Universālveikala «Centrs» spridzināšanas lietu nosūta papildizmeklēšanai

Augstākā tiesa (AT) piektdien universālveikala «Centrs» spridzināšanā apsūdzētā Leonarda Gromova (agrāk Butelis) krimināllietā atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu un lietu nosūtīja papildu pirmstiesas izmeklēšanai. Tiesa pavēstīja, ka lietā konstatēts daudz trūkumu un nepilnību.

Drošības līdzekli Gromovam tiesa gan negrozīja un apcietinājumu pagarināja par vienu mēnesi no brīža, kad lietu saņems prokuratūra.

Desmit dienu laikā prokuratūra var iesniegt blakussūdzību par AT lēmumu, bet septiņu dienu laikā AT Senātā var pārsūdzēt Gromovam noteikto drošības līdzekli.

Gromova advokāts Saulvedis Vārpiņš tiesai iesniedza 22 lūgumus, tostarp lūgumu lietu sūtīt papildizmeklēšanai. Advokāts norādīja, ka nav apzināti visi lietā cietušie un nepareizi izdarīta lietas izdalīšana no pamatkrimināllietas par «Centra» spridzināšanu, jo pamatlietā esot veiktas dažādas ekspertīzes un nopratināti liecinieki, kuri svarīgi arī Gromova krimināllietā.

Vārpiņš stāstīja, ka lietas izmeklēšanas ietvaros nav pārbaudīts veikala novērošanas kameru nofilmētais materiāls, kā arī nav izpētīts Latvijas Televīzijas operatoru filmētais materiāls notikuma vietā. Viņš pavēstīja, ka nesaskan lietā veikto divu savstarpēji neatkarīgu ekspertīžu rezultāti, kā arī nav pievērsts pietiekami daudz uzmanības galvenā liecinieka Aleksandra Buhtireva biežajām liecību maiņām.

Savukārt prokurors Ivars Vildavs tiesā norādīja, ka nav iespējams apzināt visus cietušos un lieciniekus, jo «daudzi pēc notikuma aizbrauca projām un arī nelūdza mediķu palīdzību». Prokurors uzskata, ka par cietušajiem var uzskatīt visus Latvijas iedzīvotājus, jo Gromovs apsūdzēts terorismā, kas ir pret valsti vērsts noziegums.

«Veicot papildizmeklēšanu, nekas nemainīsies — ne apsūdzības kvalifikācija, ne arī tiks izpildīti advokāta pieteiktie lūgumi. Nekas nemainīsies,» sacīja prokurors.

Savukārt tiesa uzskata, ka «advokāta lūgumos norādītie lietas izmeklēšanas pārkāpumi ir tikai apmēram trešdaļa no tiem pārkāpumiem, kurus mēs konstatējām».

Tiesa lietu sāka izskatīt pirmdien, un Gromova advokāts lūdza tiesu atlikt, jo viņš Satversmes tiesā iesniedzis divus pieteikumus. Advokāts apstrīd īso termiņu, kāds atvēlēts tiesas protokola papildinājumu iesniegšanai. Viņš apstrīd apstākli, ka nav pārsūdzami tiesas lēmumi, kas atsaka pagarināt papildinājumu iesniegšanas termiņu un pēc nokavētā termiņa atsaka iesniegto papildinājumu pievienošanu.

AT gan neapturēja tiesvedību, tomēr nolēma aicināt uz tiesas sēdi lieciniekus, kuru teiktais, pēc advokāta domām, tiesas sēdes protokolā atspoguļots nepilnīgi, un vēlreiz viņus noklausīties.

Galvenais liecinieks Aleksandrs Buhtirevs paziņoja, ka pieprasījis iepriekš solīto 25 tūkstošu latu prēmiju, kura bija apsolīta par palīdzību spridzināšanas vaininieku notveršanā. Viņš teica, ka pēc Rīgas apgabaltiesas sprieduma pasludināšanas devies uz Iekšlietu ministriju, lai pieprasītu iepriekš publiski solīto prēmiju. Tomēr ministrijā Buhtirevam paskaidrots, ka spriedums vēl nav stājies spēkā, tādēļ šo jautājumu vēl nevar izlemt.

Tiesa arī nopratināja iepriekš neiztaujāto veikala «Rimi Baltija» kasieri Lolitu Zelču. Viņa pēc pirmā sprādziena izvedusi no veikala pircējus, bet pati atgriezusies notikuma vietā. Otro sprādzienu Zelča raksturoja kā ļoti atšķirīgu no pirmā, jo «gaisā uzšāvās uguns liesmu stabs un bija ļoti spalgs troksnis». Viņa teica, ka starplaikā starp abiem sprādzieniem devusies apskatīt notikuma vietu un tur atradušies daudzi cilvēki, tostarp arī toreizējais «Rimi Baltija» ģenerāldirektors Knuts Kviskviks un toreizējais kriminālpolicijas priekšnieks Valdis Pumpurs.

Rīgas apgabaltiesa pērn Gromovam piesprieda astoņu gadu cietumsodu.

Gromovs savu vainu neatzīst. Viņš tiesas sēdē norādīja, ka iepriekšējās tiesas instances spriedums bijis nelikumīgs un «balstīts tikai uz viena cilvēka nepatiesajām liecībām».

Tiesa Gromovam nolēma arī konfiscēt mantu un apmierināja vairākas pieteiktās civilprasības 78 289,17 latu apjomā. Tiesa apmierināja bijušā «Rimi Baltija» ģenerāldirektora Knuta Kviskvika pieteikto 291 lata prasību, «Parex bankas» pieteikto 20 596,9 latu civilprasību, firmas «Hansa Pharm» pieteikto 8545,27 latu prasību un apdrošināšanas kompānijas «Seesam Latvia» pieteikto 48 856 latu civilprasību.

Tiesa attaisnoja Gromovu apsūdzībā par slepkavības izdarīšanu vainu pastiprinošos apstākļos, bet atzina par vainīgu terorismā un neatļautā spridzekļu iegādē, izgatavošanā un glabāšanā.

Spriedumā teikts, ka nav pierādīta Gromova vaina pirmā universālveikalā nograndušā sprādziena rīkošanā. Tomēr tiesa atzina viņa vainu otrā sprādziena sarīkošanā, jo to apstiprinot gan tiesājamā, gan cietušo un liecinieku liecības. Gromova vainu pierāda arī dažādu ekspertīžu rezultāti, pārbaudes ar melu detektoru rezultāti, kā arī viņa cietumā rakstītā atzīšanās.

Gromovs gan šo atzīšanos atsauca, sakot, ka tā no viņa panākta piespiedu kārtā.

Tiesa spriedumā informē, ka nav saskatījusi pārkāpumus Drošības policijas darbībā, par kuriem tiesas izmeklēšanas laikā runāja gan Gromovs, gan viņa advokāts. Tiesa arī pavēstīja, ka tic Buhtireva liecībām, kurš bija vienīgais galvenais liecinieks prāvā, jo esot redzējis Buteli pēc pirmā sprādziena veikalā noliekot caurspīdīgu maisiņu ar spridzekli.

Apsūdzībā par terorismu prokurors Gromovam pieprasīja 12 gadu cietumsodu, par slepkavību — 10 gadu, bet par neatļautu sprāgstvielu glabāšanu — piecu gadu ieslodzījumu. Kā galīgo sodu prokurors pieprasīja 13 gadus cietumā.

Sprādzieni universālveikalā notika 2000. gada 17. augustā, un tajos cieta 35 cilvēki, no tiem trīs guva smagus savainojumus. Viena sieviete vēlāk slimnīcā mira.

Drošības policija turpina izmeklēt pārējās noziedzīgā nodarījuma epizodes.