Par godu Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacijas (ĀMPS) 100 gadu jubilejai atklāts ārstniecības iestādes muzejs un atvērta grāmata «Ar dzīvības zvaigzni».
Dzīvības zvaigzne: ātrai palīdzībai — 100
Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacija ir ne tikai visvecākā šāda iestāde Latvijā, bet trešā vecākā kādreizējā Krievijas impērijā pēc Varšavas un Sanktpēterburgas.
Ilgus gadus ātrās medicīniskās palīdzības automobiļi un dienests izmantoja Sarkanā Krusta simboliku, kas ir saprotami, jo pirms kara Latvijas Republikā tas bija Latvijas Sarkanā Krusta pārraudzībā. Taču Padomju Savienībā šāds lietojums, kas plaši ieviesās, bija gluži aplams un sāka simbolizēt medicīnu vispār. Tas nav pareizi, jo Sarkanais Krusts ir tikai un vienīgi vienas organizācijas simbols, un emblēmas lietošana tika noteikta jau 1863. gadā Šveicē, dibinot Starptautisko Sarkano Krustu (proti, krāsās apvērsts Šveices karogs).
Atjaunojot neatkarīgu Latvijas Republiku, bija jāatgriežas pie agrāk noteiktas kārtības un Sarkanā Krusta zīme jālieto tikai tur, kur tas pienākas. Radās pat pārpratumi, piemēram, ar humāno palīdzību dāvinot mums ātrās medicīniskās palīdzības automobiļus, mecenāti kategoriski iebilda pret to iezīmēšanu ar Sarkano Krustu. Lai to novērstu, vajadzēja meklēt citu simboliku.
Rīgas ĀMPS vadība, izprotot stāvokli, jau 1991. gadā vērsās Ceļu satiksmes drošības departamentā ar rosinājumu noteikt citu simboliku, bet saskaņošana dažādās instancēs pārlieku ievilkās un Labklājības ministrijas akceptu saņēma 1995. gada 12. janvārī.
Noteikumi paredz, ka jauno simboliku, kas nosaukta par dzīvības zvaigzni (dažviet vienkāršāk par sniegpārslu) un tiek izmantota daudzās ārvalstīs, drīkst lietot tikai neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes, to darbinieki un automobiļi, kas atbilstoši aprīkoti, nodrošināti ar mācītu personālu un kam ceļu satiksmē noteiktas vairākas priekšrocības.
Dzīvības zvaigzne kā simbols oficiāli reģistrēta 1977. gadā pēc ASV Nacionālās autoceļu satiksmes drošības administrācijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības daļas iniciatīvas un saņēmusi valsts varas iestāžu atbalstu, kas nostiprināts likumdošanas aktos ar noteiktām prasībām, pienākumiem un tiesībām. Vēlāk tā ieviesta vairākās citās Eiropas un Amerikas valstīs, kā arī Austrālijā.
Uz balta fona izvietoti seši taisnstūri veido krustu, kura centrā atrodas balta, čūskas apvīta nūja. Čūska pēc seno tautu ticējumiem ir gudrības, arī ārstniecības simbols, jo tai tā raksturīga. Čūskas apvīta nūja jeb zizlis ir sengrieķu ārstniecības dieva Asklēpija simbols, kas vēlāk plaši lietots kā medicīnas simbols vispār. Savukārt ar sešiem zvaigznes jeb krusta stūriem aptverti seši neatliekamās medicīniskās palīdzības principi:
1) konstatēšana,
2) ziņošana,
3) reaģēšana,
4) palīdzība notikuma vietā,
5) palīdzība transportēšanas laikā,
6) nogādāšana pastāvīgā aprūpes vietā.
Dzīvības zvaigzni kā emblēmu tagad Latvijā lieto Rīgas ĀMPS, Katastrofu medicīnas centrs un pārējās neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes, ar to iezīmēti neatliekamās medicīniskās palīdzības automobiļi, personāla formas apģērbs, tā ietverta arī Latvijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas asociācijas emblēmā.
Emblēma un simbolika ir skaistas lietas, kas vieno un uzmundrina kopēja darba veicējus un vienlaikus atšķir no pārējiem, liekot saprast darba neatliekamību un svarīgumu, dzīvības briesmas.