Pauders un «Kempmayer» nedrīkstēs pretendēt uz LMT kapitāldaļu īpašumtiesībām

Pauders un «Kempmayer Media Latvia» lūgumus piedalīties tiesas procesā par LMT daļu īpašumtiesībām izteica Rīgas apgabaltiesas sēdē 3. februārī, kurā izskatīja Ģenerālprokuratūras prasību atzīt par spēkā neesošu pirms trim gadiem notikušo mobilo sakaru operatora LMT 23% kapitāldaļu pārdošanu ciparu televīzijas projekta ieviešanas koordinatoram DLRTC.

Savu lūgumu «Kempmayer» un Pauders tiesas sēdē 3. februārī pamatoja ar to, ka iespējamais tiesas spriedums lietā varētu skart arī viņus. KML atsaucās uz valstij pastarpināti piederošā DLRTC, kam pieder 23% LMT akciju, un KML noslēgto līgumu par digitālās televīzijas ieviešanu, paužot, ka vēlas iesaistīties tiesas procesā kā potenciālais DLRTC kreditors.

Savukārt Paudera tiesai adresētajā iesniegumā bija teikts, ka prokuratūra prasībā ir lūgusi atcelt viņam dotos pilnvarojumus un viņa, kā viena no LVRTC valdes locekļiem, pieņemtos lēmumus saistībā ar LMT kapitāla daļu nodošanu DLRTC. Pauders uzskata, ka saistībā ar šo spriedumu pret viņu varētu vērst prasību par zaudējumu piedziņu.

Tiesas lēmuma juridiskā argumentācija

Tiesa noraidīja Paudera un KML lūgumus, kuras lēmumu viņi ir pārsūdzējuši. Tostarp apgabaltiesa 3. februārī izskatīja prokuratūras prasību un to apmierināja, atzīstot par spēkā neesošu LMT 23% kapitāla daļu nodošanu DLRTC.

Tā atcēla DLRTC mātes kompānijas LVRTC 2000. gada septembrī pieņemtos lēmumus saistībā ar tai piederošo 23% LMT kapitāla daļu pārdošanu LVRTC meitas uzņēmumam DLRTC, kā arī atzina par spēkā neesošu 2000. gada 29. septembrī starp abām kompānijām noslēgto pirkuma pārdevuma līgumu.

Tiesa atzina Latvijas valsts īpašuma tiesības uz minētajām LMT kapitāla daļām un noteica, ka tās nododamas LVRTC turējumā. Satiksmes ministrijas, LVRTC un DLRTC pārstāvji iepriekš lūdza tiesu minētās akcijas nodot LVRTC īpašumā, nevis tikai turējumā.

LVRTC un tās meitas kompānija DLRTC ir pārsūdzējušas tiesas spriedumu, jo LVRTC, DLRTC un Satiksmes ministrija, pretēji prokuratūras nostājai, uzskata, ka LMT kapitāla daļas būtu nododamas atpakaļ LVRTC īpašumā, nevis īpašumtiesības uz kapitāla daļām būtu atzīstamas par labu valstij Satiksmes ministrijas personā. Tiesa iepriekš piekrita prokuratūras prasībai un LMT daļas nodeva valsts īpašumā.

Augstākā tiesa LVRTC un DLRTC sūdzību izskatīs pēc minēto Paudera un KML sūdzību izskatīšanas.

Grandiozais valsts digitalizācijas projekts

Savulaik LMT kapitāla daļas LVRTC savulaik nodeva DLRTC, lai šai kompānijai būtu līdzekļi, no kuriem Latvijā īstenot digitālās televīzijas projektu. Tā kā televīzijas digitalizācijai valsts budžetā nauda nebija atvēlēta, šim nolūkam bija paredzēts izmantot naudu, kuru iegūs no LMT dividendēm.

DLRTC statūtkapitāls 2001. gada sākumā bija 5000 latu, un šo uzņēmumu LVRTC neilgi pirms šī darījuma bija nopircis no trim privātpersonām. DLRTC ar KML 2002. gada 14. novembrī noslēdza līgumu, kas paredz vairākos posmos ieviest digitālo televīziju Latvijā, tostarp līgums paredz maksāt 53,5 miljonus dolāru par digitālās televīzijas ieviešanas pirmo posmu Rīgā un Rīgas reģionā. DLRTC noslēgtā līguma kopējā summa gan var būtiski pārsniegt pat 100 miljonus ASV dolāru, attiecīgi pieaugot arī soda naudai līguma laušanas gadījumā, jo līgums slēgts arī par otro un trešo posmu, tikai neprecizējot šo posmu izpildes nosacījumus.

Digitālās televīzijas ieviešanas projekts pērnā gada vasarā izpelnījās valdības kritiku un tika apturēts, bet DLRTC 2003. gada augusta beigās Stokholmas Starptautiskajā šķīrējtiesā vērsās ar prasību pret uzņēmumu «Kempmayer Media Limited», lūdzot tiesai atzīt par spēkā neesošu iepriekš noslēgto līgumu par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijā. Savukārt «Kempmayer» iepriekš tiesu lūdza apķīlāt valstij pastarpināti piederošās kompānijas DLRTC īpašumā esošās LMT kapitāla daļas. Rīgas apgabaltiesa šo lūgumu noraidīja.

Lielākais «jauno laiku» korupcijas skandāls

Digitālās televīzijas ieviešanā toreizējais Ministru prezidents Einars Repše publiski saskatīja korupcijas un valsts nozagšanas pazīmes. Premjers arī pārmeta tiesībsargājošajām iestādēm nevēlēšanos izmeklēt šī skandāla apstākļus, līdz beidzot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērnā gada 1. septembrī, pamatojoties uz satiksmes ministra Roberta Zīles iesniegumu, ierosināja digitālās televīzijas krimināllietu. Tā ierosināta par valsts amatpersonu rīcību digitālās televīzijas ieviešanā — krimināllieta ierosināta gan par tīšām darbībām valsts amatpersonu rīcībā, gan par valsts amatpersonu pienākumu nepildīšanu, kas izraisījušas smagas sekas. Vēlāk krimināllieta ir papildināta ar krimināllikuma pantiem par krāpšanu lielos apjomos un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielos apjomos vai ja to izdarījusi organizēta grupa.

KNAB krimināllietu ir jau nosūtījis prokuratūrai, lūdzot uzrādīt apsūdzības kopumā 10 personām. Vienai personai — ekspremjeram un uzņēmējam Andrim Šķēlem piederošās firmas «Uzņēmumu vadība un konsultācijas» darbiniekam Harijam Krongornam — jau uzrādīta apsūdzība par krāpniecību lielos apjomos. Viņu izmeklētāji divus mēnešus paturēja apcietinājumā, bet janvāra sākumā nodeva policijas uzraudzībā, atbrīvojot no apcietinājuma.

Demisionējot Einaram Repšem, partijas «Jaunais laiks» pārstāvji vairākkārt apgalvojuši, ka Induļa Emša valdība neesot ieinteresēta šīs lietas izmeklēšanā un vainīgo saukšanā pie kriminālatbildības.