama nieze un sūrstēšana, apsārtums, iz­situmu vietās redzams izteikts robežvalnītis. Ja ir šāda tendence, pēc mazgāšanās vienmēr rūpīgi vēlams nosusināt ādu un ārstēšanu sākt ar pretsēnīšu krēma aplikācijām, kas jā­veic 2–3 nedēļas. Jauniem cilvēkiem, kas aktīvi nodar­bojas ar sportu, apmeklē solārijus, tātad spēcīgi svīst, arī daudz smēķē, kam ir liela garīga un fiziska slodze, bieži uz vēdera, muguras, plecu, kakla ādas parādās apaļi, sākumā brūngani vai tumši perēklīši ar mini­mālu zvīņošanos, pēc dušas tie kļūst izteikti sārti, ar laiku — balti, un sau­lē neveidojas iedegums — tātad āda kļūst raiba.

Ja tev ir sēnīšu slimība, dodies pie dermatologa.

Tikai, veicot analīzes, var noteikt ādas infekcijas iemeslu, sēnīšu paveidu un ieteikt piemēro­tāko medikamentu. Rēķinies, ka tev var būt nepiecie­šama kombinētā terapija (gan iekšķī­ga, gan ārīga) un jāveic dažādas pro­filaktiskas darbības, piemēram, ārst­nieciskais pedikīrs. Turklāt ārstniecī­bas kurss var ilgt pat līdz 2 gadiem un izmaksāt līdz pat 200 latiem.

Profilaktiskā nolūkā vēlams lietot dažādus pretsēnīšu kosmētiskos lī­dzekļus (dezodorantus, krēmus utt). Tā kā skāba vide darbojas kā antiseptiķis, profilaktiskos nolūkos gan bojātos ādas laukumus, gan vi­su ķermeni reizi pa reizei var ap­strādāt ar atšķaidītu citrona sulu vai skābpiena produktiem (rūgušpienu, kefīru utt.). Pēdas ieteicams pamēr­cēt arī sālsūdenī vai vieglā etiķūdenī.

Pēc dušas vai vannas peldes, kā arī pēc pirts vēlams uzklāt krēmu, lai ātrāk atjaunotu dabīgo ādas pH lī­meni. Tas rada aizsargkārtiņu, tādē­jādi neļaujot mikrobiem tikt dziļāka­jos ādas slāņos.

Ejot dušā, ar parastām ziepēm nevajadzētu mazgāties biežāk kā reizi dienā.

Vēlams lietot dažādas eļļas, vit­amīnus saturošus mazgāšanās lī­dzekļus ar pH 5,5, jo parastās zie­pes noņem ādas aizsargkārtiņu. Atceries, ka svarīgi ir nostiprināt imunitāti, īpaši pavasarī un rudenī. Sniedz savam organismam visu, ko tas vēlas, — vitamīnus un pilnvērtīgu uzturu, kā arī atmet smēķēšanu. Un visbeidzot atceries, ka imunitāti ie­dragā stress.

Komentāri