Gada nogalē slēgs vairāku Pierīgas pašvaldību izgāztuves, atkritumu plūsmu novadot uz Getliņiem. Bažījoties, ka iedzīvotāji tādēļ izvēlēsies izmest atkritumus mežos, vasaras beigās sāksies masveida reidi, pārbaudot, vai privātmāju īpašnieki noslēguši līgumus par atkritumu izvešanu.
Reidos meklēs mežu piegružotājus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ikšķilē, kur pēc Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes rīkojuma pirms pāris gadiem slēdza atkritumu izgāztuvi, tam sekoja tūlītēja apkārtējo mežu strauja piegružošana, stāsta vietējās domes izpilddirektors Valentīns Špēlis, piebilstot, ka «tas jau bija sagaidāms». Lielrīgas reģionālā vides pārvalde nevēlas, lai, šā gada beigās slēdzot izgāztuves Siguldā, Mārupē, Saulkrastos, Olainē, Ropažos, Ādažos un Baldonē, atkārtotos šāda situācija, uzsver pārvaldes direktors Vilis Avotiņš. Viņš piekrīt, ka pēc vietējo izgāztuvju slēgšanas «atkritumu plūsma uz mežiem var ievērojami pastiprināties».
Skaidrojot nepieciešamību slēgt pašvaldību teritorijās izveidotās izgāztuves, V. Avotiņš apgalvo, ka tās videi nodarītā kaitējuma ziņā nav labākas par nelegālām izgāztuvēm mežos. «Mazajās izgāztuvēs izmesti atkritumi rada tādas pašas sekas kā mežā izmestie,— vienkārši izkliedēti un uz dabas fona tie izskatās neglītāk. Tomēr gan mežā, gan vietējā izgāztuvē nešķirotā veidā nonāk atkritumi, kas koncentrē lielu indīgo vielu daudzumu, piemēram, baterijas, dzīvsudraba termometri. Getliņos, kur uzstādītas modernas iekārtas, šīs indīgās vielas savāc,» skaidro vides pārvaldes direktors.
Vietējā izgāztuve — tuvāk un ērtāk
Līgumus ar atkritumu izvedējiem noslēguši apmēram 85 procenti ķekavnieku. Daļa atlikušo 15 procentu savas drazas izmet mežos, pārējie — pārsvarā lauku māju īpašnieki — dedzina vai «krauj grēdās turpat pagalmā», stāsta Ķekavas pagasta padomes priekšsēdētāja vietniece Dzintra Maļinovska. Namu apsaimniekošanas uzņēmuma Ādažu namsaimnieks vadītājs Verners Brežģis spriež, ka «60–70 procenti ādažnieku ir brīvprātīgi noslēguši līgumus par atkritumu izvešanu, bet ir tādi privātmāju īpašnieki, kuri atkritumus izved paši uz trīs četrus kilometrus attālo izgāztuvi, tautā iesauktu par Utupurvu. Vēl citi drazas izmet tuvējā mežiņā. Un tādu būs vēl vairāk, jo no nākamā gada 1. janvāra Utupurvu klapē ciet! Kurš tad vedīs atkritumus uz 25 kilometrus tālajiem Getliņiem?»
Lai šādu situāciju nepieļautu, vides pārvalde, sadarbojoties ar pašvaldībām, jau vasaras beigās, krietnu laiku pirms izgāztuvju slēgšanas, uzsāks masveida reidus pašvaldību teritorijās esošo privātmāju kvartālos, ik mājā pārbaudot, vai noslēgts līgums par atkritumu konteinera iegādi, īri un tā regulāru iztukšošanu.
Maldās, baidoties no dārdzības
Vairumā Pierīgas pašvaldību pieņemti saistošie noteikumi, kas privātmāju īpašniekiem uzliek pienākumu slēgt līgumu ar kādu atkritumu apsaimniekošanas firmu par konteinera īri vai iegādi, kā arī tā regulāru iztukšošanu, bet daudzdzīvokļu mājās maksu par atkritumu izvešanu automātiski pieskaita komunālo pakalpojumu rēķinam, atzīst V. Avotiņš, piebilstot, ka «ar kontroli par līgumu izpildi ir tā švakāk», jo pašvaldības nevar visus resursus veltīt vides problēmu risināšanai.
Privātmāju īpašnieki bieži nevēlas slēgt līgumus par atkritumu izvešanu, apgalvojot, ka paši tos nogādā izgāztuvē, lai gan patiesībā atkritumi nonāk mežā, uzskata vides pārvaldes direktors. To apstiprina arī vairāku pašvaldību amatpersonas, atzīstot, ka potenciālos mežu piegružotājus atpazīst pēc tā, ka pie mājas nav manāms konteiners. «Neatkarīgās» aptaujātās pašvaldību amatpersonas atzīst, ka lielāka uzmanība jāvelta ne tikai kontrolei un sodīšanai, bet arī informēšanai, lai iedzīvotājos kliedētu mītu, ka atkritumu izvešanas pakalpojums ir dārgs. «Atnāk uz pašvaldības administratīvo komisiju pensionāre un sūkstās, ka maz naudas un arī maz atkritumu rodoties, bet izvešana esot dārga. Kad pasakām, cik tas maksā, ir pārsteigta un solās tūlīt slēgt līgumu. Iesakām arī kooperēties ar kaimiņmāju iemītniekiem un, ja atkritumu tiešām ir maz, īrēt vienu konteineru pa diviem vai trim,» stāsta Babītes pagasta padomes izpilddirektore Vita Pūķe.
Maskējas ar absurdiem līgumiem
V. Avotiņš uzsver, ka kontrolēt iespējams arī tos, kuri atkritumus it kā izved paši, jo oficiālās izgāztuves izsniedzot to apliecinošu kvīti. Šovasar, kontrolējot līgumu esamību, reidos pievērsīšot uzmanību arī tam, vai tas ir adekvāts. Proti, vai biežums, kādā jāaizved piepildītais konteiners, atbilst konkrētās mājsaimniecības atkritumu ražošanas spējai. «Var jau līgumā paredzēt, ka sadzīves atkritumi jāizved reizi gadā vai tad, kad to pieprasa mājas īpašnieks. Šādā gadījumā līgums ir formalitāte, maskēšanās, bet ģimene atkritumus ved uz tuvējo mežu,» skaidro V. Avotiņš. «Allaž būs daļa sabiedrības, kura atkritumus metīs, kur pagadās. Simtprocentīga rezultāta nebūs nekad, tomēr vides inspektoru un pašvaldības policistu reidi daudziem radīs sajūtu, ka nākamreiz iekrītot tiks uzlikts sods, nevis vienkārši pakratīts pirksts,» uzskata vides pārvaldes direktors.
Babītē noteikumu ievērošanu regulāri kontrolē pagasta padomes algoti sabiedriskās kārtības inspektori. «Pieklauvē un palūdz uzrādīt atkritumu izvešanas līgumu vai kvīti, kas apliecina, ka atkritumi aizvesti uz oficiālu izgāztuvi,» skaidro V. Pūķe. Mājas īpašnieka dievošanās, ka viņa ģimenei atkritumu neesot, netiekot ņemta nopietni.