Berģos likumīgi norok kāpu 

Rīgas pierobežā, Berģos pirms mēneša uzsākta jauna degvielas uzpildes stacijas būvniecība. Ignorējot apkārtējo iedzīvotāju intereses, celtnieki norakuši pusi no Baložkalna kāpas un nocirtuši vairākas priedes.

Tomēr, kā liecina Rīgas Domes sniegtā informācija, visi būvdarbi notiek likumīgi. Vietējie iedzīvotāji rūgti secina — ieņemts pēdējais Berģu zaļais bastions.

Rīgas Domes Vides departamentā «Neatkarīgajai» skaidroja, ka visas atļaujas šai būvniecībai Brīvības gatvē ir saņemtas un domei nav kur piesieties. Pretējā domās ir Berģu iedzīvotāji — topošās uzpildes stacijas tuvākie kaimiņi stāstīja, ka pirms kāda mēneša pēkšņi izcirstas aptuveni 20 uz kāpas augošās priedes, tad norakta puse kāpas un sākts atlikušo smilšu kalna daļu nostiprināt ar pāļiem.

Šo aktivitāšu rezultātā apkārtējām mājām sākušas plaisāt sienas un birt apmetums. Citiem iedzīvotājiem no pāļu dzinēja izraisītajām vibrācijām no plauktiem pat krituši ārā trauki.

«Neatkarīgās» aptaujātie Berģu iedzīvotāji atzina, ka viņiem neviens nav prasījies atļauju celt benzīna uzpildes staciju, kaut gan dažas mājas no Trest topošās degvielas uzpildes stacijas atrodas aptuveni desmit metru attālumā. Rīgas apbūves noteikumi nosaka, ka attālumam no degvielas uzpildes stacijas ar pazemes rezervuāriem šķidrās degvielas glabāšanai līdz dzīvojamo un sabiedrisko ēku un būvju sienām jābūt ne mazākam par 50 metriem. Aplūkojot jaunceļamā objekta būvlaukumu, «Neatkarīgajai» radās šaubas par šo noteikumu ievērošanu.

Kā liecina plakāts sarakņātās kāpas piekājē, būvniecību pasūtījusi SIA «Trest Oil Co». Kā stāstīja Berģu iedzīvotāji, zemi ar kāpu uzņēmēji iegādājušies no kāda Pētera Jansona, kas pirms pāris nedēļām nomiris.

Berģu iedzīvotāja Liesma Akmens, kuras fotosalons atrodas netālu no izrakņātās kāpas, stāstīja, ka agrāk priedēm apaugušais kalniņš bija jauka pastaigu vieta, bet tagad ir ieņemts pēdējais Berģu «zaļais bastions».

Vietējie iemītnieki stāsta, ka Baložkalns ir viens no augstākajiem Rīgas punktiem. Tas savukārt rada bažas, ka degvielas piesārņojums pa gruntsūdeņiem varētu izplatīties lielā teritorijā.

Vides aizsardzības kluba (VAK) aktīviste Elita Kļaviņa, kura, «Neatkarīgās» aicināta, arī aplūkoja norakto kāpu, norādīja uz jaunām tendencēm nelikumīgajā būvniecībā: «Šobrīd praktiski lielākā daļa būvnieku vajadzīgās atļaujas sagādā, un viss notiek daudzmaz legāli. Pilnīgi nelikumīgu būvniecību reti kad gadās sastapt.»

E. Kļaviņa sacīja, ka tuvākajās dienās VAK sagatavos iesniegumu Rīgas Domes Vides departamentam, lai vērstu uzmanību uz Berģu kāpas iznīcināšanu.

«Ja vien kāpai nav kāda īpaša aizsardzība, tad ikviens var to izpostīt. Tā vismaz man šobrīd šķiet. Līdzīga situācija ir arī Lapmežciemā, kur kāpās ceļ mājas,» piebilda Elita Kļaviņa. Zaļie uzskata, ka šajā Rīgas daļā jau pietiek degvielas uzpildes staciju un celt jaunu Berģu kāpā nebija nekādas vajadzības. Kāpa aizsargāja Berģu iedzīvotājus no šosejas putekļiem un spēkratu izplūdes gāzēm.

Topošās degvielas uzpildes stacijas kaimiņi bija sākuši vākt parakstus, vismaz tā cenšoties novērst dabas postīšanu. Tas beidzies bez rezultātiem. Savukārt citi iedzīvotāji sūdzējušies Vides ministrijā, bet arī tur palīdzība nav saņemta.