«Baltkom TV» uzvar tiesas prāvā LTV par digitālās televīzijas lietas atspoguļošanu

Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa piektdien atzina, ka Latvijas Televīzija (LTV) un tās žurnāliste Ilze Jaunalksne, atspoguļojot digitālās televīzijas ieviešanas gaitu, ir izplatījusi nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu informāciju par telekomunikāciju kompāniju «Baltkom TV» un tās valdes priekšsēdētāju Pēteri Šmidri, un uzdeva LTV to atsaukt.

Savukārt Šmidres prasību par mantiskas kompensācijas piedziņu par morālo kaitējumu 5000 latu apjomā tiesa apmierināja daļēji, no LTV piedzenot 3000 latu.

Tiesa piektdien nolasīja pilno spriedumu, un to no piektdienas 20 dienu laikā var pārsūdzēt.

LTV ziņu dienesta vadītājs Gundars Rēders sacīja, ka personīgi nav apmierināts ar tiesas spriedumu un viņa viedoklis ir tāds, ka tas ir noteikti jāpārsūdz. «Zinot, kā noritēja tiesa, es personīgi domāju, ka spriedums ir jāpārsūdz,» sacīja Rēders, gan norādot, ka lēmumu par tiesas sprieduma pārsūdzēšanu pieņems LTV vadība.

Ar sižeta autori Jaunalksni aģentūrai BNS piektdien neizdevās sazināties.

Savukārt Šmidres pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Bordāns atzina, ka tiesas spriedums principā viņu apmierina, jo ir apmierināta galvenā prasība — LTV izplatītā informācija atzīta par nepatiesu. Tomēr viņš vēl konsultēsies ar savu klientu, vai spriedums būtu pārsūdzams.

Iepriekš «Baltkom TV» un Šmidre ar LTV un Jaunalksni bija sākuši mierizlīguma sarunas strīdā par digitālās televīzijas ieviešanas atspoguļošanu, bet tās beidzās bez rezultātiem.

«Baltkom TV» valdes priekšsēdētājs Pēteris Šmidre iepriekš paskaidroja, ka vērsies tiesā, jo uzskata, ka LTV žurnāliste Jaunalksne, gatavojot sižetus par digitālo televīziju, noklusējusi faktus, «kas nepārprotami pierāda, ka «Baltkom TV» nav un nekādā mērā nevarēja būt saistīts ar digitālo afēru».

Turklāt Šmidre tiesā ir iesniedzis vēl vienu prasību pret LTV un žurnālisti Jaunalksni par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu. Šmidre iebilst pret LTV demonstrēto sižetu, kurā klāstīts par Šmidres un bijušā politiķa un uzņēmēja Andra Šķēles pieteikšanos «privatizēt» digitālās televīzijas ieviesēju Latvijā valstij pastarpināti piederošo «Digitālo Latvijas radio un televīzijas centru» (DLRTC), uzskatot, ka informācija pasniegta negatīvā kontekstā. Šmidre prasībā lūdz uzlikt LTV par pienākumu atsaukt minētās ziņas. Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa minēto prasību plāno izskatīt 4. novembrī.

Savukārt LTV žurnāliste Jaunalksne ir vērsusies Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā pret kompāniju «Baltkom TV» un Šmidri par godu un cieņu aizskarošas informācijas atsaukšanu, publisku atvainošanos viņai un par materiālas kompensācijas piedziņu 10 tūkstošu latu apjomā par nodarīto morālo kaitējumu. Tiesa Jaunalksnes prasību plāno izskatīt 25. novembrī.

Jaunalksne prasību tiesā iesniegusi, jo pēc pērnā gada 5. oktobra «Panorāmas» raidījuma, kurā demonstrēja žurnālistes sagatavoto sižetu par digitālās televīzijas ieviešanu, Šmidre «Baltkom TV» vārdā masu medijiem izplatīja asu pret Jaunalksni vērstu paziņojumu.

Jaunalksne sižetā bija pētījusi «Baltkom TV» saistību ar skandalozo digitālās televīzijas ieviešanas projektu. Sižetā Jaunalksne atsaucās uz digitālās televīzijas ieviešanas koordinatora Latvijā valstij pastarpināti piederošās kompānijas DLRTC un «Baltkom TV» starpā noslēgto līgumu par sadarbību digitālās televīzijas ieviešanā Latvijā uz savstarpējas ieinteresētības pamata.

Nākamajā dienā Šmidre izplatīja preses paziņojumu, kurā pauda, ka Jaunalksnes sižetā izmantota «maldinoša, klaji apmelojoša un nepatiesa informācija par «Baltkom TV»». Šmidre paziņojumā norādīja, ka «šāda rīcība rada pamatu aizdomām par žurnālistes Ilzes Jaunalksnes iespējamo korumpētību šī projekta ietvaros, jo nepatiesas informācijas sniegšana sabiedrībai un faktu noklusēšana ir ne tikai žurnālista ētikas pārkāpums. Nomelnojot «Baltkom TV», lieli ieguvēji ir kompānijas sīvākie konkurenti gan kabeļtelevīzijas, gan fiksēto sakaru pakalpojumu sniegšanā». Jaunalksne atzina, ka tas viņas reputācijai, godam un cieņai nodarījis lielu kaitējumu.

Digitālās televīzijas ieviešanas projekts pērnā gada vasarā izpelnījās asu toreizējās valdības kritiku un tika apturēts. Pašlaik noris starptautiskas tiesvedības par digitālās televīzijas ieviešanas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, kā arī ierosināta krimināllieta, kurā apsūdzētas vairākas par ciparu televīzijas ieviešanu atbildīgās bijušās amatpersonas.