/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Bijušais satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs (LC), kurš savulaik atbalstījis SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) valsts kapitāldaļu sagādāto dividenžu izmantošanu digitālās jeb ciparu televīzijas ieviešanai, norāda, ka toreiz nav bijis cita finansējuma avota šiem mērķiem. Ministrs, iespējams, rīkotos citādi, ja toreiz būtu zināmi fakti, kas atklājušies saistībā ar tā dēvēto digitālo afēru.
Gorbunovs: uzticējos speciālistiem LMT kapitāldaļu nodošanā DLRTC
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Es uzticējos speciālistiem, kas teica, ka viss ir kārtībā, un man pašam šķita, ka ir pareizi, ka Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), kas bija piedalījies LMT radīšanā, varēs šī pelnošā uzņēmuma naudu novirzīt tās nozares attīstībai, kura ir radījusi šo uzņēmumu [LMT],» aģentūrai LETA sacīja Gorbunovs.
Būdams ministrs, viņš 2001. gada 10. maijā datētā atbildes vēstulē toreizējam Ministru prezidentam Andrim Bērziņam (LC) norāda, ka LVRTC piederošo LMT kapitāldaļu nodošana tā meitas uzņēmumam AS «Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs» (DLRTC) «tika veikta, ievērojot visus saistošos noteikumus šādiem darījumiem».
«Uzskatu, ka LVRTC piederošo LMT kapitāldaļu nodošana DLRTC ir likumīga un lietderīga, lai attīstītu digitālās informācijas tehnoloģijas, tai skaitā digitālo televīziju, visā Latvijas teritorijā, ne tikai tajos apvidos, kuros tas ir izdevīgi,» teikts Gorbunova parakstītajā vēstulē.
Bijušais ministrs neatcerējās konkrēto vēstuli, bet, vaicāts, vai aizvien piekrīt tajā minētajam, atbildēja, ka «toreiz nebija cita finansējuma.» «Neviens jau nevar iebilst pret digitālā projekta ieviešanu, pret to, ka tas ir nepieciešams,» atzīst Gorbunovs.
Viņš norāda, ka savulaik uzticējies speciālistiem un nav apšaubījis viņu ieteikumus. «Ja neuzticētos, tad man jau toreiz būtu Sakaru departaments jāatlaiž,» sacīja Gorbunovs, piebilstot, ka toreiz viņam nebija zināmi tādi fakti kā tagad, lai mainītu attieksmi pret padotajiem.
Komentējot pieņēmumu, ka šī vēstule varētu būt kā pierādījums viņa izšķirošajai lomai digitālās televīzijas projektā, politiķis atzina, ka «tas jāpēta tiem, kas ar to nodarbojas». «Es uzticējos speciālistiem, un skaidrs, ka Ministru kabinetam adresētu vēstuli var parakstīt tikai ministrs.»
Kā ziņots, pēc Ģenerālprokuratūras iesnieguma tiesa uzlikusi aizliegumu rīkoties ar LMT kapitāla daļām, kas ir DLRTC īpašumā. Prokuratūra lūdz atzīt par nelikumīgu LVRTC un DLRTC līgumu par akciju īpašnieku maiņu.
LETA jau vēstīja, ka LMT kapitāldaļu slēpta privatizācija, iespējams, bija viens no mērķiem tā dēvētās digitālās afēras gaitā. Saistībā ar šo nodarījumu prokuratūra izvērtēs kriminālvajāšanas iespējas pret desmit personām. Viens no aizdomās turētajiem ir ekspremjera Andra Šķēles finanšu padomnieks Harijs Krongorns. Neoficiāli tiek minēts, ka apsūdzības varētu izvirzīt arī Gorbunovam.