Jaunbūves dēļ izcērt 33 kokus

"Cilvēki kādreiz ir nopirkuši zemi un tagad grib pelnīt, bet vai tādēļ jau tā blīvi apbūvētā teritorijā jāspiež jauni nami?" spriež iedzīvotāji.

Jau tā blīvi apbūvētajā K. Valdemāra ielas 143. un 145. nama apkārtnē iecerēta divu daudzstāvu namu celtniecība. Esošo namu iedzīvotāji satraukušies, ka tādējādi kritīsies viņu īpašumu vērtība un pasliktināsies dzīves kvalitāte, jo palielināsies apbūves blīvums un tiks apbūvēta zaļā zona, nocērtot kokus, kuri aiztur satiksmes troksni no K. Valdemāra ielas.

Vienam gruntsgabalam, uz kura SIA Dominus&K iecerējusi sešstāvu dzīvojamās mājas celtniecību, būvatļauja izsniegta jau 2003. gadā. Otra gruntsgabala – apmēram 25 metrus šauras zemes joslas, kas jau esošo namu sienas atdala no ielas, – īpašniekam Nikolasam Počinkovam pagaidām dota atļauja izstrādāt daudzstāvu nama projektu.

Namu iedzīvotāji ir satraukušies, ka tādā gadījumā tiks nocirsti viņu pašu rokām pirms apmēram 40 gadiem stādītie koki.

Desmitā stāva augstumā izaugušie koki namu apkārtni dara vizuāli pievilcīgu un aiztur troksni un putekļus, kas nāk no tikai pārdesmit metru attālumā esošās Krišjāņa Valdemāra ielas. "Stāvu zem manis kāda ģimene iegādājās dzīvokli, sakot, ka izlēmuši tikai skaisto koku, zaļās zonas dēļ," stāsta nama iedzīvotāja Rita Vasiļevska. Tagad iedzīvotāji izjūtot pastāvīgu nemieru, ka "no rīta pamodīsimies un koku vairs nebūs".

Latvijas Arhitektu savienības ētikas komisijas priekšsēdētājs Oļģerts Krauklis, kurš dzīvo pāri ielai un uz kokiem nolūkojas no sava dzīvokļa logiem, norāda – uzbūvējot daudzstāvu ēku uz tik šauras zemes strēles pie pašas ielas, visneciešamākie dzīves apstākļi būs tieši jaunā nama iemītniekiem, zem kuru logiem atradīsies trokšņainā Krišjāņa Valdemāra iela.

O. Krauklim esot bijusi īsa saruna ar arhitektu Viktoru Rimšu, kam uzticēta nama projekta izstrāde. Viņš atklājis, ka iecerēts būvēt vai nu divas 4,5 stāvu mājas, vai vienu septiņstāvu namu.

"Nu šausmīgi maziņš tas zemes gabaliņš. Es nestādos priekšā, kur te var māju uzbūvēt," plecus raustīdams, domīgi saka sirmais arhitekts, nolūkodamies uz šauro zemes strēli pāri ielai. "Es saprotu – zeme kādreiz nopirkta un cilvēki tagad grib pelnīt, bet vai tāpēc būtu mākslīgi jāspiež iekšā jauni nami jau tā blīvi apbūvētajā teritorijā?" O. Krauklis vērš uzmanību, ka jau padomju laikos, kad veikta esošo namu būvniecība, arhitekti vairākus namus pret ielu novietojuši ar galiem. "Tādēļ, lai iedzīvotājus netraucētu trokšņi no blakusesošās ielas," skaidro arhitekts.

Būvniecības likums uzliek par pienākumu pašvaldībai, pirms tā pieņem lēmumu par būvniecību, nodrošināt paredzētās būvniecības publisku apspriešanu vienīgi gadījumos, kad tiek celta sabiedriski nozīmīga būve, jaunbūves vai rekonstrukcijas izmaksas par valsts vai pašvaldību līdzekļiem pārsniedz 50 tūkstošus latu, būvniecība būtiski ietekmē vides stāvokli, iedzīvotāju sadzīves apstākļus vai nekustamā īpašuma vērtību vai apbūve paredzēta publiskā lietošanā esošā teritorijā.

O. Krauklis norāda, ka formulējums "būtiski ietekmē" realitātē ir grūti pierādāms un paver interpretācijas iespējas, kas var tikt izmantotas par labu būvēties gribētājiem.

"Tā ir interpretācijas nianse – kā kurš pierāda. Ja būvētājs nolīgst advokātu ar praksi un zināšanām, viņš pierādīs, ka te var pusi pilsētas sabūvēt, būtiski nekaitējot iedzīvotāju sadzīves apstākļiem," skeptiski spriež arhitekts.