Skolotāji kristīgās mācības grāmatas pērk par savu naudu

Divas nedēļas pirms 1. septembra, kad skolās uzsāks kristīgās mācības priekšmeta pasniegšanu, daudziem pedagogiem vēl aizvien nav skaidrības, no kādām grāmatām to mācīt un, kas finansēs to pirkšanu, liecina «Neatkarīgās» trešdien novērotais Latvijas Kristīgo skolotāju otrajā forumā.

Daudzi uz forumu no visas Latvijas sabraukušie skolotāji izmantoja iespēju tā laikā iegādāties kristīga satura literatūru, ko tirgoja pasākuma norises vietas — Latvijas Universitātes — vestibilā. Tikai viena no «Neatkarīgās» aptaujātajām kristīgās mācības skolotājām grāmatas iegādājās par izglītības iestādes piešķirtajiem līdzekļiem, pārējās — par savu naudu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktors Guntis Vasiļevskis skaidroja, ka gluži kā mācību literatūru citiem priekšmetiem, arī kristīgajai mācībai to iepirks mācību iestādes par valsts piešķirtajiem līdzekļiem, un tas, ka pedagogi to steidz pirkt par savu naudu «nenozīmē, ka skolas nepirks grāmatas». Valmieras rajona Rencēnu pamatskolas direktors Ģirts Grava informēja, ka skola vēl nav iepirkusi kristīgās mācības pasniegšanai nepieciešamās grāmatas. «Godīgi sakot, nav skaidrības, kādas tieši grāmatas jāpērk,» atzina direktors, uzsverot, ka šāds samulsums saistīts ar neskaidrībām ap kristīgās mācības priekšmeta ieviešanu skolās.

«Mēs pat vēl nezinām, vai kāds bērns gribēs to mācīties. Pagaidām lielākā daļa aptaujāto vecāku izvēlas ētiku. Tikai divi sliecas par labu kristīgajai mācībai, bet arī vēl nav izvēlējušies,» stāstīja Ģ. Grava.

«Ņemšu čekus, un tad jau redzēs, vai kāds man tos apmaksās,» «Neatkarīgajai» teica forumā sastaptā šīs skolas kristīgās mācības skolotāja Valentīna Zukure, kura arī steidza iegādāties bērnu mācīšanai nepieciešamās grāmatas. Jautāts, vai apmaksās skolotājas uzrādītos čekus, Ģ. Grava «Neatkarīgajai» atbildēja: «Nezinu. Vēl neesmu tās grāmatas redzējis.»

Arī Valmieras rajona Kocēnu pamatskolas kristīgās mācības skolotāja Ina Ilmaste grāmatas iegādājās par savu naudu. Par skolas līdzekļiem grāmatas iegādājās Dobeles rajona Zebrenes pamatskolas kristīgās mācības skolotāja Ērika Kreicberga. «Man iedeva 25 latus un ļāva tos iztērēt, pērkot kristīgās mācības pasniegšanai piemērotu literatūru,» stāstīja skolotāja un skaidroja, ka mācību grāmatu izvēle ir pašu pedagogu kompetencē. Vienīgais kritērijs, lai tās atbilstu ISEC noteiktajam kristīgās mācības standartam un nebūtu konfesionāli ievirzītas. To atzina arī ISEC speciāliste filozofijas un ētikas jautājumos Spodra Austruma, norādot, ka arī grāmatas, kas minētas centra apstiprinātajā kristīgās mācības programmā 1.–3. klasei ir vienīgi ieteiktas, ne obligātas. S. Austruma gan uzsvēra, ka, izraugoties papildliteratūru, pedagogiem jāņem vērā vēl viens svarīgs aspekts — bērna vecuma īpatnības.

ISEC ieteiktās grāmatas kristīgās mācības pasniegšanai

Pamatskolās:

Bībele. /Latvijas Bībeles biedrība.

Bībeles pantu mācīšanas metodika. / Bērnu kristīgās izglītības apvienība, 2004 (latv. val., krievu val.).

Bībeles studiju metodika. / Autoru grupa. / Latvijas Bībeles biedrība, 2002.

M. Bečelore. Atverot Bībeli. / Latvijas Bībeles biedrība, 1997. (latv. val., krievu val.).

Dziesmu krājums Tavā patvērumā. / Rīgas Metropolijas kūrija, 1993.

Kristīgās dziesmas bērniem. Sak. I. Deķe. / Rīgas Paraugtipogrāfija, 1990.

Ū. Millere. 101 jaukākais Bībeles stāsts. / Latvijas Bībeles biedrība, 1997.

S. Treiviss. Pirmie soļi Bībelē. / Latvijas Bībeles biedrība, 2001.

Avots: ISEC mācību programmas paraugs kristīgajā mācībā 1.–3. klasei