/nginx/o/2018/07/11/8659398t1h0a98.jpg)
Septiņi sabiedrībā pazīstami cilvēki pagājušā gada nogalē lūguši Ģenerālprokuratūrai no apcietinājuma atbrīvot uzņēmēja, ekspremjera un Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles firmas «Uzņēmumu vadība un konsultācijas» (UVK) darbinieku Hariju Krongornu, kam digitālās televīzijas krimināllietas ietvaros prokuratūra uzrādījusi apsūdzību par krāpniecību lielā apjomā, un piemērot viņam citu drošības līdzekli.
Krongorns ir vienīgais, kuram t.s. digitālās TV afēras gaitā piemērots apcietinājums.
Par Krongornu gatavi galvot Reģionālās investīciju bankas īpašnieks rabīns Dmitrijs Bekers, Latvijas Krājbankas valdes loceklis Gints Bukovskis, «Latvijas Balzama» ģenerāldirektors Rolands Gulbis, «Latvijas kuģniecības» padomes loceklis, bijušais «Ventspils naftas» prezidents Jānis Ādamsons, UVK direktors Edgars Šķenders, pazīstamais ķirurgs Valdis Ģīlis un mākslinieks Miervaldis Polis, apstiprinājis ilggadējais Šķēles runasvīrs Jurģis Liepnieks.
Turklāt Šķenders apliecinājis, ka ir ar mieru iemaksāt jebkādu drošības naudu, lai mainītu Krongornam drošības līdzekli un atbrīvotu viņu no apcietinājuma.
Likumsargu nogaidošā reakcija
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers, kura nodaļas prokurors uzrauga tā sauktās digitālās televīzijas krimināllietas izmeklēšanu, atzinis, ka šāds iesniegums ir saņemts. Viņš sacīja, ka galvojumus un gatavību iemaksāt drošības naudu vēl izvērtē.
Adlers apliecināja, ka prokuroram tuvākajā laikā būs jālemj par apcietinājuma termiņa pagarināšanu, vēršoties ar attiecīgu lūgumu tiesā, jo 12. janvārī beidzas tiesas piemērotais divu mēnešu apcietinājuma termiņš Krongornam. Ja prokurors nevērsīsies tiesā, viņam būs jālemj par cita drošības līdzekļa piemērošanu Krongornam.
Virsprokurors atzina: ja krimināllietas izmeklēšanu uzraugošais prokurors lūgs tiesu pagarināt Krongornam apcietinājuma termiņu, faktiski būs jau arī izlemts jautājums par galvojumiem un gatavību iemaksāt drošības naudu. «Prokurors vērtēs nepieciešamību Krongornam kā drošības līdzekli arī turpmāk piemērot apcietinājumu,» pauda Adlers.
Krongorns apcietinājumā atrodas kopš pagājušā gada 10. novembra, kad viņu aizturēja Rīgas lidostā.
Jauno laiku vērienīgākais skandāls
Iespējamā valsts izlaupīšana, realizējot vērienīgo ciparu televīzijas projektu, pagaidām ir skaļākais skandāls, kuram jāpārliecina sabiedrība par partijas «Jaunais laiks» gribu un spēju būtiski ierobežot valstī korupciju, saucot pie atbildības arī prominentas iepriekšējā režīma amatpersonas un negodīgus uzņēmējus par viņu pieļautajiem likumpārkāpumiem.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) digitālās televīzijas krimināllietu, pamatojoties uz satiksmes ministra Roberta Zīles iesniegumu, ierosināja pērn 1. septembrī par valsts amatpersonu rīcību digitālās televīzijas ieviešanā — krimināllieta ierosināta gan par tīšām darbībām valsts amatpersonu rīcībā, gan par valsts amatpersonu pienākumu nepildīšanu, kas izraisījušas smagas sekas. Vēlāk krimināllieta ir papildināta ar Krimināllikuma pantiem par krāpšanu lielos apjomos un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielos apjomos vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Iepriekš par krimināllietas ierosināšanu uzstāja premjers Einars Repše personiski. Bijušais KNAB direktora vietnieks valdības vadītāja rīcību nepārprotami novērtēja kā «politisku spiedienu» uz tiesībsargājošajiem orgāniem,
Digitālās televīzijas projekta ieviešanas ietvaros «Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs» avansā Lielbritānijas kompānijai «Kempmayer Media Limited» (KML) bija pārskaitījis četrus miljonus latu. Daļu naudas KML meitas kompānija Latvijā bija pārskaitījusi uz firmas «Digital Inernational Ltd» kontu Maltas bankā «Lombard bank».
KNAB uzskata, ka tieši Krongorns bija patiesais uz Maltu pārskaitītās naudas saņēmējs, jo viņš piedalījies «Digital International Ltd» dibināšanā un Maltas bankā identificēts kā kompānijas patiesā labuma guvējs. Tādēļ birojs Krongornu tur aizdomās par krāpniecību lielā apjomā un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielos apjomos vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Krongorns līdz šim viņam inkriminētos noziegumus nav atzinis.
Maltas tiesa pēc Ģenerālprokuratūras lūguma ir uzlikusi arestu uz firmas «Digital International Ltd» Maltas bankas kontu pārskaitītajiem 3,318 miljoniem ASV dolāru (1,8 miljoniem latu). Pagaidām tiesībsargājošās iestādes nav komentējušas, kā rīkosies tālāk, lai atgūtu šos naudas līdzekļus valsts īpašumā.
DLRTC ar KML 2002. gada 14. novembrī noslēdza līgumu, kas paredz vairākos posmos ieviest digitālo televīziju Latvijā. Līgums arī paredz maksāt 53,5 miljonus dolāru par digitālās televīzijas ieviešanas pirmo posmu Rīgā un Rīgas reģionā. DLRTC noslēgtā līguma kopējā summa gan var būtiski pārsniegt pat 100 miljonus ASV dolāru, attiecīgi pieaugot arī soda naudai, ja līgums tiktu lauzts, jo līgums slēgts arī par otro un trešo posmu, tikai neprecizējot šo posmu izpildes nosacījumus
Šis lūgums pārskatīt drošības līdzekli skandalozā, nacionālas nozīmes krimināllietā apsūdzētai personai nav pirmais atjaunotajā Latvijā. 1996. gadā vairāki desmiti sabiedrībā pazīstamu cilvēku griezās pie Valsts prezidenta ar tā saucamā reketa karaļa Ivana Haritonova aizstāvības vēstuli.
(Pēc BNS materiāliem.)