Vizma Belševica «Atdzeja»       

«Atēna» izdevusi grāmatu «Atdzeja» — Vizmas Belševicas atdzejotājas mūža pārskatu, ko veido trīs nodaļas: «Senāki senči», «Vecāku paaudze» un «Draugi».

«Šī grāmata ir veidota no dzejas viedokļa,» grāmatas priekšvārdā raksta sakārtotājs un komentāru autors Jānis Elsbergs.

«Nevis kā kultūrvēsturisks piemineklis vai reveranss latviešu literatūras klasiķei, bet gluži vienkārši tā, lai dzejas mīļotājiem sniegtu iespēju izjust Vizmas Belševicas tulkotājas talanta un dzejnieces balss saspēli ar plašu pasaules dzejas tradīcijas spektru. (..)

Zinām, ka dzeja ir māksla, bet tulkošana visbiežāk un vismaz par 90% — amats. Ideālam dzejas tulkojumam ir jābūt dzejai, kas līdzvērtīga gan oriģinālam, gan tulkojuma valodā rakstītajai dzejai.

Labas, sevišķi tradicionālajās formās rakstītas dzejas tulkošana laikam ir radoši un tehniski visgrūtākais darbs, kāds literatūrā vispār pastāv.

Padomju laikā bija kārtība, ka atdzejot «tautu draudzības» vārdā nācās gandrīz visiem dzejniekiem, tomēr bieži vien šī atdzejošana valsts «vilka» paēdināšanai vilkam nemaz īpaši par labu nenāca, bet «kazas» gan spēcināja — kazas šai gadījumā būtu nacionālās literārās tradīcijas un brīvi domājošu rakstnieku un citu inteliģentu aprindas, kurām padomju republiku robežas nudien nebija šķērslis ideju un informācijas apmaiņai.

Ne visiem tālaika dzejniekiem atdzeja kļuva par svarīgu darba dzīves daļu, tas bija gan talanta, gan izvēles jautājums.»

«Atdzeja» apkopo acteku un uičolu tautasdziesmas un Dantes Aligjēri, Viljama Šekspīra, Viljama Bleika, Aleksandra Puškina, Artura Rembo, Marinas Cvetajevas, Vladimira Majakovska, T. S. Eliota, Vollesa Stīvensa, Elizabetes Bišopas, Gunāra Ēkelefa, Ērika Lindegrēna, Veronikas Tušnovas, Abdula Mirzajeva, Tomasa Transtremera, Linas Kostenko, Mikolas Vinhranovska, Ivana Drača, Vitālija Korotiča, Leonīda Čerevičņika, Lidijas Ždanovas un Ali Hašaguļgova darbus.

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.