Raksta foto
Foto: «Lursoft»

Ir pagājuši 7 gadi, kopš Latvijā ieviests jauns juridisks mehānisms - komercķīlas, kas ļauj ieķīlāt kustamu mantu, atstājot to ieķīlātāja valdījumā, līdzīgi kā tas ir hipotekāros darījumos.

Līdz šī juridiskā mehānisma ieviešanai ķīlas priekšmets (automašīnas, iekārtas, cita kustama manta) parasti tika nodots ķīlas ņēmējam (kreditoram), un nevarēja tikt izmantots ražošanā. Vienlaikus ar Komercķīlu reģistra izveidi tajā tika ieviesta valstī viena no pirmajām integrētajām informācijas sistēmām, kas nodrošināja informācijas apmaiņu ar visiem iesaistītajiem reģistriem elektroniskā veidā, tādējādi izslēdzot nepieciešamību personām apmeklēt neskaitāmus reģistrus un saņemt tur izziņas.

Atšķirībā no hipotekārajiem kredītiem, kur nodevas lielums ir procentuāli atkarīgs no kredīta summas, komercķīlu gadījumā dokumentu noformēšanas maksa ir nemainīga - 25 lati, kas ir īpaši būtiski mazo un vidējo uzņēmēju gadījumā. Efektīvā, juridiski drošā, ātrā un izmaksu ziņā lētā dokumentu apstrāde ir bijusi par pamatu tam, ka šis jaunais mehānisms tiek izmantots arvien biežāk - kopumā Komercķīlu reģistrs saņēmis 88614 pieteikumus (visi dati uz 30.03.05), no tiem atteikti 4109. Kopējā maksimālo prasījumu summa (apgrozījums), kas ietverta reģistrētajās komercķīlās, šajos gados pārsniegusi 19,7 miljardus latu, no tiem spēkā joprojām ir 58577 komercķīlas ar kopējo prasījumu summu 9,5 miljardi latu.

Komercķīlu reģistra izmantošana pieaug katru gadu vidēji par 30%. Piemēram, 2003. gadā  kopā tika reģistrētas 10421 komercķīlas, bet 2004. gadā - jau 14518. Straujie  reģistrācijas pieauguma tempi turpina saglabāties arī šogad -  2005. gada pirmajā ceturksnī reģistrētas 3590 komercķīlas, kas ir par 30,4% vairāk kā 2004. gada pirmajos 3 mēnešos (2752). Tāpat pieaugušas gada pirmajā ceturksnī reģistrētās maksimālās prasījumu summas - 1,12 miljardi lati šogad pret 682 miljoniem latu 2004. gadā.

Visbiežāk ieķīlātais priekšmets ir automašīna (60438 gadījumos), traktortehnika (7497); bieži tiek ieķīlātas uzņēmumu kapitāla daļas u.c. priekšmeti. 99% gadījumos ķīlas ņēmējs un 61% gadījumos  ķīlas devējs ir juridiskas personas.Vairāk kā 20% gadījumu kreditoru nav Latvijas rezidenti.

Katru dienu aktualizēta statistika ir pieejama interesentiem Komercķīlu reģistra [s:6328]. Meklēšana komercķīlu reģistrā iespējama vairākos veidos, piemēram, meklētājā «[s:6329]». Jāpiebilst, ka par spīti ievērojamam darbu apjoma pieaugumam katru gadu komercķīlu reģistra nodaļas apkalpojošo notāru skaits ir nemainīgs un mazāks par 10 cilvēkiem. Komercķīlu reģistra nodaļas izveidotāja un vadītāja ir Denēza Bērziņa.

Sistēma jau 7 gadus nodrošina elektronisku datu apmaiņu starp Uzņēmumu, Komercreģistru, Iedzīvotāju, CSDD Transporta līdzekļu reģistriem, Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, Lauksaimniecības datu centru, Zemesgrāmatu, Laulāto mantisko attiecību reģistru u.c. valsts reģistriem. Uz tās bāzes varētu izveidot e-pārvaldes ieviešanai nepieciešamo integrēto valsts nozīmes datu apstrādes sistēmu, kas ievērojami paātrinātu e-pārvaldes praktisku ieviešanu un minimizētu valsts līdzekļu izsaimniekošanu šajā jomā.