«Apollo» videočatā arhibīskaps Jānis Vanags

Trešdien, 23. martā, plkst. 15.00 [s:5982] Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

Kādus jautājumus uzdot arhibīskapam Klusajā nedēļā, kad tiek pieminēts Kristus ciešanu ceļš, un katram varbūt ir vērts izvērtēt savējo, — tas jūsu pašu ziņā.

«Apollo»:
Labdien, Vanaga k-gs! Vai varam sākt sarunu?
 
 
 Jānis Vanags:
Labdien! varam meegjinaat.    

 
 Matejs:
Pajautājiet par Gunti Dišleru! Kas notiek?
 
 
 Jānis Vanags:
Es nezinu, vai driikstu izpaust, ko Guntis Dishlers man personiigaa sarunaaa staastiija. Es respekteeju vinju, taa nebija veershanaas pret luterisko. 
 
 
 Loijola:
Vanaga kungs,vai esat gatavs atzīt ,ka baznīcai ir ekonomiskās intereses? Ko jūs domājat par sludinātājiem ,kas ar Dieva vārdu pelna naudu ? 
 
 
 Jānis Vanags:
Lai bazniica vareetu attiisiities, ir nepiecieshami liidzeklji. Arii Jeezum un apustuljiem bija maks. Viss pieder pie lietas.
 
 
 fulter:
Kur ir Dievs?
 
 
 Jānis Vanags:
Visur. Sheit.
 
 
 daavis:
Kaadas juusu domas par maaciitaaju Juri Rubeni?
 
 
 Jānis Vanags:
Es domaaju, vinjsh ir viens no sekmiigaakajiem maaciitaajiem. Vinjsh ir atradis labu veidu, kaa uzrunaat inteligjenci, kas ljoti daudziem maaciitaajiem nepadodas. Mees esam labi draugi.
 
 

 
 Dace:
Kas jūsuprāt ir mīlsetība?
 
 
 Jānis Vanags:
Miilestiiba ir ljoti dazhaadu liimenju kategorija — dievishkja miilestiiba, zemes miilestiibe u. c. Manupraat, taa ir veeleeshanaas nodoties, veltiities, dariit labu. Nevienam nav lielaakas miilestiibas kaa tam, kas atdod savu dziiviibu par draugiem.
 
 
 valmieriete:
runājot par Valteru Korāli: daudziem ir zināms, ka viņš piekopj netikumīgu dzīvesveidu. Ne vienu reizi vien ir redzēts tas, kā viņš uzmācās jaunām meitenēm tikai tādēļ, ka viņas meklē Dievu un iegriežas baznīcā, meklējot padoma. Tāpēc vien vairs neeju uz šo baznīcu. Iepriekš bija mācītājs Kavacis, un tas bija goda vīrs. Kāpēc tagad vairs iešana Valmieras baznīcā nav saistīta ar svētumu tā, kā tas bija iepriekš? 
 
 
 Jānis Vanags:
Es nezinu, vai es varu shajaa situaacijaa atbildeet uz jautaajumu. Ja tieshaam taa ir, man ir jaaizmeklee shis gadiijumus. 
 
 
 anonīms:
Man ir tāda situācija:Es cienu savus vecākus un vecvecākus. Un ticu Dievam. Mana mamma nesaprotas ar omīti, tāpēc aizliedz man ar omi tikties. Omei palikušas tikai dažas dienas, ko dzīvot. Nosūtīju viņai vēstuli, kaut gan mamma to neļauj darīt. Vai darīju pareizi?
 
 
 Jānis Vanags:
Ir ljoti riskanti no tik iisa apraksta iejaukties gjimenes attieciibaas un dot ieteikumus. No taa, ko es redzu shajaas 3 rindinjaas, mana izjuuta ir taada, ka bija labi mierinaat un stiprinaat cilveeku.
 
 
 Dace:
Daži mācītāji, Dievkalpojumu vadot, runā tik pārliecinoši un tādās līdzībās, ka gribas iet baznīcā un dzirdēt, pārdomāt vēl un vēl. Daži- nemitīgi rāj atnākušos par to, ka viņi reti nāk, pat par to, ka citi nenāk vispār. Es jau saprotu, ka grib izveidot stabilu un lielu Draudzi, bet vai ar varu kāds kļuvis mīļš. Gribu iet baznīciņā (pie mums mazā), dzirdēt vielu pārdomām, bet negribu saņemt tieši tēmētus pārmetumus. Ko man darīt?
 
 
 Jānis Vanags:
Domaaju, sho jautaajumu vajadzeetu paraadiit visiem maaciitaajiem. Man peec shiis sarunas buus ko paardomaat. Bargi un kundziski maaciitaaji ir diezgan atbaidosha paraadiiba. Kristiigais meerkjis ir cilveeka miilestiiba uz Dievu. Pirmais, kas buutu jaadara, buutu jaaluudz par savu draudzi. Varbuut parunaat ar maaciitaaju zem chetraam aciim.
 
 
 Latvietis:
Vai nejūtaties kā latviešu tautas nodevējs, kas turpina vācu krustnešu iedzīto kristietību latviešu miesās? Vai tas ir pareizi, ka arī Āfrikas valstīs tiek sludināts Kristus un citi kristiešu elki? 
 
 
 Jānis Vanags:
Tas, ko Kristus un kristiigaa ticiiba ir devusi, ir ljoti pareizi. Es esmu pilniigi droshs, ja latvieshu tauta savulaik nebuutu pienjeemusi kristietiibu, tad mees kaa tauta vairs neeksisteetu.
 
 
 Armands:
Ja jūs nebūtu arhibīskaps un cilvēks, kas saistīts ar reliģiskajām organizācijām, tad, kur Jūs sevi iedomājaties? Kas Jūs vēlētos būt? 
 
 
 Jānis Vanags:
Es veeleetos, kaut man shis jautaajums buutu uzdots agraak, jo shobriid es esmu tik ljoti saistiits ar bazniicu, ka ne par ko citu nedomaju. 10 gadu vecumaa es iegaaju kaadaa bazniicaa un sapratu, ka veelos kljuut par maaciitaaju. Es domaaju, tas bija Dieva aicinaajums.
 
 
 Filosofs:
«Ar reliģiju ir tāpat kā dažiem ar laulību. No sākuma ir mīlestība, bet pēc tam tikai pieradums…» Neuzskatāt, ka laiks mest mieru tām reliģiskajām muļķībām un pievērsties kam reālam? 
 
 
 Jānis Vanags:
Religjija man ir visreaalaakaa realitaate. Ja taas nebuutu, man nebuutu atbildes uz jautaajumu, kaapeec es dziivoju.
 
 
 Zinatajs:
Nauda ir parbaudijums, vai Jus to esiet izturejis? Kadel netiek atbalstitas mazas baznicas, turklat goda tiek celtas tas, kuras Dievs un Jezus ir redzams vienigi gleznas? Vai ir normali, ka luteranu macitajs iet roku roka ar man gribetos teikt sektu «Jauna paaudze». 
 
 
 Jānis Vanags:
es nedomaaju, ka Zinaataajs patieshaam ir zinaataajs. Muusu draudzes maksaa desmito tiesu un paliidz mazajaam bazniicaam. Turklaat ir taa iekaartots, ka draudze pati ruupeejas par sevi, jo centram ne vienmeer ir pa speekam paliidzeet visiem.
 
 
 Ludzēnietis:
Vai sevi raksturojat kā ar humora izjūtu apveltītu cilvēku? Ja esat redzējis Monty Python filmu Life Of brian (jeb «Braiena Dzīve»), tad kā Jums tā patika? 
 
 
 Jānis Vanags:
man patiik labi joki. Diemzheel neesmu redzeejis sho filmu.
 
 
 Gundars:
1. Vai ir labi parkapt bauslus? 2. Kadel Jus to laujat darit saviem macitajiem? P.S. Cik ilgi baznicas centisies iegut politisko varu un Dieva varda vieta popularizes politiskas partijas. 
 
 
 Jānis Vanags:
Baushljus paarkaapt nav labi un bazniica neljauj to dariit nevienam maaciitaajam. Baushljus ir ljoti gruuti ieveerot un mees katrs tos kaut reizi paarkaapjam, bet taadeelj ir greeksuudzes.
 
 
 Sātans:
Kāpēc es Jums šķietu tik nepievilcīgs un nepieņemams? Vai tas ir kāds personisks naids, jeb Jūs vienkārši mani diskriminējat kā būtni? Man tas nepatīk! 
 
 
 Jānis Vanags:
Gluzhi otraadi — par saatanu ir teikts, ka vinjsh ir ljoti pievilciigs, skaists un gudrs. Probleema ir taa, ka saatans ir cilveeka ienaidnieks. Ja ticam Koraanam, tad saatans ir nomests no debesiim taadeelj, ka atteicies kalpot tik zemai buutnei kaa cilveeks. Saatans izjuut ljoti lielu naidu pret cilveeku.
 
 
 Liene no Alžīrijas:
Vai tā ir taisnība, ko stāsta man Filozofijas un vēstures fakultātē lekcijās, ka Jūs padsmit gadu vecumā esat bijis sātanists, bet tad pēkšņi izdomājāt mainīt savu reliģisko pārliecību? 
 
 
 Jānis Vanags:
es nekad neesmu bijis saatanists, un no shiis lietas man vienmeer ir bijushas bailes un pretiigums, pat tai lakaa, kad nebiju kristietis.
 
 
 meicha:
Uzdošu samērā tiešu jautājumu. Katoļi un luterāņi, manuprāt, ir vislīdzīgākās konfesijas. Kādēļ katoļu mācītājiem ir liegts precēties, savukārt luterāņiem tas ir ļauts? Tas nozīmē ko — ka Bībeli katrs interpretē kā vēlas vai arī katrā no šīm ticībām ir tik ļoti atšķirīga? 
 
 
 Jānis Vanags:
Pilniigi noteikti Biibelee nav aizlieguma gariidzniekiem preceeties. Aizliegums preceeties naaca veelaak — lai padariitu lielaaku bazniicas kalpu efektivitaati. Taa ir katolju bazniicas briiva izveele, Biibelee tas nav aizliegts.
 
 
 anonims:
It kā jūs nezinātu, ka nevar būt nekāda ekumenisma, jo patiesība visā pilnībā tika atklāta tikai katolicismam. Dievu var saniegt tikai un vienīgi caur katoļu baznīcu. Tas nav mans izdomājums, bet gan oficiālā katoļu baznīcas nostāja. 
 
 
 Jānis Vanags:
taa tieshaam ir katolicisma oficiaalaa nostaaja. Protams, pastaav probleema, ka katolju bazniica atsakaas atziit protestantus. 
 
 
 distrofiķis:
Neatbildiet uz politiskiem un citiem pasaulīgiem jautājumiem! Priekš tam ir deputāti un ministri. Runājiet ar mani! Vai taisnība, ka pēc viena dēmona izdzīšanas nāk deviņi vietā? Vai pīpēšana ir dēmons? Gandrīz gadu iepriekš atmetu, bet tagad sāp kuņģis, svars palielinās, aknas pietūkst, sieviešus vairs negribās… utt. Ko man darīt? 
 
 
 Jānis Vanags:
Deemonu izdziishana — protams, ir taa, ka, ja cilveeks sanjem kaadu zheelastiibu un atbriivoshanu un Dievs iztiira kaadu telpu, un ja tas netiek aizpildiits, tad deemoniem ir vieta, kur atgriezties. Par to, vai slimiibas ir deemonu uzbrukums, man gruuti teikt. Domaaju, ir jaaveershas pie aarsta un arii jaaluudz draudzes aizluugums.
 
 
 krustiņš:
Vai nebūtu iespējams sākt kādas izmaiņas garīgo amatu definējumos, jo mācītājs latviski skan tā pamācoši, visu laiku tevi pamāca. Un tagad mums ir arī mācītāju partija… ikdienā jau nesauksies par Zilupes draudzes garīdznieku Pēteri, priesteris jau aizņemts no katoļiem, tēvs no pareziticīgajiem. Kas tad mums atliek tik mācīt uin mācīt? 
 
 
 Jānis Vanags:
Vaards «priesteris» tiek lietots visaa luteriskajaa pasaulee, Latvijaa tiek lietots tikai «maaciitaajs». Protams, tas skan pamaacoshi, jo maaciitaajs dara arii ljoti daudz ko citu. Man biezhi izspruuk vaards «priesteris».
 
 
 Bezvējš:
kā Jums pašam šķiet- vai politika Latvijā ir palikusi «labāka» līdz ar LPP ienākšanu tajā? 
 
 
 Jānis Vanags:
es domaaju, ka to ir neiespeejami noveerteet. Ir jaaskataas uz konkreetiem veikumiem
 
 
 viesis:
Vai luterismam ir vel kada nakotnes perspektiva? Pareizticigie un katoli vac tautu no luteranu baznicam, tapat ari aurojoso harizmatu draudzes aug arvien ka senes pec lietus, bet luterani nodarbojoties ar vestures piemineklu kopsanu un jaunu, sarezgitu liturgiju ieviesanu, paliek arvien mazak un ieraujas savas sienas, kamer parejie nak pie tautas un runa tai svarigas lietas tai saprotama valoda. 
 
 
 Jānis Vanags:
Tas ir taads ljoti emocionaals un neadekvaats jautaajums. Apskatot statistiku, mees redzam, ka luteriskaa bazniica aug katru gadu. Es nezinu, ja kaadam cilveekam ir nelaaga pieredze… 300 draudzees vienmeer var sastapties ar ko netiikamu.
 
 
 zvanikis:
God. Arhibiskap! Varbut esmu bijis neuzmanigs, pietiekami nesekojot dazadai Baznicas informacijai, bet mani loti interese, vai LELB ir izteikusi savu oficialu viedokli par ASV okupaciju Iraka un par Latvijas karaspeka lidzdalibu saja okupacija bez ANO un NATO mandata. Vairaku citu Eiropas valstu luterisko Baznicu viedokli ir izdevies atrast un lasit, bet musu Baznicas ne… Kads ir Jusu personigais viedoklis par Latvijas armijas lidzdalibu Irakas okupacija? 
 
 
 Jānis Vanags:
Es domaaju, shajaa pashaa saakuma faazee, protams, bija ljoti gruuti paredzeet, kas no taa iznaaks. Bija gruuti zinaat, vai taa ir taisniiba par masu izniicinaashanas ierochiem Huseina rokaas. Nezinot to visu, mees neizteicaam oficiaalo viedokli. No otras puses — katrs karsh ir liela nelaime. Mums kaa latvieshiem arii ir pieredze, kad peec 2. pasaules kara muusu teevi un vectevi seedeeja mezhos un gaidiija, kad naaks glaabinjsh. Tas nenaaca, taadeejaadi atnesot lielas nelaimes tautai.
 
 
 luteraanis:
shogad man ir iipasha apnjmeshanaas beidzot (pirmo reizi muuzhaa) apmekleet Lieldienu dievkalpojumu. Ja pareizi atceros, tad esmu kristiits tieshi no Juusu rokas (laikam Tornjkalnaa; mazinjsh biju, neatceros). Gribeeju uzzinaat kur, kad un cikos notiks shis dievkalpojums un vai arii Juus tajaa piedaliisieties? Ja nee, tad kur Juus buusiet? 
 
 
 Jānis Vanags:
Sveetdien, Doma bazniicaa plkst. 12.00 
 
 
 No katoliem:
Kadas ir Jūsu domas par ekumenismu Latvijā? 
 
 
 Jānis Vanags:
Ekumeniskaa situaacijaa Latvijaa ir izcili laba, tieshi taadeelj, ka mums ir ljoti draudziigas attieciibas. Mums pagaidaam gan nav ekumeenisko teologu resursu, bet tas lai pagaidaam paliek starptautisku organizaaciju zinjaa — mees turpinaam kopt draudziibu.
 
 
 Ezis:
4. Cik ilgi, jūsuprāt, šie viduslaiki turpināsies? Vai LV baznīcai nebūtu laiks samierināties ar progresu, kā tas noticis citur Eiropā? 
 
 
 Jānis Vanags:
Es nedomaaju, ka tas, ko deevee par progresu vienmeer ir labs. Ne vienmeer jaaseko progresam, jo shobriid tas noziimee moraales principu izzushanu. Es nedomaaju, ka shis progress nes laimi.
 
 
 Ezis:
3. Kā tas nāk, ka Latvijā var izslēgt no baznīcas cilvēku par to, ka viņš ir gejs? Kad ASV draudzēs mācītāji bija izvarojuši mazgadīgus bēnus, viņi tikai tika pārcelti uz citām vietām… Vai neož pēc liekulības un divkosības? 
 
 
 Jānis Vanags:
Es domaaju, ka taa ir apzinaata pasaka — Sants nekad nav bijis izsleegts no bazniicas, vinjsh pats izstaajaas. Vinjsh tikai tika atstaadinaats no maaciitaaja amata, jo vinjsh neveica to, kas vinjam jaadara. Shis upura teels ljoti labi profitee. 
 
 
 Ezis:
2. Kāpēc jūs uzskatāt, ka nedrīkst ordinēt sievietes? 
 
 
 Jānis Vanags:
Sveetie raksti neparedz shaadu gadiijumu un mees nedriikstam tiem neklausiit.
 
 
 Ezis:
1. Kāpēc baznīca Latvijā tik ļoti alkst politiskas ietekmes? 
 
 
 Jānis Vanags:
es domaaju, runa vareetu buut par to, ka bazniicas loceklji kaa kristiigi pilsonji veelas veidot sabiedriibas dziivi un labklaajiibu. Ja muusu politikjiem buutu nedaudz elastiigaaka pieeja vai lielaaka veeleeshanaas sakaartot bazniicas un valsts attieciibas. Ja shis liigums netiktu «marineets» vairaak nekaa 10 gadus, tad shaadas aktivitaates netiktu noveerotas.
 
 
 Biju politikā:
man nav skaidrs — kā tad Jūsu LELB ir mainījusi attieksmi pret t.s. kristīgo politiku? Kad jaunās kristīgās partijas priekšā bija Dišlers, tad jūs novērsāties, tagad Jūs neiebilstat? Vēl vairāk — vairāki mācītājki bija un ir listēs (Šmits, Korālis), arī Diakonijas centra vad. Berkolde, un to visu propagandē oficiozs «Svētdienas Rīts». Vai LELBai ir kāda nostāja jautājumā par nevēlamām personālijām (Dišlers), politisko stratēģiju (atbalsts Šlesera biznesam)? 
 
 
 Jānis Vanags:
es nedomaaju, ka es buutu kaut kaadaa veidaa bijis personiigi pret Dishleru. Mani driizaak saruugtinaaja neveiksmiigais saakums un peec tam atkaapshanaas. Ja reiz kljuvi par partijas priekshseedeetaaju, tad vajadzeeja turpinaat. Par maaciitaajiem politikaaa — nevajadzeetu uz vinjiem luukoties kaa uz maaciitaajiem, bet gan kaa uz kristiigiem pilsonjiem politikaa. To vajadzeetu ljoti skaidri nodaliit. Atshkjiriibaa no citaam bazniicaam mees neesam pienjeemushi leemumu, ka maaciitaajs nedriikst darboties politikaa. 
 
 
 Kristietis:
Luteriskā baznīca, manuprāt, ir izlaidusi no rokām vairākas lieliskas iespējas, lai patiešām kļūt par Latvijas garīgo autoritāti: izglītība ir sašķelta, mācītāji tikai šķietami ir autoritātes, draudžu sastāvs liecina par novecošanos un vājumu. Diemžēl varētu turpināt. Žēl! Es negaužos par to, ka «slikti», bet runāju par to, ka, arī izmēģinoties, neko nevarēju mainīt, kaut vai savā draudzē (Baldonē, kaut gan runa nav par Baldoni, tas tikai piemērs, viens no…). 
 
 
 Jānis Vanags:
Ir ljoti daudzi jautaajumi, nezinu, kam piekjerties. Runa droshi vien ir par teologjisko izgliitiibu, kur nav iistas vienotiibas. Domaaju, te ir vainojams saakotneejais pieredzes truukums. Padomju laikaa bija tikai Teologjijas seminaars, kuru paarveidoja par Teologjijas fakultaati. Mums neienaaca prataaa, ka jaasleedz liigums ar valsti par sho fakultaati un veidojaas jaunas maaciibu iestaades. Lutera akadeemijas un Teologjijas fakultaates profili ir paaraak atshkjiriigi. Iespeeju robezhaas mees sadarbojamies.
 
 
 No Rīgas:
Arhibīskapa kungs, pēdējā laikā daudzi luterāņi aiziet, sūdzoties par formālismu, aukstumu un kudziskumu. Kā Jūs to vērtējat? Tikai nesakiet, ka par to neko neesat dzirdējis. Otra daļa šim jautājumam ir: daudzi luterisma vietā izvēlējušies pareizticību… Kas tas ir — luterisms zaudē, kad runa ir par «dziļāku garīgumu»? 
 
 
 Jānis Vanags:
staigaashana starp konfesijaam notiek diezgan regulaari — taa nav nekaada jauna paraadiiba. Ir mainiijushies cilveeku domaashanas paradumi. Kaadreiz vinji ljoti jautaaja peec patiesiibas, shobriid vairaak tiek prasiita pieredze. Luteriskajai bazniicai par to ir jaadomaa. Dziljaaks gariigums — nepietiek iemaaciities paarid dogmas, ir jaaattiista sava paardabiskaa dziive caur ticiibu.
 
 
 me:
Vanaga kungs. Vai Jums neskiet ka pedejos gados luteriskajaa bazniica ienaakt taa saucamaa «harizmaatu seerga», ar to es domaju tadas lietas kaa runaashana meeles (tas neizskaidrojot), garu izdziishanu utml.? Kaa juus kaa LELB arhibiiskaps veertetu faktu,ka parrunas pirms iesvetibam macitajs nejauta cilvekam vina izpratni par sakramentiem,ticibas apliecibu utt,bet taa vietaa nodarbojas ar saatana izdziishanu? 
 
 
 Jānis Vanags:
Mums kā luteriskajai baznīcai ir jādomā, kur mūsdienās var novērot Kristus darbību. Tās, protams, ir Svētā gara dāvanas. Un tās ir jālieto, ievērojot noteikumus, pretējā gadījumā mēs pretojamies Viņa gribai.
 
 
 precējusies 18 gadus:
Kāpēc ev.lut. baznīcas mācītāji izturas ar necieņu pret sievietēm? Vai ieņemt, iznēšat un dzemdēt bērnu ir necienīgi? vai varbūt vīrietis jūtas aizskarts bērna ieņemšanas brīdī? Kas ir šī atšķirība, kas vīrieti padara par cilvēku?Šoreiz ev. lut. baznīcas acīs. 
 
 
 Jānis Vanags:
Īsti nesaprotu šī jautājuma avotus — kādēļ Jūs uzskatāt, ka baznīca ar necieņu izturas pret sievietēm. Ja runa ir par sieviešu ordināciju mācītāja amatam, tad tā ir cita lieta. Mūsu baznīca cenšas Rakstus pieņemt un izpildīt precīzi. Sieviete nav radīta kalpot Dievam. Bet tas neskar mūsu cieņu pret sievietēm.
 
 
 distrofiķis:
Kāpēc dievs nesūta uz elli visus tos žuļikus un blēžus, par kuriem Apollo te katru dienu stāsta, ko? 
 
 
 Jānis Vanags:
tā labā ziņa katram cilvēkam ir tā, ka Dievs ir ārkārtīgi pacietīgs — viņš gaida līdz pēdējam brīdim, kad cilvēks nāks un nožēlos. Ja tas nenotiek, tad cilvēks nokļūst ellē.
 
 
 Lukass:
Kas ir būtiskāk: sludināt Bībeles rakstus vai tos piepildīt?, un kā tas ir Jūsu vadītajā baznīcā? 
 
 
 Jānis Vanags:
Abas lietas ir svarīgas. No otras puses ir tā — ja Svētos rakstus labi izskaidro un māca, un, ja cilvēks labi tos izprot un ievēro… Es negribu teikt, ka vajag šīs lietas nošķirt.
 
 
 Lukass:
Kristīgā draudze- Kristus miesa. Kā un cik lielā mērā to varētu attiecināt uz LELB šodien pirms Lieldienām- triumfiāla ienākšana pilsētā, apsmiekls un noķengāšana no varas puses /vai arī bailes no izrēķināšanās/, visbeidzot, atdot dzīvību par patiesības triumfu, par saviem draugiem? 
 
 
 Jānis Vanags:
Domāju, ka Latvijas Evaņģēliskajā baznīcā ir bijis viss no šī. Kristus ir gribējis atstāt savu klātbūtni nevis kādā grāmatā vai enerģētiskajā strāvā. Kristus pieredze turpinās tālāk baznīcu pieredzē. Protams, baznīca nav Kristus. Tā sastāv no cilvēkiem, kas ir grēcīgi. 
 
 
 Meļķis:
Sveicināti! Jūs, Vanaga k-gs, bieži vien esat sevi proponējis kā pilsoniski aktīvu Latvijas patriotu. Vai Jums kā patriotam nekremt, ka Latvija gadu no gada tiek minēta starptautisko cilvēktiesību institūciju «melnajos sarakstos» mūsu īpatnējā Reliģisko organizāciju likuma dēļ, kuru Jūs, kā šķiet, visnotaļ aizstāvat? Vai tiešām Jums vai Jūsu vadītajai baznīcai gabals nokristu, ja Latvijā tiktu arī oficiāli reģistrēta faktiski jau gadiem ilgi pastāvošā Konfesionāli luteriskā baznīca vai arī Neatkarīgā (t.i., no Maskavas neatkarīgā) pareizticīgo baznīca? Dariet nu prieku Lieldienās saviem mazākajiem kristīgās ticības biedriem — saņemieties drosmi un prātu reiz nošķirt vispārējo un pilsonisko no specifiski reliģiskā un personiskā! 
 
 
 Jānis Vanags:
Es nezinu, vai esmu sevi proponējis. Varbūt tā arī ir. Attiecībā uz luterisko baznīcu — no tā nav ne silts, ne auksts, vai tā tiek reģistrēta, jo tā pastāv tāpat. Pareizticīgai baznīcai ir lielāki iebildumi pret likuma izmaiņām. Es uzskatu, ka visam jābūt reģistrētam, lai nosaukumi būtu skaidri atšķirami. Baznīcu dalīšanu sīkvienībās es uzskatu par negatīvu parādību.
 
 
 lno:
Vanaga kungs, kā savienot Jūsu atteikšanos pirms dažiem vadīt 18. novembra dievkalpojumu ar atbalstu LPP? Tāds iespaids, ka gan katoļu, gan baptistu un luterāņu baznīcas atbalsta nevien savus negodīgos amata brāļus saeimā, bet arī Jaunās paaudzes sektantus… 
 
 
 Jānis Vanags:
Ar sektantiem ir tā — man jāteic, ka tomēr ticība Kristumu ir labāka par neticību. Godīgums un negodīgums? Nu, jā. Es arī vēlētos saņemt kādus paskaidrojumus no LPP pārstāvjiem un ceru, ka arī kādreiz saņemšu. Es negribu vilkt paralēles, bet domāju, ka mums nav nevienas kristālskaidras partijas. Jāskatās uz to kopumā, ko tā vai cita partija nes.
 
 
 Dogma:
Reiz Latvijas Radio Juus teicaat, ka nevar saliidzinaat ugunii sadedzinaataa cies` anas ar krustaa piekaltaa un mirus` aa cies` anas? Ka tad to var noteikt un saliidzinaat? Vai tad kaads butu miris abaas s` ajaas naavees un peec tam veel saliidzinaajis? 
 
 
 Jānis Vanags:
ja es esmu ko tādu teicis, tad esmu balstījies uz kaut kur lasītiem mediķu teicieniem un vērtējumiem. Cilvēku sadedzinot, nāves mokas ilgst varbūt 10 minūtes, sitot krustā mokas ir dienu ilgas. Tas ir viens no brutālākajiem sodiem.
 
 
 Antirez:
Jāni, es Saeimas vēlēšanās nobalsoju par LPP tikai uz Tava ieteikuma pamata. Vai Tu nejūties no LPP piekrāpts? Tavam goda prātam uzticos arī šodien un tāpēc gaidu patiesu atbildi. 
 
 
 Jānis Vanags:
domāju, mēs esam varējuši redzēt gan iepriecinošas lietas, gan arī tādas lietas, ko gribētu citādāk. Pirms Saeimas vēlēšanām es aicināju vēlētājus izvērtēt, kuri kandidāti būs vairāk pieņemami kristiešiem. To pašu es aicinu arī turpmāk. Tās īpašās vajadzības varētu būt saistītas ar kristīgās ticības pieejamību publiskajā sfērā — kristīgā mācība, sociālie jautājumi, u. c. Es neesmu gatavs šobrīd visu uzskaitīt. 
 
 
 Donna:
Kāpēc vajadzēja Lielo Piektdienu padarīt par svinamdienu? Tā ķecerīgi sanāk — neticīgajiem svētki!! Ja jau sarkans datums kalendārā… Bet tā taču Ciešanu diena… 
 
 
 Jānis Vanags:
man shkjiet, svariigaakais te ir tas — tie, kas piemin Lielo Piektdienu, viņiem ir iespēja šajā dienā nodoties garīgajām pārdomām. Lai tiek arī citiem. 
 

 «Apollo»:
Paldies, arhibīskapa k-gs, par sarunu! Paldies visiem, kas piedalījās čatā! Un — svētīgu Lieldienu sagaidīšanu!
 
 
 Jānis Vanags:
Paldies Jums!