Anita Plūme: Vai Latvijā ir psihoanalīze

Jautājums, uz kuru var atbildēt ļoti īsi, — jā un nē. Sakot jā kā pirmo atbildi, domāju par iespējām šo palīdzību Latvijā saņemt. Tā ir iespējama pie 3 cilvēkiem — Voldemāra Švarca, Anitas Plūmes un Arkādija Panca.

Tomēr neviens no trim nav starptautiskā psihoanalīzes institūta biedri, respektīvi, pilna kvalifikācija nav pabeigta. Tātad Latvijā psihoanalīze vēl nav pietiekami attīstīta.

Rietumos psihoanalīze ir kultūras sastāvdaļa, un tai ir liela nozīme. Šī teorija un domāšanas veids iespaidojis bērnu attīstības pētījumu gaitu un apjomu, pārveidojis pieeju bērnu aprūpes iestādēs — bērnudārzos, skolās, slimnīcās. Augstskolās un veselības aprūpes institūcijās plaši pieejama psihoterapija un konsultēšana. Cilvēki ir pieraduši pie domas, ka psiholoģiskas problēmas ir veselību traucējošas un tādā gadījumā jāmeklē speciālista palīdzība. Nevajag mēģināt labot sev zobus — nekas labs nesanāks.

Psihoanalīze ir populāra arī mākslas aprindās. Man pašai bija izdevība piedalīties Otrajā Psihoanalītiskajā Eiropas filmu festivālā, kurā dažādi režisori un scenāristi demonstrēja un pārstāvēja savus darbus, ieskaitot Bertoluči. Jāatzīmē, ka lielākā daļa šo mākslinieku paši ir gājuši psihoanalīzē.

Auditorija bija mākslas zinātnieki no Parīzes, Londonas un Amerikas, kinematogrāfijas studenti — topošie režisori un scenāristi, animācijas filmu mākslinieki, kuri kopā ar 300 psihoanalītiķiem no visas pasaules diskutēja par demonstrētajām filmām. Psihoanalītiķi guva jaunu pieredzi, tieši sekojot radošajam procesam un tā atainojumam kino, savukārt mākslinieki bija pārsteigti, cik precīzi viņu intuīcija ataino cilvēku raksturus, pārdzīvojumus un uzvedību, analizējot varoņus no psihoanalīzes teorijas viedokļa.

Latvijai tā ir nākotne, tomēr pēdējo 12 gadu laikā psihoanalītiskā domāšana atspoguļojas presē un citos masu medijos un pamazām ienāk un ieņem savu vietu arī mūsu dzīvē, jo ir sapratne, ka šodienu noteic mūsu pagātne.