Treneri kaļ slepenus ieročus

Vakar rīta pusē Latvijas futbola izlase sapulcējās uz vēl vienu tikpat vieglu treniņu kā uzreiz pēc atbraukšanas uz Portugāli, jo vakarā bija paredzēts treniņmačs. Nodarbības sākums, tāpat kā parasti komandai Latvijā, tika noteikts pulksten 11, neņemot vērā, ka ar Portugāli ir divu stundu starpība. Treniņš ilga nepilnu stundu, un tā laikā lielākā uzmanība tika pievērsta Latvijas izlases masierim Aleksandram Jurovskim. Viņš vienatnē mēroja apļus apkārt laukumam — tādā lomā parasti redzami futbolisti, kas atgūstas no savainojumiem, tāpēc skaidrs, ka vientuļais skrējējs uzreiz piesaistīja citvalstu korespondentu skatienus. Viņi vairākkārt nāca klāt mūsu žurnālistiem un vaicāja «savainotā futbolista» uzvārdu. Jurovskis ar ārzemnieku maldināšanu varēja uzturēt sevi formā, jo mūsu medicīnas personālam nav daudz darba — šobrīd visi mūsu futbolisti ir gandrīz veseli un gatavojas 15. jūnija mačam pret Čehiju.

Jurovskis savulaik spēlēja vienā komandā ar Andreju Štolceru un reizēm kopā ar izlases fizioterapeitu Marku Voščinski treniņa laikā demonstrē teicamu bumbas pārvaldīšanas tehniku. Arī Latvijas Futbola federācijas ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis, ierodoties kopā ar izlasi jebkuras valsts stadionā, allaž nodemonstrē savu eleganto firmas triku ar bumbas uzmešanu uz skausta. Ja tiktu rīkots turnīrs starp izlašu vadītājiem, tad mūsējie noteikti būtu vieni no labākajiem, jo netrūkst labu bijušo futbolistu: delegācijas vadītāja vietnieks ir Jevgeņijs Miļevskis, vēl arī Aleksandrs Starkovs, Aleksandrs Kulakovs, Leonards Andžāns…

Latvijas izlases treniņā nevarēja sastapt nevienu čehu žurnālistu, toties netrūka korespondentu no Vācijas, kuri tincināja pēc sensācijām vai pikantām detaļām. Viņiem nācās vilties, jo mūsu draudzīgās komandas nometnē turpinās mierīgs darbs. Uz preses konferenci, kas uzreiz pēc treniņa notika speciālā teltī, Starkovs aizsūtīja savu palīgu Juriju Andrejevu. Viņš uzjautrināja sanākušos ar negaidītu atbildi uz jautājumu par to, kāds rezultāts apmierinās galvenā trenera asistentu grupas turnīrā: «Trīs uzvaras.«

Laizāns: «Pagaidām satraukumu nejūtu»

Čempionāta noteikumi paredz, ka pēc katra treniņa futbolistiem uz 15 minūtēm jāuzturas miksa zonā, lai sniegtu intervijas žurnālistiem. Obligātas ir arī dažādas preses konferences pirms un pēc mača, un visu šo noteikumu ievērošanu katrā komandā uzrauga viens mediju pārstāvis no UEFA. Latvijas izlasei kā procedūras uzraugs piespēlēts igaunis Marguss Luiks. Viņš bieži apmeklē mūsu komandas spēles kā žurnālists un tagad atzina, ka iesaistīšana darbā ar Latvijas izlasi esot nejauša sakritība, nevis kaimiņvalstu būšana.

Vakar pēc treniņa Neatkarīgā uz nelielu ekskluzīvu sarunu uzaicināja pussargu Juri Laizānu, kurš, vaicāts par noskaņojumu Latvijas izlasē, atbildēja: «Rīt (šodien — A. U.) sākas Eiropas čempionāts, kurā piedalīsimies arī mēs. Komandā valda lieliska atmosfēra — visi nopietni gatavojamies spēlei. Mēs pirmo reizi esam nokļuvuši tik lielā turnīrā ar tik lielu uzmanību. Tas uzliek atbildības slogu, jo mums jāparāda sevi no labākās puses. Mēs šeit pārstāvam Latviju un labi apzināmies, ka mūsu līdzjutēji gaidīs pozitīvu rezultātu. Domāju, ka mums daudz kas būs atkarīgs no pirmās spēles rezultāta, tāpēc tā ir ļoti svarīga. Labi, ka mēs nespēlējam turnīra pirmajā dienā. Pirms mūsu mača ar čehiem jau būs notikušas spēles visās pārējās grupās, un mēs redzēsim, kāds šeit ir līmenis.«

Laizāns atklāja, ka futbolistiem būs atļauts visai plaši sekot līdzi Eiropas čempionāta norisei (viesnīcas numuros pasūtīti 26 televīzijas kanāli, tostarp īpaši pieprasīti divi kanāli no Krievijas): «Mēs noteikti skatīsimies citu grupu spēles. Katram ir savas mīļākās komandas. Es vairāk sekošu līdzi Krievijas izlasei — to pārstāv vairāki mani paziņas, jo ikdienā spēlēju Krievijas klubā. Krieviem patrāpījusies spēkos līdzvērtīga grupa — spāņi, portugāļi un grieķi, turklāt interesanti ir arī tas, ka ar Krievijas un Portugāles izlasēm mēs spēkosimies 2006. gada pasaules čempionāta kvalifikācijas ciklā. Protams, brīvajā laikā bāzē skatīsimies arī citus mačus — piemēram, pirmajā kārtā ļoti interesanta varētu būt spēle Francija pret Angliju.«

Lai arī Latvijas izlase pirmo reizi spēlē tik augsta ranga turnīrā, Laizāns atzina, ka viņš neizjūt nekādu sasprindzinājumu: «Drīzāk radusies sajūta, ka mēs esam izbraukuši uz vienu spēli — līdzīgi kā kvalifikācijas turnīrā. Nevaru teikt, ka valda liela ažiotāža. Varbūt to izjutīsim, kad brauksim uz spēli pret Čehiju, iziesim laukumā iesildīties, atskaņos mūsu valsts himnu un virmos pilnās līdzjutēju tribīnes. Protams, spēles sākumā būs neliels uztraukums, tāpēc svarīgi būs iesākt maču pārliecināti par savām spējām un pirmajās 10–15 minūtēs precīzi saspēlēties.«

Pahars gūst vārtus, Latvija uzvar ar 5:1

Dzīve Kurijā, kas atgādina mazu ciematiņu ar pārdesmit mājām, patiešām risinās mierīgi. Tiesa, ceturtdien vēlu vakarā tās centrālajā laukumā tika sarīkots Eiropas čempionātam veltīts koncerts ar lokanām dejotājām, kas daudz neatpalika no Riodežaneiro karnevālā redzētajām. Ritmisko mūziku varēja dzirdēt arī mūsu futbolistu bāzē, bet koncerts beidzās, kā kārtības noteikumos paredzēts, — pulksten 23. Par Latvijas izlases klātbūtni šajā mazpilsētā liecina arī milzīgais transparents, kas pārvilkts pāri galvenajai alejai. Iebraucot bāzē, futbolisti uz tā var izlasīt: «Curia/Anadia sveic Latvijas izlasi!», bet izbraucot — «Curia/Anadia novēl veiksmi Euro 2004 spēlēs.» Vēl izteiksmīgāku novēlējumu pauduši turnīra organizatori, piešķirot mūsu komandai autobusu tumši sarkanā tonī, uz kura sāniem redzams sauklis: «Sarauj, sarauj, Latvija, mūsu mērkis — uzvara!» (saliktas pat garumzīmes, vienīgi pazudusi mīkstinājuma zīme zem k).

Vakar pulksten 21.00 pēc Latvijas laika mūsu valstsvienība aizvadīja treniņmaču pret vietējo klubu Anadia, un tas notika bez līdzjutējiem un žurnālistiem. Kā paskaidroja Latvijas izlases vadība, negribētos atklāt savus noslēpumus ar ārzemju korespondentu starpniecību un arī Latvijas žurnālistiem šo maču nevajadzētu skatīties. Var nojaust, ka Starkovs gatavo kādu pārsteigumu pretiniekiem. Šodien līdzīga situācija plānota rīta treniņā, kuru tikai pirmajās 15 minūtēs drīkstēs vērot žurnālisti, bet pēc tam viss turpināsies slepenībā. Latvijas izlase grasās slīpēt standartsituāciju izspēli, un Starkovs sola, ka šajā ziņā čempionātā būs pārsteigumi. Neatkarīgajai tomēr izdevās uzzināt, ka vakardienas treniņmačs beidzās ar 5:1 (2:0) mūsējo labā. Pirmajā puslaikā vārtus guva Astafjevs un Rubins, otrā puslaika sākumā mājnieki realizēja soda sitienu, bet pēc tam precīzi sita Štolcers, Miholaps un Pahars. Mūsējo rindās laukumā neizgāja vienīgi Koliņko un Stepanovs, kuri dziedē mikrotraumas.

Kā kompensācija par slepenību žurnālistiem vakar tika sarīkota atvērto durvju diena izlases bāzē — precīzāk sakot, atvērto vārtu diena, pie kuriem pastāvīgi dežurē vismaz divi apsargi. Bāzes teritorijā tiek ielaisti vienīgi gados vecāki cilvēki, kuri šeit ierodas uz ārstnieciskiem kursiem. Kompleksā Hotel das Termas tiek piedāvātas dažādas procedūras, un vairums no tām saistītas ar termiskajiem ūdeņiem un dažādām vannām. Viesnīcu, kurā dzīvo mūsu komanda un 16 «vecmāmiņas», aptver trīs hektāru liels parks ar diviem mākslīgiem dīķiem (tajos peld pīles, gulbji, zosis). Tie, kas ar speciālām caurlaidēm ierodas uz ārstniecības procedūrām, drīkst uzturēties šajā kompleksā no pulksten 8 līdz 18. Pārējā laikā teritorija ir slēgta.

Pie viesnīcas durvīm gozējas plāksnīte ar trim zvaigznītēm, tomēr pēdējo sešu mēnešu laikā tā piedzīvojusi vērienīgu rekonstrukciju un jau atbilst četru zvaigžņu līmenim. Futbolisti numuros dzīvo pa diviem: Stepanovs ar Lobaņovu, Astafjevs ar Bleideli, Zemļinskis ar Blagonadeždinu, Koliņko ar Piedelu, Laizāns ar Rubinu, Pahars ar Štolceru, Verpakovskis ar Zakreševski, Isakovs ar Pučinski, Zirnis ar Rimku, Miholaps ar Pavlovu, Smirnovs ar Korabļovu, un tikai Prohorenkovs istabiņā ir viens. Futbolisti ir apmierināti ar dzīvošanas apstākļiem un ēdināšanu — tiek darīts viss, lai viņi pēc iespējas labāk nospēlētu Portugālē.