Drīzumā sāks digitālās TV arbitrāžu

Tā trešdien vēsta laikraksts «Dienas Bizness» (DB).

Jau ziņots, ka «Latvijas Valsts radio un televīzijas centra» (LVRTC) meitas uzņēmums «Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs» (DLRTC) vasaras beigās Stokholmas arbitrāžas tiesā iesniedza prasību anulēt 53 miljonu ASV dolāru (aptuveni 28,41 miljons latu) vērto līgumu par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā.

Digitālās televīzijas ieviesēja «Kempmayer Media Latvia» (KML) izpilddirektors Juris Ulmanis DB sacījis, ka mātes uzņēmuma — britu «Kempmayer Media Limited» — juristu birojs «White&Case» lūdzis uzņēmuma vadošos darbiniekus gatavoties «sākotnējai noklaušināšanai» jau tuvākajā laikā. Arī LVRTC preses sekretāre Vaiva Ostrovska sacījusi, ka, visticamāk, februāra sākumā notikšot arbitru pirmā apspriede. Arbitrāžas praksē šādās apspriedēs precizē galvenos strīdus jautājumus un ieskicē procesa gaitu.

Tajā pašā laikā Latvijas muitā radušies sarežģījumi ar digitālās televīzijas raidītāju ievešanu. Laikraksts «Neatkarīgā Rīta Avīze» (NRA) vēsta, ka radušās problēmas ar iekārtu atmuitošanu, jo muitas darbinieki pieļauj, ka šādus raidītājus varot izmantot arī militārām vajadzībām.

KML sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Pāvils Raudonis NRA informēja, ka otrdien Gerkena muitas noliktavā Rīgā bija paredzēts ievest sešus 5 kW jaudas digitālās televīzijas raidītājus, šiem raidītājiem vajadzīgās dzesēšanas iekārtas, savienošanas tiltus, vadības iekārtas, mēriekārtas un citas sistēmas. Raidītājus bija paredzēts uzstādīt Rīgas radio un televīzijas tornī 88,8 metru augstumā.

Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Marika Līdaka NRA pastāstīja, ka muitas darbiniekiem radušās aizdomas par raidītājiem, kurus var uzskatīt par dubultās lietojamības precēm — šādus raidītājus varot izmantot arī militārām vajadzībām. Tāpēc atmuitošana tika pārtraukta un no KML pieprasīta iekārtu licence. Šādu licenci jau iepriekš televīzijas digitalizētāji ieguvuši Latvijas Attīstības aģentūrā, tā ka turpmāk problēmām ar raidītāju atmuitošanu nevajadzētu būt.

LVRTC preses sekretāre Ostrovska DB sacījusi, ka centrs raidītājus nepieņems, jo nav iztiesāts arbitrāžas strīds un valsts viedoklis ir, ka digitālās televīzijas līgums nav likumīgs un nav spēkā no tā parakstīšanas brīža. Savukārt Ulmanis DB skaidrojis, ka viņa pārstāvētā puse līgumu uzskata par likumīgu un pilda. Lai gan iekārtas, visticamāk, tiks uzglabātas noliktavā nenoteiktu laiku, to ievešana esot žests, kas apliecina KML apņemšanos pildīt līgumu un piegādāt to, par ko ir samaksāts.

Darījumā iesaistītie gan neatklāj raidītāju cenu. Raudonis NRA sacījis, ka šīs summas konfidencialitāti paredzot līgums starp KML un iekārtu ražotāju — Francijas uzņēmumu «Thales». Savukārt laikraksta «Diena» neoficiālā informācija liecina, ka saņēmējam DLRTC par tiem varētu tikt iesniegts aptuveni triju miljonu ASV dolāru (1,6 miljoni latu) liels rēķins.

Vaicāts, vai DLRTC patiešām saņemtu rēķinu par 1,6 miljoniem latu, KML valdes priekšsēdētājs Ulmanis «Dienai» atbildējis: «Tas ir baumu līmenī.» Viņš uzsvēra, ka līgums balstīts uz vairākiem avansa maksājumiem, tāpēc DLRTC nebūs atsevišķi jāmaksā par piegādātajiem raidītājiem.

Kāds DLRTC pārstāvis savukārt bildis, ka no līguma nav skaidri noprotams, vai par atsevišķu tehnoloģiju piegādi iespējams prasīt papildu samaksu, pieļaujot, ka KML tomēr iesniegs apmaksājamu rēķinu.

Ulmanis vairākkārt norādījis, ka uzņēmums raidītājus iegādājies par naudu, kas pērn jūnijā un septembrī no Pareksa bankas pārskaitīta Maltas uzņēmumam «Digital International Limited» (DIL) — Vidusjūras salā nonāca pavisam 2,9 miljoni latu. Viņš apgalvoja, ka naudas pārskaitīšana caur Maltu ļauj ietaupīt uz nodokļu rēķina. Aptuveni 1,85 miljoni latu pašlaik iesaldēti DIL kontā, tāpēc var secināt, ka aparatūras iegādei bija iespējams iztērēt tikai mazliet vairāk nekā vienu miljonu Maltā nonākušo latu. Vaicāta, vai Maltā pazudušais miljons varētu būt samaksāts par ciparu raidītājiem Francijas uzņēmumam «Thales», Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Šubrovska atteicās no komentāriem.

Jau ziņots, ka saistībā ar ciparu televīzijas projektu ir ierosināta krimināllieta, un prokuratūra sākusi kriminālvajāšanu pret ekspremjeram Andrim Šķēlem (Tautas partija) piederošās firmas «Uzņēmumu vadība un konsultācijas» darbinieku Hariju Krongornu — viņš tiek uzskatīts par «Maltas miljonu» patieso saņēmēju.

Tā kā valstij pastarpināti piederošais DLRTC ciparu apraides projekta īstenotājam pārskaitījis aptuveni četrus miljonus latu, naudu raidītāju iegādei KML būtu varējis meklēt arī Latvijā — viens miljons nogūla Pareksa bankā. Sarēķinot publiski zināmos KML tēriņus par dažādu konsultantu pakalpojumiem, no miljona jāatrēķina vismaz 500 000 latu — tas nozīmē, ka raidītājus KML būtu varējis iegādāties, vienīgi pilnībā iztērējot visus uzkrājumus. Iespējams arī, ka patiesībā raidītāji izmaksājuši mazāk par 1,6 miljoniem latu, kurus varētu prasīt no DLRTC. Ciparu apraides koncepcijā, kas valdībā tika apstiprināta, vēl pirms bija noslēgts līgums par digitālās televīzijas ieviešanu, kā viena raidītāja iespējamā cena minēta 200 000 latu, raksta «Diena».