/nginx/o/2018/07/12/8733705t1h66cb.jpg)
Pasaules attīstītākajās valstīs Eiropā un ASV, kur solārijs pazīstams ilgāk nekā 25 gadus, skaidri pierādīts: jo vairāk cilvēks apmeklē solāriju, jo lielāks ir risks iegūt ļaundabīgas ādas saslimšanas. Pašlaik četros ASV štatos solāriju ir iespējams apmeklēt tikai ar ārsta atļauju. Vai tam tiešām ir nopietns pamats?
«Veselības centra 4»Estētiskās dermatoloģijas klīnikas dermatologs Raimonds Karls apkopojis pētījumus par solārija ietekmi uz cilvēka ādu, kā arī ādas saslimšanu statistiku. Rezultāti ir šokējoši: ja 1996. gadā tika konstatēti 18 ādas pirmsļaundabīgie un ļaundabīgie audzēji, tad 2003. gadā tie bija jau 128, bet 2004. gadā — 73 gadījumi pirmajā pusgadā vien. Turklāt ādas vēzis ir otrajā vietā starp visām vēža formām, tūlīt aiz plaušu ļaundabīgā audzēja…
No vilka bēgot… solārija ķetnās
«Bieži vien cilvēki uz solāriju dodas ar domu, ka tas ir droši, jo baidās no īstās saules — ir taču dzirdēts par ozona slāņa caurumiem! Taču jāuzmanās būtu arī no solārija,» uzskata R. Karls.
Saule izdala redzamo gaismu, infrasarkano gaismu (siltuma starus), ultravioletos (UV) starus, kā arī citus starojumus. UV stari iedalās vairākās grupās: A, B, C, un par viskaitīgākajiem tiek uzskatīti UVB stari. Solārijā cilvēks galvenokārt tiek apspīdināts ar nekaitīgajiem UVA stariem, tomēr pētījumi pierāda, ka paralēli izdalās arī kaitīgais UVB starojums.
Tipisks solārija apmeklētājs, kurš sauļojas 20 reizes gadā, ik reizi pavadot solārijā 12–18 minūtes, gada laikā saņem ap 7700 kj/m2 UVA staru devu. Intensīvie apmeklētāji, kuri sauļojas solārijā ap 100 reizēm gadā, saņem 19 000 kj/m2 UVA staru. Taču realitāte ir tāda, ka jau 3500 kj/m2 UVA staru gadā ir pārmērīga deva!
Lai pasargātu sevi no nepatikšanām, pirms došanās uz solāriju vislabāk konsultēties ar speciālistu.
Pigmentu gūstā
Cilvēks parasti dodas uz solāriju, lai kļūtu brūns, izbaudītu komforta sajūtu, atpūstos. Uz to mudina ari solāriju reklāma, apgalvojot, ka UVA stari ir pilnībā nekaitīgi. Taču UVA stari iekļūst ādas dziļākajos slāņos — dermā. Tur atrodas kalogēnās un elastīgās šķiedras, kuras uztur mūsu sejas ādas turgoru, kas nosaka ādas elastīgumu un neļauj veidoties krunciņām. Ar gadiem šīs vielas daudzums sarūk, tādēļ sāk parādīties grumbas.
Regulāriem solārija lietotājiem uz ādas parādās arī brūni un balti pigmentēti plankumi, kā ari palielinās dzimumzīmju skaits. «Bieži vien jaunas meitenes atnāk pie manis un saka-, «Dakter, jūs esat jau septītais ārsts, pie kura esmu atnākusi, neviens nevar palīdzēt — man uz ādas ir kaut kādi balti plankumi…» Epidermā ir īpašas šūnas, ko sauc par melanocītiem. Tās sintezē īpašu pigmentu, kas darbojas kā aizsargs pret UV stariem. Brīdī, kad starojuma ir par daudz, šīs šūnas izsīkst un aizsargājošo pigmentu vairs neražo. Rezultātā uz ādas virsmas parādās balti vai tumši brūni neizzūdoši plankumi. Novērots, ka arī perorālie kontracepcijas līdzekļi kombinācijā ar solārija stariem var radīt ādas pigmentācijas izmaiņas. Diemžēl solārijam ir vairāk slikto īpašību nekā labo,» rezumē dermatologs.
Dzimumzīmju demogrāfija
Ļoti svarīgi, lai pirms došanās solārijā āda tiktu nomazgāta pilnīgi tīra, jo kosmētikas līdzekļi dažkārt var izmainīt jutību pret UV stariem un atstāt negatīvas sekas. Kā?
UV stars nonāk līdz šūnas kodolam, kurā atrodas ģenētiskais materiāls — DNS. Nonākot DNS molekulā, UV stars izmaina tajā esošo ģenētisko informāciju. Ieguvusi jaunu ģenētisko materiālu, šūna sāk uzvesties pavisam citādi. Ja tās uzdevums bija ādā nobriest, izaugt līdz ādas virsējam slānim un pēc tam nolobīties, tad UV slāni ietekmē šūna kādā brīdī sāk dalīties. Sūnām savairojoties, uz ādas parādās dzimumzīme.
UV stars atbrīvo brīvos radikāļus, kas arī sāk izmainīt šūnas ģenētisko materiālu. Ja 19. gs. sākumā cilvēkam vidēji bija 8 dzimumzīmes, tad 20. gs. šis skaitlis sasniedza jau 20, savukārt 21. gadsimtā vidējais dzimumzīmju skaits cilvēkam ir vairāk nekā 50. Jo vairāk ir pigmentēto veidojumu, jo lielāks risks, ka pigmentētajā veidojumā var notikt kāda mutācija, kas dzimumzīmi pārvērš par ļaundabīgu veidojumu.
Nav ļaunuma bez labuma
Jau no senseniem laikiem zināms, ka UV stari veicina D vitamīna sintēzi organismā, kas nepieciešams kaulu struktūrām. «Tas vajadzīgs dažāda vecuma cilvēkiem — gan jaunāka gadagājuma, kad kauli vēl veidojas, gan arī vecākiem cilvēkiem, kam ir osteoporoze un līdzīgas slimības,» atgādina dermatologs. Solārijs pat ieteicams dermatīta, psoriāzes, dažādu ekzēmas formu gadījumos, bet tad to parasti nozīmē ārsts.
UVA stariem kopā ar UVB stariem ir neliela dezinficējoša iedarbība, kas noder ādas strutaino saslimšanu ārstēšanā, piemēram, pinņu gadījumā.
Daudzi ziemā cīnās ar depresiju, un arī šajā gadījumā solārijs var palīdzēt. Tiesa, pret depresiju var līdzēt arī jebkura cita spilgta gaisma, pat vienkāršā baltā, spožā gaisma telpā, bet lai panāktu tikai pozitīvu efektu, pietiek ar solārija apmeklējumu divas, trīs reizes gadā.
Nekļūt par kvarca «dezinfekcijas upuri»
Ir horizontālie solāriji, kur cilvēkam guļus stāvoklī jāsaskaras ar solārija virsmām, un ir vertikālie, kur jāstāv. «Pēdējā laikā gan mazāk, taču dažus gadus iepriekš solāriju apmeklētāji bieži inficējās ar kašķi un ēdi, jo solārija virsmas netika laikus un pareizi dezinficētas,» atceras dermatologs.
Nolietojoties solārijam, ar laiku samazinās arī lampu jauda. «It kā nekas traks, bet atsevišķiem ražojumiem līdz ar nolietojumu mainās arī viļņu spektrs — samazinās UVA staru daudzums un palielinās kaitīgo UVB un UVC staru daudzums,» skaidro mediķis.
UVC tiek saukts ari par cieto ultravioleto starojumu, kas tiek izmantots dezinfekcijai medicīnas iestādēs (tā saucamās kvarca lampas). Solārijā no UVC stariem iespējams gūt smagus apdegumus, kā arī citas negatīvas blakusparādības.
Par to, vai solārijā tiešām ir jaunas lampas, var pārliecināties, pavaicājot aparāta darba laika uzskaites žurnālu, kuram jābūt oficiāli noformētam ar servisa meistara veiktām atzīmēm, kad tieši nomainītas lampas. «Vaicāt nav jākaunas — par savu drošību ir jāpārliecinās,» iedrošina ārsts, atgādinot, ka allaž ir jādodas uz tādu solāriju, kas atrodas labi pazīstamā medicīnas vai skaistumkopšanas iestādē.
Epilogs par alternatīvām
«Ikdienas praksē man bieži uzdod jautājumu — kāda ir alternatīva? Viss atkarīgs no tā, ko jūs vēlaties. Ja gribat kļūt par regulāru dermatologa un onkologa pacientu pēc 5–10 gadiem, tad, protams, varat turpināt apmeklēt solāriju… Ja tomēr vēlaties rūpēties par savu veselību, tad kā viena no alternatīvām skaistam iedegumam ir pašiedeguma krēmi. Daudzas dāmas gan protestē — tie rada nekvalitatīvu, nedabisku toni. Taču, runājot par modi, šodien modes kliedziens ir brūna, iedegusi āda, bet rīt varbūt modē atgriezīsies aristokrātiskais bālums. Un ar pigmentētiem plankumiem pie aristokrātiskā bāluma diez vai kādreiz varēs tikt… Jo nav iespējams labot to, kas ādai reiz nodarīts.
Visur civilizētā pasaulē sievietes dod priekšroku pašiedeguma krēmiem, apzinoties, ka UV stari nav nekāds joks. Un, runājot par onkoloģiskām izmaiņām, cilvēki pārāk paļaujas uz to, ka ar viņu tas vienkārši nevar atgadīties…
UV stari ir bumba ar laika degli. Šodien, vakar un vēl rīt mēs neredzēsim, kā šis deglis deg. Kurā mirklī var notikt lielais sprādziens ar ļaundabīgām izmaiņām, prognozēt nevar neviens,» brīdina R. Karls.