Latvijā katru gadu palielinās sintētiski aktīvo vielu koncentrācija notekūdeņos, kas pārslogo attīrīšanas iekārtas. Šīs vielas visbiežāk sastopamas veļas mazgāšanas līdzekļos, kurus Latvijā var lietot neierobežotā daudzumā un kādus vēlamies.
Sintētiskie sārņi pārslogo attīrīšanas iekārtas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lielākos veļas apjomus mazgā un lielāko daudzumu veļas pulveru, balinātāju un mīkstinātāju izmanto veļas mazgātavas. Lai uzsāktu darbību, veļas mazgātavai, kuras jauda pārsniedz 1000 kilogramus veļas dienā, jāsaņem B kategorijas atļauja. To noteic Ministru kabineta Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai. Atļaujas izsniedz reģionālās vides pārvaldes.
\"Mazgātavām jānodrošina, ka ūdenī, ko tās novada pilsētas kopējā kanalizācijā, šīs aktīvās vielas nepārsniedz noteiktu normu, bet šīs prasības nenosaka atļaujas izsniedzējs,\" Neatkarīgajai stāsta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes galvenā ķīmiķe Māra Sīle.
Rīgā veļas mazgātavas slēdz līgumu ar uzņēmumu Rīgas ūdens, kas saviem klientiem noteic, kāda var būt dažādu vielu koncentrācija. Veļas mazgātavas var izmantot veļas mazgāšanas līdzekļus, kādus vien vēlas, bet nodrošinot, lai netiktu pārsniegta aktīvo vielu koncentrācija. M. Sīle apstiprina, ka nav tādu prasību – kurus veļas pulverus drīkst izmantot, kurus – ne.
Iekārtām lielāka slodze
Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks Māris Strautmanis atzīst, ka notekūdeņu pārpildīšana ar aktīvajām vielām ir liela problēma, jo samazinās attīrīšanas iekārtu spējas tikt galā ar šīm vielām. Palielinās arī fosfora daudzums notekūdeņos. Gan sintētiski aktīvās vielas, gan fosfors visvairāk sastopams mazgāšanas līdzekļos.
\"Ienāk videi ne pārāk draudzīgi līdzekļi, sabiedrība ir orientēta uz patērētāju kultūru, nedomājot par rītdienu,\" secina M. Strautmanis. M. Sīle gan uzskata, ka vaina nav pulveros, bet gan attīrīšanas iekārtās, kuras netiek galā. Aizliegt lietot mazgāšanas līdzekļus nevar, bet var uzlabot attīrīšanas sistēmas. \"Šīs sintētiski aktīvās vielas stipri negatīvi ietekmē attīrīšanas iekārtās esošās baktērijas,\" norāda ķīmiķe.
Situāciju notekūdeņos parāda analīzes, kuras veic akreditētas laboratorijas. Parasti attīrīšanas iekārtu turētājs, piemēram, Rīgas ūdens noslēdz līgumu ar kādu laboratoriju un paškontroles nolūkos pasūta regulāras analīzes, lai zinātu, kādā koncentrācijā piesārņojums ir notekūdeņos, kuri nonāk attīrīšanas iekārtās.
Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes 2003. gada publiskais pārskats rāda, ka pērn Rīgā par aptuveni 375 000 tonnu uz kubikmetru palielinājās notekūdeņu daudzums. Palielinājies arī notekūdeņu piesārņojums ar naftas produktiem, sintētiski aktīvajām virsmas vielām, slāpekli, amonija slāpekli un nitrātiem. Pilsētā pieaudzis mazgātavu skaits, kas tieši ietekmē sintētiski aktīvo vielu koncentrāciju notekūdeņos.
Fosfora un slāpekļa sārņi
Vides ministrijas tehnoloģijas daļas vadītājs Armands Plāte Neatkarīgajai stāsta: nav specifisku noteikumu, kas reglamentētu, kādus pulverus vai dezinfekcijas līdzekļus drīkst lietot. Ja tās ir videi nedraudzīgas vielas, tās attiecīgi marķē.
Ir vielas, kuru lietošanu limitē, piemēram, hlora savienojumus, kuri no vides aizsardzības viedokļa ir kaitīgi. Tehnoloģijas daļas vecākā referente Zane Gedroviča skaidroja, ka šos līdzekļus, neraugoties uz kaitīgumu, pārdod, bet marķējums brīdina cilvēkus – ar šīm vielām jābūt uzmanīgiem, tās ir kaitīgas veselībai un videi, tāpēc izmantojamas pēc iespējas retāk.
\"Lielākā problēma tomēr nav hlors, bet gan fosfora un slāpekļa palielināšanās notekūdeņos,\" pebilst A. Plāte. \"Jau tagad attīrīšanas iekārtas netiek galā ar šiem parametriem. Lielā mērā tas ir veļas mazgāšanas apjoma pieauguma dēļ.\" Abi speciālista minētie ķīmiskie elementi ir veļas pulvera sastāvā. Hlora veļas pulveros praktiski nav.
Neatkarīgā iepriekš rakstīja, ka Zviedrijas veselības aprūpes budžeta problēmu dēļ zviedru slimnīcas apsver iespēju mazgāt veļu citā valstī, piemēram, Latvijā, cerot, ka te veļas mazgāšana būs lētāka. Vai Zviedrijas vēlme mazgāt savu slimnīcu veļu Latvijā var radīt apgrūtinājumus vai draudus Latvijas videi, – Neatkarīgās aptaujāto viedokļos nav vienprātības.
Valsts sanitārās inspekcijas Rīgas reģiona kontroles un uzraudzības departamenta vadītāja Aija Grundmane par zviedru ieceri ir skeptiski noskaņota: \"Grūti saprast lietderību – vest pāri jūrai veļu, lai mazgātu. Ja šī veļa ir infekcioza, tajā ir infekciju izraisītāji – tas ir bīstams aspekts.
Mazgāšanas procesā jāizmanto dezinfekcijas līdzekļi, tie piesārņo vidi, – otrs bīstamais aspekts. Visi atkritumi paliks Latvijā. Ja netiek ievērotas visas normas šādas veļas pārvadāšanā, infekcijas var arī izplatīties. \"Neatkarīgi no tā, kas šo zviedru slimnīcu veļu mazgātu Latvijā, viņiem būs jāievēro Zviedrijas prasības, un tām nav nekāda sakara ar Latvijas prasībām,\" paskaidro tālāk Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Gita Rūtiņa.
Latvijā mazgāt lētāk
Latvijas slimnīcu veļas mazgātāji Gaiļezers plus būtu iepriecināti par iespēju mazgāt Zviedrijas netīro veļu. Tas esot interesanti attīstībai, izaugsmei. Firma noteikti piedalītos, ja varētu izpildīt visas prasības. Šādu Zviedrijas ideju varot saprast, ne velti, piemēram, somi savus prāmjus mazgā Igaunijas krastos.
Vides ministrijas pārstāvis A. Plāte saka: tas ir koks ar diviem galiem. \"No tehnoloģiskā viedokļa mēs pat varētu iegūt – ja dabūsim labus pasūtījumus, labi organizēsim, vairāk varēsim ieguldīt ūdens attīrīšanā,\" uzskata A. Plāte.
Vides valsts inspekcijas priekšnieka vietnieks Imants Krūmiņš atzina, ka vispirms jāzina, kas un ko vedīs uz Latviju. Attiecīgajai vides pārvaldei tas būs jāizvērtē.