Zemgalē zemes cena dubultojusies

Daži nekustamā īpašuma vērtētāji uzskata, ka zemes cenas celšanās galvenokārt izskaidrojama ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un ka dažviet cenrādi uzskrūvējis pirkšanas drudzis. Cena neatbilst ne zemes vērtībai, ne stāvoklim nekustamā īpašuma tirgū. Par tagadējo cenu atbilstību zemes patiesajai vērtībai gan var strīdēties. Pēc Valsts zemes dienesta ziņām 2002. gadā lauksaimnieciski izmantojamās zemes vidējā cena trijos visauglīgākajos lauksaimnieciski izmantojamās zemes rajonos nepārsniedza 300 latus par hektāru, kas atbilst viena vidējas klases televizora cenai, un neviļus jādomā, ka arī pašreizējās cenas neatbilst Zemgales auglīgās zemes patiesajai vērtībai.

Jelgavas rajonā Lauksaimnieciski izmantojamā zeme

Vislielākais pieprasījums lauksaimnieciski izmantojamai zemei ir Jelgavas tuvumā, Ozolnieku novadā un virzienā no Jelgavas uz Rīgu, sevišķi tajās vietās, kur ir labi ceļi, elektrība, gāze un citas komunikācijas.

Pircēju pulkā to ļaužu, kas zemi pērk lauksaimniecības vajadzībām, ir aptuveni ceturtā daļa. Pārējie pērk zemi divos nolūkos.

Pirmais: sadalīt mazākos apbūves gabalos un pārdot tālāk. Kaut arī lauksaimnieciski izmantojamās zemes transformēšana par apbūves zemi un sadalīšana gruntsgabalos ir saistīta ar sarežģītām birokrātiskām procedūrām (dažā labā pašvaldībā, būvinspekcijā, reģionālajā vides pārvaldē un citās iestādēs ierēdņiem acis spīdēt spīd), tik un tā pārdevējam tas ir ļoti izdevīgi. Par vienu apbūves zemes kvadrātmetru var dabūt 2 līdz 10 reižu vairāk nekā par lauksaimnieciski izmantojamās zemes kvadrātmetru. Ja izdodas nopirkt lielākas lauksaimnieciski izmantojamās zemes platības par cenām, kuras nepārsniedz 300 latus par hektāru, tad peļņa ir lieliska.

Otrais: ieguldīt naudu, cerot uz cenu celšanos un iespējām tādējādi nopelnīt. Tā kā daļu nopirkto lauksaimniecības zemju platības nākotnē varētu izmantot apbūvei, reizēm pircējiem nav pat svarīgi, vai zeme ir auglīga un cik tā sakopta. Izšķirošā ir vieta.

Tāpēc zemes cenas ir ļoti svārstīgas, reizēm pat grūti nosakāmas, kam var būt dažādi iemesli. Maldās tie zemes īpašnieki, kuri domā, ka, rau, sābris «uzsita gaisā» savu gabalu par 10 tūkstošiem, tad jau es par savējo arī dabūšu to pašu.

Nekustamā īpašuma kompānijas «Latio» Jelgavas nodaļas vadītājs Ivars Morozs lēš, ka virzienā no Jelgavas uz Eleju lauksaimnieciski izmantojamās zemes cenas svārstās no 800 līdz 5000 latu par hektāru. Visdārgāk maksā zeme Jelgavas tuvumā, Vircavas un Platones pagastā. Vislētākā — no Jelgavas attālākos pagastos. Tomēr arī šajos, piemēram, Jaunsvirlaukas pagastā, lauksaimnieciski izmantojamās zemes cenas mēdz būt ļoti dažādas, nereti pilnīgi atšķirīgas pat diviem blakus esošiem zemes gabaliem.

Lauksaimnieciski izmantojamās zemes cenas ietekmē vieta, zemes platība, reljefs, auglība, sakoptība, ceļi, lauksaimnieciskajā ražošanā izmantojamās ēkas, komunikācijas, Aizsargjoslu likumā noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi.

Savrupnamu apbūves zeme

Vislielākais pieprasījums pēc apbūves zemes ir Jelgavas pievārtē, Ozolniekos, Dalbē. Privātmāju apbūves zemes tirgū vispieprasītākie ir gruntsgabali no Jelgavas abās pusēs lielceļam Rīgas, Elejas, Dobeles, Iecavas un Kalnciema virzienā. Pircēju pulkā liels ir rīdzinieku īpatsvars, tāpēc ka šeit zemi vēl var nopirkt lētāk nekā Rīgas pievārtē.

Jelgavas rajonā visdārgāk maksā zeme Rīgas virzienā. Te cenas svārstās no 1 līdz 5 latiem par kvadrātmetru. Jo tuvāk Rīgai, jo zeme dārgāka. Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālās nodaļas Jelgavas biroja nekustamā īpašuma eksperte Daiga Branta teic, ka Ozolniekos un citviet Rīgas virzienā tā var maksāt pat 10 latus par kvadrātmetru, bet tad tam jābūt ļoti labam gruntsgabalam ar elektrību un citām labierīcībām.

Elejas virzienā savrupnamus būvē lielākoties Jelgavas pievārtē. Te zeme maksā no 1 līdz 3 latiem par kvadrātmetru.

Dobeles virzienā savrupnamu apbūve pagaidām nepārsniedz Jelgavas robežas. Zemes cena — no 2 līdz 6 latiem par kvadrātmetru.

Iecavas virzienā gar Jelgavas apvedceļu zemes cenas svārstās no 2 līdz 4 latiem par kvadrātmetru.

Kalnciema virzienā — no 1 līdz 3 latiem par kvadrātmetru. Savrupnamu apbūves zemes tirgū sevišķi liela rosība ir Vītoliņos, dažus kilometrus no Jelgavas.

Agrāko laiku 800 un 1200 kvadrātmetru platības naudīgus pircējus vairs nevilina. Visbiežāk pieprasīti ir no 3000 līdz 5000 kvadrātmetru gruntsgabali. Taču pircēju vēlmes būvēties ierobežo pagastu teritoriju plānojumi, kuros apbūves zemju platības jau ir noteiktas. Ja tirgū piedāvātā zeme pēc lietošanas mērķa ir lauksaimnieciski izmantojamā un ja pagastam nav teritorijas plānojuma, tad iespējas būvēties sarūk.

Bauskas rajonā lauksaimnieciski izmantojamā zeme

Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālās nodaļas Bauskas biroja nekustamā īpašuma vērtētāja Aija Priedola teic, ka cenas cēlušās, lielsaimniekiem izvēršot ražošanu. Ārzemnieku iespiešanos rajonā pagaidām nejūt.

Lielsaimnieki, kuriem pieder simt un vairāk hektāru, zemi nepārdod. Paplašināšanās nolūkā viņi cenšas piepirkt klāt citiem piederošus starpgabalus un sīksaimniecības. Tā kā labākās zemes nepārdod vai ir jau nopirktas, tirgū lielākoties piedāvā nelielas platības sliktākās vietās, ar mazāku auglību.

Savrupnamu apbūves zeme

Savrupnamu apbūve izvēršas tikai dažos pagastos. Īslīces pagasta Bērzkalni būtībā ir Bauskas turpinājums, kur cenas svārstās no 2,50 līdz 3 latiem par kvadrātmetru. Taču turpat līdzās Bauskas robežai par labu gruntsgabalu prasa pat 5 latus par kvadrātmetru.

Lielas cenas ir tajos pagastos, kurus šķērso Mēmele, Mūsa un Lielupe. Skaistkalnes pagastā par tādu pašu lauksaimnieciski izmantojamu zemi Mēmeles krastā prasa vismaz 500 latu par hektāru.

Rundāles pagastā Lielupes krastā zeme maksā vismaz 2,50 latu par kvadrātmetru.

Visdārgāk maksā zeme Iecavas pagastā, kur cenas svārstās no 2,50 līdz 4 latiem par kvadrātmetru. Iecavas pagastā izpērk lauksaimnieciski izmantojamo zemi, kuru pēc tam transformē par apbūves zemi, dalot gruntsgabalos. Labās vietās viena kvadrātmetra cena jau sasniedz 5 latus.

Apbūves zemes cenas rajonā nosaka gruntsgabala vieta, attālums līdz Bauskai un Rīgai, ceļi, ainava, zemes platība un ģeometrija, reljefs, krasta apaugums, komunikācijas, Aizsargjoslu likumā noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi.

Dobeles rajonā lauksaimnieciski izmantojamā zeme

Lielauces, Bēnes, Ukru, Vītiņu un citu pagastu pašvaldībās stāsta, ka visvairāk zemes uzpircēju plūstot no Rīgas. Šai «mīlestībai» uz zemi cauri jūtama vēlēšanās nopelnīt uz Eiropas Savienības tiešo maksājumu par lauksaimnieciski izmantojamo zemi rēķina. Tā kā nopirkt lielas lauksaimnieciski izmantojamās zemes platības Dobeles rajonā ir grūti, kopš pagājušā gada nogales pērk pat dažus hektārus, kur pat neprašam ir skaidrs, ka nekāda lielražošana nav iespējama.

Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālās nodaļas Dobeles biroja nekustamā īpašuma vērtētāja Elita Andrasone teic, ka Krimūnu, Augstkalnes un Tērvetes pagastā cenas svārstās no 500 līdz 700 latiem par hektāru. Citos pagastos zemi uzpērk ārzemju firmas, kuru dēļ pēdējā laikā zemes cenas ir stipri palielinājušās.

Privātmāju apbūves zeme

Salīdzinājumā ar Jelgavas rajonu apbūves zemju pircēju un uzpircēju stratēģisko virzienu Dobeles pusē apbūves zemes tirgus ir gaužām vājš.

Auru, Bērzes, Krimūnu, Dobeles pagasta pašvaldībā stāsta, ka tirgū, lielākoties pagastu ciematos, piedāvā zemi kopā ar ēkām. Piedāvājuma cenu lielākoties nosaka ēku stāvoklis. Jaunus savrupnamus būvē reti.

Pagastu ciematos lielākoties pērk un pārbūvē vecās ēkas. Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālās nodaļas Dobeles birojā un pašvaldībās pat šaubās, vai apbūves zemes kvadrātmetram varētu būt noteikta cena. Apbūves zeme var maksāt tikpat, cik lauksaimnieciski izmantojamā zeme katrā pagastā.