«IBM» — patentu karalis

Pagājušajā gadā ASV patentu birojs izsniedzis kompānijai «IBM» 3248 patentus — par 68% vairāk nekā otrās vietas ieguvējam «Matsushita».

ASV Patentu un tirdzniecības zīmju birojs publicējis ikgadējo galveno patentu turētāju sarakstu. Jau divpadsmito gadu pēc kārtas «IBM» tajā ieņem pirmo vietu — 2004. gadā ar 3248 patentiem. Pagājušajā gadā «IBM» ieguva par 1314 patentiem vairāk nekā jebkura cita sarakstā minētā kompānija. Šis ir ceturtais gads pēc kārtas, kad «IBM» ir vairāk nekā 3000 ASV patentu, un tas ir vienīgais uzņēmums, kas saņem vairāk nekā 2000 patentu vienā gadā.

Visnopietnāko konkurenci veido Japānas uzņēmumi, kas pēdējo desmit gadu laikā regulāri ieņēmuši visvairāk vietu pirmajā desmitniekā — 2004. gadā tās bija piecas kompānijas. Vēl viena valsts, kas pārstāvēta pirmajā desmitniekā, ir Dienvidkoreja; «Samsung» pirmo reizi šajā sarakstā parādījās 1998. gadā, kad kompānija sāka transformāciju no low-end un zemas cenas preču ražotāja uz zīmolu, kas konkurē ar kvalitatīviem produktiem. Vairāk pārmaiņu bijis amerikāņu kompāniju sarakstā. Tādi industriālie milži kā «General Electric», «Kodak» un «Motorola» atkāpušies «Micron Technology», «Intel» un «HP» priekšā.

Lai iegūtu patentu, parasti vajadzīgi trīs, pieci gadi, tātad 2004. gada patenti atspoguļo gadsimtu mijā pieteiktos patentu pieteikumus. Patentu aizsardzība ilgst 20 gadus, sākot no iesniegšanas datuma, dodot iespēju veiksmīgiem uzņēmumiem iegūt ilgstošu savu izgudrojumu tiesību ekskluzivitāti. Ikvienam no pagājušā gada lielākajiem patentu turētājiem Amerikas patentu birojā ir vairāk nekā 1000 patentu pieteikumu.

Izpētei un izstrādei kompānija «IBM» ik gadus tērē vairāk nekā 5 miljardus dolāru. Savukārt «IBM» peļņa no intelektuālā īpašuma licencēm, ko aizsargā patenti, ir vairāk nekā 1,2 miljardi dolāru. «Esam uzbūvējuši modeli, kas ļauj mums investēt un identificēt veidus, kā diferencēt savus produktus, un dot citiem pieeju mūsu tehnoloģijām. Tas ļauj mums izvērtēt investīcijas, ko ieguldām izpētes un izstrādes procesā», saka Džims Stallings, «IBM» intelektuālā īpašuma viceprezidents.

Janvārī «IBM» piekrita atļaut lietot 500 patentus atvērtā koda programmētājiem. «IBM» apsola atvērtu pieeju galvenajiem jaunievedumiem, kas ietver 500 «IBM» ASV programmatūras patentus un šo patentu dublikātus ārpus ASV, indivīdiem un grupām, kas strādā ar atvērtā koda programmatūru. «IBM» uzskata, ka šis ir lielākais jebkāda veida patentu piedāvājums un iezīmē būtisku pagrieziena punktu tajā, kā «IBM» pārvalda sava intelektuālā īpašuma portfeli.

Apņemšanās ir attiecināma uz jebkuru indivīdu, apvienību vai uzņēmumu, kuri strādā ar programmatūru vai to izmanto, kas atbilst atvērtā koda iniciatīvas (Open Source Initiative) definīcijai par atvērtā koda programmatūru tagad vai nākotnē. «IBM» cer šādā veidā veidot pamatu industrijas mēroga patentu kopienai, kurā patenti tiek izmantoti platformu veidošanai un nākotnes inovācijām.

Arī «Sun Microsystems» piedāvā vairāk nekā 1600 patentu atvērtā koda programmatūras izstrādātājiem, kā arī savu operētājsistēmu «Solaris 10». Šī stratēģija ir pretēja «Microsoft» stratēģijai, kas izmanto intelektuālo īpašumu, lai traucētu tādas atvērtā koda programmatūras kā «Linux» operētājsistēma konkurētspējai.

Ilgus gadus «Microsoft» aktīvi nepiedalījās savu tehnoloģiju patentēšanā, tā vietā paļaujoties uz kompānijas noslēpumu aizsardzību. Taču situācija nesen mainījusies. Bils Geitss, programmatūras giganta vadītājs, teic, ka patentu iegūšana tagad ir prioritāte. Kompānija nolīgusi darbā Maršalu Felpu, kas veidoja «IBM» patentu stratēģiju un attīstīja «IBM» licencēšanas biznesu. «Microsoft» ieņēma apmēram 30. vietu pagājušā gada patentu līderu sarakstā ar 650 patentiem.

«Pāreja uz intelektuālā īpašuma licencēšanu ir kompānijas nākotnes stratēģijas pīlārs,» stāsta Breds Smits, «Microsoft» galvenais jurists. Izpētei un izstrādei «Microsoft» tērē apmēram 6 miljardus dolāru gadā, un 2004. gadā kompānija pieteica vairāk nekā 2000 patentu. Šogad, lai iekļūtu pirmajā desmitniekā, tā pieteiks vairāk nekā 3000, informējis Smits.

Izmantoti «IBM» un «The Economist» materiāli.