Lauku rajonos ar grūtībām spēj nokomplektēt vienīgi feldšeru brigādes. «Šajā pašā brīdī pieņemtu darbā astoņus neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstus!» saka Ogres rajona slimnīcas galvenais ārsts Dainis Širovs. Tieši tik daudz — astoņas — rezidentu vietas šajā specialitātē šogad apmaksās valsts.
Lai arī konkurss uz šīm rezidentūras vietām vēl turpinās, pērnā gada pieredze, kad neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) ārsta specialitātē nepieteicās neviens medicīnas augstskolas beidzējs, vieš bažas, ka novecojošās ātro brigādes nesaņems pat šo pieticīgo papildinājumu. D. Širovs norāda, ka, par spīti mediķu trūkumam, Ogres rajona NMP brigādes pie pacientiem nonāk laikus. «Mums iet grūti, tomēr bez palīdzības cilvēki nepaliek,» apgalvo arī Zilupes veselības un sociālās aprūpes centra Ātrās medicīniskās palīdzības dienesta galvenā ārste Ināra Pastušenko.
2003. gada 31. decembrī Latvijā bija 152 sertificēti NMP ārsti un 625 sertificēti NMP ārstu palīgi jeb feldšeri. Gan vieniem, gan otriem vidējais vecums ir apmēram 43,5 gadi, pirmspensijas vecumā ir 18 NMP ārsti un 38 ārsta palīgi, liecina Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūras informācija. «Statistika šķietami nav slikta, tomēr jāņem vērā, ka NMP mediķu darba apstākļi un slodze nav pielīdzināma ikdienišķam ārstu darbam, tāpēc viņiem būtu jāpensionējas agrāk,» uzsver aģentūras Veselības statistikas departamenta direktors Jānis Misiņš.
«Tas ir ļoti smags, netīrs darbs, kurā neko nevar nopelnīt,» atzīst Ogres rajona slimnīcas NMP un uzņemšanas nodaļas vadītājs Igors Bobrovs. «Man nav ko pārmest jaunajiem mediķiem. Arī es pats otrreiz medicīnu studēt neuzsāktu,» viņam piebalso D. Širovs, jautāts, ar kādiem argumentiem censtos motivēt medicīnas augstskolas beigušos jauniešus specializēties tieši NMP jomā. «Pēc gadiem pieciem sāksim izjust arī ārstu palīgu trūkumu, jo vairums ir pirmspensijas vecumā — apmēram 50 gadu veci,» esošo situāciju raksturo I. Pastušenko. Nav garantijas, ka jaunieši, kuri pēc vidusskolas beigšanas apgūst ārsta palīga profesiju, dosies strādāt uz NMP dienestiem, Neatkarīgajai apstiprināja aptaujātajās profesionālajās medicīniskās izglītības iestādēs.
Veselības ministrijā (VM) norit darbs pie pamatnostādņu izstrādes, kas ir solis pretim likuma par NMP izstrādei. Iecerēts, ka 2006. vai 2007. gadā NMP varētu piešķirt operatīvā dienesta statusu, kas nozīmētu atalgojuma palielināšanos šīs sfēras medicīnas darbiniekiem, piemaksas par izdienu un civiltiesisko apdrošināšanu, informē ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Zaiga Barvida. «Algas nepieaugs dramatiski, jo arī policistiem un ugunsdzēsējiem, kuri jau skaitās operatīvā dienesta statusā, nav tās pašas lielākās algas valstī,» norāda Z. Barvida. Tomēr situācijā, kad valstī katastrofāli trūkst NMP mediķu, tas dotu kaut nelielu motivāciju augstskolu beidzējiem izraudzīties šo specializāciju, spriež VM pārstāve. «Tas situāciju varētu mainīt uz labo pusi,» piekrīt I. Bobrovs.
«Seši gadi augstskolā, vēl trīs gadi rezidentūrā, tātad, ja jaunieši metīsies studēt medicīnu un izvēlēsies specializāciju NMP, pēc deviņiem gadiem mēs varētu sagaidīt mediķi — iesācēju, kuram nepieciešamā pieredze radīsies vēl pēc vairākiem gadiem,» lēš Ogres rajona slimnīcas galvenais ārsts D. Širovs. «Kurš ar tām mašīnām brauks?» viņš retoriski vaicā, jautāts, vai situāciju uzlabos VM solījums nākamgad Ogres rajonam piešķirt jaunu NMP automašīnu. Jau šobrīd mediķu trūkuma dēļ darbs apturēts Ogres rajona Lielvārdē, kur 2003. gada rudenī atvērts NMP centrs. Tam atvēlētā automašīna nu izbraukumos dodas no Ogres. Tikai tāpēc, ka strādāt gatavi pirms vairāk nekā 10 gadiem slēgtās Ogres rajona Madlienas slimnīcas kādreizējie mediķi, ātro brigāde vēl aizvien strādā šajā pagastā. «Atbilstoši standartiem gan Madlienā, gan Lielvārdē jādarbojas divām NMP brigādēm,» norāda D. Širovs.
Zilupes veselības un sociālās aprūpes centra ātrās medicīniskās palīdzības apkalpes zonā ir 8000 iedzīvotāju. Līdz tālākajam punktam jābrauc 55 kilometri. «Ātri braucot, tos varam pieveikt 35 minūtēs, bet, ja cilvēks no turienes vēl jāved uz Ludzas slimnīcu, tam nepieciešams vēl divtik ilgs laiks,» lēš I. Pastušenko. «Braucam ar vecu krievu uaziku, otrs stāv rezervē — ja nu kaut kas notiek. Sapņojam par jaunu ārzemju mašīnu, bet apzināmies, ka tālāk par lielceļu tā netiktu, jo lauku ceļi ir neizbraucami,» stāsta I. Pastušenko. Tādējādi, ja neatliekama palīdzība vienlaikus nepieciešama vairākiem cilvēkiem, atliekot cerēt uz citās pašvaldībās strādājošu kolēģu atbalstu. Pirms gada radusies situācija, kad pēc smaga ceļu satiksmes negadījuma uz slimnīcu jānogādā trīs pacienti. Toreiz cietušajiem spēts sniegt nepieciešamo palīdzību vienīgi tāpēc, ka Zilupes ātrajiem palīgā steigušās divas mašīnas no Ludzas, kurā ir trīs brigādes.
Fakti
2003. gada 31. decembrī Latvijā bija 152 sertificēti NMP ārsti un 625 sertificēti NMP ārstu palīgi jeb feldšeri.
NMP ārstu vidējais vecums ir 43,4 gadi
NMP ārstu palīgu vidējais vecums ir 43,6 gadi
Latvijas pašvaldības, kurās NMP ārstu vidējais vecums ir vislielākais
1. Jelgavas. 2. Jūrmalas. 3. Daugavpils. 4. Valmieras. 5. Preiļu.
Latvijas pašvaldības, kurās NMP ārstu palīgu vidējais vecums ir vislielākais
1. Limbažu. 2. Ogres. 3. Bauskas. 4. Kuldīgas. 5. Cēsu.
Avots: Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūras Veselības statistikas departaments.