Īsi pirms vīzas pieprasījuma Žirinovskis vēstulē Latvijas vēstniekam Krievijā norādījis — «ja attiecībā pret mani kā Krievijas Valsts domes priekšsēdētāja vietnieku lietos rupjus diskriminējošus pasākumus, es kategoriskā formā prasīšu atsaukt jūs no Maskavas un pieprasīšu adekvātu rīcību pret Latvijas valsts amatpersonām», tomēr tālāk par draudēšanu viņš netika.
Latvijai nevēlamo personu sarakstā ir apmēram 2500 cilvēku.
Parlamentārieši izbrīnīti un skeptiski par Šlesera ierosinājumu
Saeimas deputāti, viņu vidū Ministru prezidenta biedra Aināra Šlesera partijas biedri, neslēpj pārsteigumu par viņa iniciatīvu. Vairākums deputātu ir pārliecināti, ka Žirinovska ierašanās Latvijā joprojām nebūtu vēlama.
Šlesera partijas biedrs Latvijas Pirmās partijas Saeimas frakcijas vadītājs Oskars Kastēns atzina, ka nav informēts par šādu iniciatīvu un tā nav pārrunāta arī partijas iekšienē. Šī iemesla dēļ viņš arī pārsteidzīgi nevēlējās paust frakcijas nostāju šajā jautājumā.
Savukārt LPP koalīcijas partneri ierosinājumu asi kritizēja. Apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats pauda pārsteigumu par Šlesera ideju. «Es ceru, ka [iekšlietu ministram Mārim] Gulbim pietiks saprāta, lai šo rupjo tēviņu, kas nemitīgi apmelo Latviju, šeit neielaistu,» sacīja Grīnblats.
Arī premjera pārstāvētā «Jaunā laika» Saeimas frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš pauda pārliecību, ka Žirinovska ierašanās nebūtu vēlama. «Ja jau Latvijā šāds aizliegums ir bijis, tad, manuprāt, nav nekāda pamata tagad kaut ko pēkšņi mainīt,» sacīja Kariņš.
Arī lielākās opozīcijā esošās Tautas partijas līderis Atis Slakteris norādīja, ka neredz iemeslus, kāpēc pēkšņi Žirinovskim būtu jāpiešķir tiesības ierasties Latvijā. Viņš gan atzina, ka pēc Krievijas domes vēlēšanām Žirinovska partija guvusi ietekmīgu pārstāvniecību domē, taču uzsvēra, ka Žirinovska izteikumi pēc vēlēšanām arī bijuši ļoti asi pret Latviju, tāpēc izmaiņas nebūtu vēlamas.
Slakteris pauda nožēlu, ka Šlesers šo jautājumu aktualizējis, jo tas tikai «sarežģīs Latvijas un Krievijas attiecības».