Par 171 000 latu izkrāpšanu aizturētais Beikmanis — viens no lielākajiem ZZS ziedotājiem

Viens no lielākajiem Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ziedotājiem ir par zādzībām divkārt sodītais, šobrīd par mēģinājumu ar viltotiem bankas dokumentiem no Valsts nekustamā īpašuma aģentūras (VNĪA) izkrāpt 171 000 latu aizturētais uzņēmējs Armands Beikmanis, liecina aģentūras BNS rīcībā esošā informācija.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) mājas lapā publiskotā informācija liecina, ka 2002. gada 15. augustā Beikmanis ZZS ziedojis 9800 latu, kas ir viens no 12 lielākajiem ziedojumiem ZZS.

KNAB sabiedrisko attiecību speciālists Andris Vitenburgs  pastāstīja, ka arī birojs konkrētajam ziedotājam un ziedotajai summai pievērsis uzmanību, jo Beikmaņa likumīgie ienākumi nav liecinājuši par iespējām ziedot tik prāvu summu partijai. Birojs vairākkārt šo cilvēku aicinājis uz KNAB, taču viņš aicinājumus ignorējis. Tādējādi birojam līdz šim nav bijis tiesību šo ziedojumu atzīt par nelikumīgu.

«Tagad, kad pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, šis cilvēks atrodas policijas uzraudzībā, varēsim veikt šī ziedojuma pilnīgu pārbaudi un secināt, vai tas ir bijis nelikumīgs,» solīja Vitenburgs.

To, ka Beikmanim šobrīd piemērots drošības līdzeklis — policijas uzraudzība, apstiprina arī no Valsts policijas (VP) saņemtā informācija.

Savukārt ZZS ietilpstošās centriskās partijas «Latvijas zemnieku savienība» (LZS) priekšsēdētājs Augusts Brigmanis šo gadījumu nevēlējās komentēt. «Jūs to jautājat ne pēc adreses, es šo vārdu pirmo reizi dzirdu, visus jautājumus par ZZS ziedotājiem, lūdzu, pie [ZZS priekšsēdētājas Ingrīdas] Ūdres kundzes,» sacīja Brigmanis. Nedz ar Ūdri, nedz viņas palīdzi sabiedrisko attiecību jautājumos Dinu Balodi aģentūrai BNS neizdevās sazināties.

Ziedojums ZZS varētu būt nelikumīgs

Grozījumi partiju finansēšanas likumā, kas liedz partijām pieņemt ziedojumus no «personām, kuras sodītas par tīšu noziegumu pret īpašumu, par tīšu noziegumu tautsaimniecībā, kā arī par tīšu noziegumu valsts institūciju dienestā un kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētās personas», pieņemti tikai šogad februārī, tāpēc KNAB tikai šogad sācis pārbaudīt ziedotāju kriminālo pagātni un attiecībā uz Beikmaņa gadījumu viņa 2002. gadā izdarīto ziedojumu nevar uzskatīt par nelikumīgu tikai tāpēc, ka viņš bijis sodīts par zādzībām, jo toreiz šāds aizliegums likumā vēl nepastāvēja.

Vitenburgs gan pieļāva iespēju, ka šīs ziedojums varētu izrādīties nelikumīgs, ja KNAB izdosies gūt apliecinājumu tam, ka Beikmanim nav tik lieli ienākumi, lai viņš varētu atļauties gandrīz 10 000 latu ziedot partijai.

Vairākkārt aizturēts par zādzībām

VP faktu, ka 1977. gadā dzimušais agrāk par zādzībām vairākkārt sodītais Armands, kuru Rīgas Galvenās policijas pārvaldes (RGPP) ekonomikas policija 17. maijā aizturēja par krāpšanas mēģinājumu no VNĪA, ir Beikmanis, neapstiprina, taču arī nenoliedz. Aģentūras BNS rīcībā esošā informācija liecina, ka tas ir viņš.

Tāpat aģentūrai BNS tapis zināms, ka ceturtdien, kad Beikmanis izsaukts uz policiju liecību sniegšanai saistībā ar kādu citu noziegumu, kuru viņš, iespējams, pastrādājis jau pēc pēdējās aizturēšanas, vīrietim pēkšņi kļuvis slikti un viņš nogādāts slimnīcā.

Ar Beikmani aģentūrai BNS nav izdevies sazināties.

Notikuma vēsture

Pērn martā vienā no Latvijas kredītiestādēm aizturēts bezpajumtnieks, 1954. gadā dzimušais Nikolajs, kurš, iesniedzot bankā viltotu maksājuma uzdevumu, mēģinājis no VNĪA konta uz kādas privātpersonas kontu pārskaitīt 171 tūkstoti latu. Izmeklēšanas laikā RGPP ekonomikas policijas birojs noskaidroja, ka Nikolajs ir tikai izpildītājs un kopumā lietā iesaistīti četri cilvēki, tostarp nozieguma organizators 1977. gadā dzimušais agrāk vairākkārt sodītais Armands.

Likumsargi arī noskaidrojuši, ka krāpniecisko darījumu veikšanai vīrietis ar savu vārdu reģistrējis juridisko pakalpojumu firmu. Kratīšanās Armanda darbavietā un dzīvesvietā atsavināti dažādi dokumenti, zīmogi un citi lietiskie pierādījumi, kurus vīrietis varētu būt izmantojis līdzīgu noziedzīgu nodarījumu veikšanā.

Ierosināta krimināllieta par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apjomā, par ko krimināllikums paredz brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz trīspadsmit gadiem.

Pārējie trīs nozieguma realizācijā iesaistītie vīrieši — bezpajumtnieki — izmeklēšanas laikā atbrīvoti, jo noskaidrots, ka viņi nav bijuši informēti par Armanda noziedzīgajiem nolūkiem un tikai par niecīgu atlīdzību pildījuši uzdevumus.

Beikmanis cietumsodu izcietis jau divreiz

Beikmanim piederošais juriskonsultu birojs «Latdats», kurā viņš pats minēts kā rīkotājdirektors, reģistrēts 2003. gada 12. decembrī, liecina Uzņēmumu reģistru atbalstošās datu bāzes «Lursoft» informācija. Beikmanim pieder arī zemnieku saimniecība «Jaunlūči», kas atrodas Bauskas rajona Iecavas pagastā.

Iepriekš Beikmanis cietumsodu izcietis divkārt. 1995. gadā viņam tiesa par satiksmes negadījuma izraisīšanu ar cietušajiem, svešas mantas tīšu iznīcināšanu, transportlīdzekļa nelikumīgu aizbraukšanu un zādzību piesprieda divu gadu brīvības atņemšanu. Beikmanis spriedumu pārsūdzēja augstākā instancē, kas viņam piesprieda triju gadus cietumsoda, ko viņš pavadīja Grīvas cietumā Daugavpilī. Bet 2000. gadā par zādzību Beikmanis saņēma vēl gadu reāla cietumsoda.

KNAB pērn nelikumīgus ziedojumus konstatēja vairāku partiju kasēs, kas sabiedrībā izraisīja lielu ažiotāžu, lielākos no tiem — vairāk nekā 70 000 latu — KNAB konstatēja ZZS kasē. ZZS gan KNAB lēmumu atmaksāt vairāk nekā 55 000 latu pārsūdzēja tiesā un tiesa atzina, ka KNAB nav bijis tiesīgs likt partijai šo summu atmaksāt, taču KNAB ir nolēmis šo tiesas spriedumu pārsūdzēt.