Noraizējusies par Baltijas jūras Somijas līča piesārņošanu, Eiropas Savienība nolēmusi investēt apmēram 150 miljonus eiro Sanktpēterburgas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pilnveidošanā. Latvijas eksperti norāda, ka mūsu valsts videi pašreizējā situācija Somijas līcī kaitē tikai pastarpināti.
Miljoni galonu neattīrītu notekūdeņu, kas no Ņevas ik gadu ietek Baltijas jūrā, padarījuši par izmirušu kopumā apmēram 4000 kvadrātmetru teritoriju Baltijas jūras Somijas līcī, atsaucoties uz Somijas zinātnieku informāciju, 30. septembrī raksta Lielbritānijas laikraksts «The Guardian».
Eiropas Komisija, ko intensīvi lobē Baltijas jūras krastos esošās Eiropas Savienības (ES) valstis, zaudējusi cerības, ka problēmu risinās Krievija, nolēma novērst tālāku situācijas pasliktināšanos, šim mērķim izlietojot 50 miljonu eiro dāvinājumu un 107 miljonu eiro aizdevumu no Eiropas bankām notekūdeņu attīrīšanas iekārtu celtniecībai Sanktpēterburgā. Šāda mēroga investīciju ieguldīšana ārpus ES robežām ir atkāpšanās no Briseles principiem, tomēr amatpersonas šo lēmumu attaisno ar dramatisko ekoloģisko situāciju Somijas līcī un Krievijas centrālās valdības atteikumu piešķirt finansējumu šīs problēmas risināšanai.
Latvijas Universitātes Hidroekoloģijas institūta direktora vietnieks Andris Andrušaitis ir gandarīts, ka situācija Baltijas jūrā uzlabosies. Viņš norāda, ka Sanktpēterburgas notekūdeņiem tieša negatīva ietekme Rīgas līcī nav. A. Andrušaitis pieļauj, ka, jūtami uzlabojoties ekoloģiskajai situācijai Somijas līcī, ar laiku varētu atsākties dabiskais lašu nārsts Baltijas jūrā, «ar ko mums šobrīd ir ļoti kritisks stāvoklis».
Zinātnieks bažījas, ka Latvijā, īpaši Zemgalē, kļūstot intensīvākai lauksaimnieciskajai darbībai, var palielināties minerālmēslu radītais piesārņojums Rīgas līcī. Kopš Padomju Savienības sabrukuma un intensīvās lauksaimnieciskās darbības pagrimuma ekoloģiskais stāvoklis Baltijas jūrā pakāpeniski uzlabojoties.
Baltijas reģiona pārtikušās valstis Norvēģija, Zviedrija, Dānija, Vācija un Somija jau gadiem ilgi rūpējušās par Baltijas jūras atveseļošanos, tā ka jūras ziemeļu piekraste nu uzskatāma par tīru. Tur novērojama pelēko roņu, lašu un jūras ērgļu populācijas strauja reģenerēšanās, ja salīdzina ar stāvokli 20. gadsimta 70. gados, kad tās bija teju uz izzušanas robežas. Tomēr situācija aizvien pasliktinās Baltijas jūras piekrastē netālu no Sanktpēterburgas un Polijas krastiem, kur turpinās neattīrītu notekūdeņu ieplūdināšana.
Somijas vides institūta pētnieki, piecas vasaras ņemot piekrastes ūdeņu paraugus Somijas līcī, 2003. gadā paziņoja, ka šajā Baltijas jūras daļā 4000 kvadrātkilometru platībā jūras dibenā novērojams skābekļa bads un līdz ar to arī dzīvības izzušana. Lai Baltijas jūrā dabiskas caurteces rezultātā apmainītos ūdens, nepieciešami līdz 30 gadi, tā ka atveseļošanās prasīs laiku. Tomēr pirmais darbs ir pārtraukt situācijas pasliktināšanos, norādīja somu zinātnieki.
Lai gan 20. gadsimta 70. gados netālu no toreizējās Ļeņingradas tika izveidota mākslīga sala, uz kuras izbūvētajās iekārtās attīra 75 procentus šīs sešu miljonu iedzīvotāju pilsētas notekūdeņu, nepietiekamās attīrīšanas iekārtu jaudas dēļ ik gadu Baltijas jūras Somijas līcī vēl aizvien ieplūst ap 330 000 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu. ES finansētos attīrīšanas iekārtu celtniecības darbus pilsētas dienvidos sola pabeigt līdz 2005. gadam, raksta «The Guardian». Somu kompānijas SWTP direktors Jāko Kakela britu laikrakstam norādījis, ka jaunuzceltās iekārtas notekūdeņus attīrīs par 70 procentiem. Vēl par 20 procentiem notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte uzlabotos, ja «krievi lietotu dzelzs sulfātu ūdens apstrādei, pirms tas nokļūst jūrā». «Šobrīd Krievijā nav rūpnīcas, kas ražo dzelzs sulfātu, bet mēs strādājam arī pie tā,» uzsvēris J. Kakela.