Konkurences padome digitālās televīzijas līgumā konstatē aizliegtu vienošanos

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka digitālās televīzijas izveidošanas Latvijā līgumā starp valstij pastarpināti piederošo uzņēmumu «Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs» (DLRTC) un «Kempmayer Media Ltd.» (KML) ir pārkāpts konkurences ierobežošanas vienošanās aizliegums. KP abām līguma slēdzēja pusēm uzlika soda naudu: KML — 250 latu, bet DLRTC — 4286 latu apjomā.

KP atzina digitālās televīzijas līguma daļu par ciparu uztvērēju piegādi par spēkā neesošu kopš tā noslēgšanas brīža, jo līgums nosaka, ka KML Latvijai piegādā 800 tūkstošus ciparu uztvērēju, kas atbilst mājsaimniecību skaitam Latvijā. KP to uzskata par ciparu uztvērēju tirgus noslēgšanu un jau esošo tirgotāju izspiešanu no tirgus, tas ir, konkurences izslēgšanu tādā tirgū, kurā tā varētu pastāvēt. Tādējādi tiktu deformēta konkurence ciparu uztvērēju tirgū Latvijas teritorijā, un citi tirgus dalībnieki būtu spiesti atstāt šo tirgu, kā arī būtu izslēgta jaunu tirgus dalībnieku ienākšana tajā, savu lēmumu pamatoja padome.

KP lietas izpētes gaitā arī konstatēja, ka gan ciparu televīzijas ieviešanas koncepcijā, gan DLRTC ciparu televīzijas apraides tīkla izveidošanas biznesa plānā kā viens no ciparu uztvērēju realizācijas veidiem bija paredzēta to piegāde patērētājam par subsidētām (līdz pat 70%) cenām.

KP priekšsēdētājs Pēteris Vilks sacīja, ka, nosakot soda naudas lielumu, KP ņēmusi vērā, ka abas puses faktiski pārtraukušas pildīt līgumu. Tomēr sods uzlikts un daļa līguma atzīta par spēkā neesošu, jo KP pārbaudē konstatējusi līgumā ietverto mērķi — ierobežot tirgu.

Viņš pieļāva, ka KP lēmums varētu atstāt ietekmi uz tiesvedības procesu Stokholmas Starptautiskajā šķīrējtiesā par minēto līgumu. Tomēr Vilks uzsvēra, ka KP savu vērtējumu izdarīja savas kompetences ietvaros neatkarīgi no prokuratūras un starptautiskās šķīrējtiesas, kam jāizskata citi jautājumi.

Pārbaudīja, vai līgums deformē konkurenci Latvijā

Līgumu par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijā KP pagājušā gada vasarā sāka vērtēt pēc savas iniciatīvas, jo saņēma informāciju no citas valsts pārvaldes institūcijas, ka noslēgtais līgums «varētu saturēt konkurenci ierobežojošas pazīmes».

KP izpēti sāka, lai pārbaudītu iespējamos pārkāpumus starp DLRTC un «Kempmayer Media Ltd.» noslēgtajā līgumā un konstatētu, vai tas kavē, ierobežo vai deformē konkurenci Latvijā. Atbilstoši konkurences likumam, ja KP konstatē, ka notikusi aizliegta vienošanās, minētā vienošanās nav spēkā kopš noslēgšanas brīža.

DLRTC ar KML 2002. gada 14. novembrī noslēdza līgumu, kas paredz vairākos posmos ieviest digitālo televīziju Latvijā, tostarp līgums paredz maksāt 53,5 miljonus dolāru par digitālās televīzijas ieviešanas pirmo posmu Rīgā un Rīgas reģionā. DLRTC noslēgtā līguma kopējā summa gan var būtiski pārsniegt pat 100 miljonus ASV dolāru, attiecīgi pieaugot arī soda naudai līguma laušanas gadījumā, jo līgums slēgts arī par otro un trešo posmu, tikai neprecizējot šo posmu izpildes nosacījumus.

DLRTC pērn augusta beigās Stokholmas Starptautiskajā šķīrējtiesā vērsās ar prasību pret uzņēmumiem KML un «Kempmayer Media Latvia», lūdzot tiesai atzīt par spēkā neesošu līgumu par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijā.

Ierosināta krimināllieta digitālās televīzijas lietā

Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pērnā gada 1. septembrī ierosināja tā saucamo digitālās televīzijas krimināllietu — krimināllieta ierosināta gan par tīšām darbībām valsts amatpersonu rīcībā, gan par valsts amatpersonu pienākumu nepildīšanu, kas izraisījušas smagas sekas. Vēlāk krimināllieta ir papildināta ar krimināllikuma pantiem par krāpšanu lielos apjomos un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielos apjomos vai ja to izdarījusi organizēta grupa.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs krimināllietu pērnā gada decembra sākumā nosūtīja prokuratūrai ar lūgumu uzrādīt apsūdzību kopumā 10 cilvēkiem, tostarp firmas UVK darbiniekam Harijam Krongornam par krāpniecību lielos apjomos.

Maija beigās prokuratūra uzrādīja apsūdzību arī DLRTC bijušajam ģenerāldirektoram Guntaram Spundem par personu grupā izdarītu liela apjoma krāpšanas mēģinājumu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Ziņas par apsūdzības saturu un apsūdzētā liecībām atklātībai netiek nodotas.

Prokuratūra arī plāno uzrādīt apsūdzību DLRTC mātes uzņēmuma «Latvijas radio un televīzijas centra» (LVRTC) bijušajam ģenerāldirektoram Mārim Pauderam par liela apjoma krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.