Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai gan pēdējā laikā Rīgas Pašvaldības policija retāk nekā iepriekš konstatē smēķēšanas ierobežojumu pārkāpumus, jo vairākums bāru, kafejnīcu un cigarešu pārdotavu īpašnieku ievēro noteikumus, reāli tas nesmēķētājus publiskās vietās nepasargā no cigarešu dūmiem, uzskata Veselības veicināšanas centrs (VVC).
To apliecināja arī Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) un VVC vakar veiktais reids galvaspilsētas ēstuvēs, bāros un cigarešu tirgotavās. Tikai trijās no apmēram desmit pārbaudītajām Latgales priekšpilsētas kafejnīcām smēķētājiem un nesmēķētājiem ir atvēlētas atsevišķas telpas. Citviet smēķētāju un nesmēķētāju galdiņus citu no cita šķīra viens vai pāris soļu.
Likumā Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu teikts, ka speciāli smēķēšanai ierādīta vieta ir «atsevišķa vai norobežota, ar gaisa ventilācijas iekārtu aprīkota telpa vai telpas daļa, kuru ierīko un ekspluatē atbilstoši būvnormatīviem un tehnisko noteikumu prasībām. Telpā ir norāde ar attiecīgu informatīvu uzrakstu vai simbolu».
Pašvaldības policija, traktējot šo likuma pantu, par tam atbilstošu uzskata arī galdiņu soļa attālumā, ja vien pie tā ir attiecīga norāde, skaidro RPP sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Tīmane. Viņa un VVC speciāliste Elīna Vingre norāda, ka likumdevējam būtu nepārprotamāk jānorāda prasības, lai ne vien formāli, bet arī reāli aizstāvētu nesmēķētāju tiesības. Ja šādi precizējumi likumā nav iekļauti, patiesu efektu radītu vienīgi kategorisks aizliegums vispār smēķēt publiskās vietās, uzskata E. Vingre.
VVC un municipāļu reidi Rīgā un citās pilsētās ir daļa no informatīvās kampaņas, lai sabiedrībā rosinātu diskusiju par nepieciešamību ieviest smēķēšanas aizliegumu publiskās vietās.
«Bet ko darīt?» atvaicā kafejnīcas «Zilais dimants» apsargs Pāvels, atbildot uz «Neatkarīgās» jautājumu, vai atrašanās darbavietas piedūmotajā telpā nemazina efektu, ko dod nu jau divi nesmēķējot pavadīti mēneši. Viņa kolēģes — bārmene un spēļu automātu operatore, atzīstot, ka smēķē, stāsta, ka darba laikā to parasti darot, stāvēdamas pie ārdurvīm vai apsēdušās pie apmeklētājiem domātajiem galdiņiem smēķētāju zonā. Šajā kafejnīcā uzlīmes ar aizliegumu smēķēt atrodamas vienīgi pie bāra letes, bet pussoļa attālumā pie spēļu automātiem, tāpat kā pārējā telpas daļā, smēķēšana ir atļauta. «Tik daudz viņi te ir kratīti, ka baidās un formālās prasības par brīdinošiem uzrakstiem un norādēm pārsvarā ievēro,» saka Rīgas Pašvaldības policijas Latgales priekšpilsētas pārvaldes vecākais inspektors Juris Cilvēciņš.
Bārā «Forštate» Balvu ielā, kur divas uzlīmes vēstī, ka smēķēšana tur vispār aizliegta, pie bāra tomēr iespējams iegādāties cigaretes. «Pie mums smēķēt iet ārā,» apgalvo bārmene. RPP Latgales priekšpilsētas pārvaldes vecākais inspektors Edgars Grudulis atzīst, ka vieta izskatās aizdomīga, bet juridisku iemeslu pretenzijām nav, jo neviens smēķējošs cilvēks reida laikā telpā neatrodas.