Kaspars Foigts: <I>Čista</I> latviski

Valoda

Tas ir vispārzināms fakts, ka mēs dzīvojam valstī, kurā valsts valoda ir latviešu. Tieši tāpat vispārzināms fakts ir tas, ka dzimtā valoda ir jākopj. Līdz nesenam laikam vienīgie iebildumi no latviešu valodas kopēju puses bija par vārdu un teikumu konstrukciju nepareizu izrunu, pielietojumu un rakstību. Piemēram, visiem ir zināms tas, ka ir jāsaka nevis «tūkstots Pitagoru», bet gan «tūkstoš Pitagoru». Un kur nu vēl viens no vispopulārākajiem — «esmu dzirdējis, kad tu mācies» tā vietā, lai teiktu «esmu dzirdējis, ka tu mācies».

Tad nu pēkšņi ne no šā, ne no tā mūsu valsts ietraucās augsto tehnoloģiju un jauno zinātņu pasaulē. Tā tautas daļa, kas līdz šim bija nodarbojusies ar pētniecisku darbību, sāka sist plaukstas un ķērās pie rakstāmā un papīra, lai sāktu nodarboties ar to, ar ko tika nodarbojušies viņu elki — Juris Alunāns, Jānis Endzelīns, Kronvaldu Atis un daudzi jo daudzi citi. Viņi ķērās pie latviešu valodas kopšanas un bagātināšanas.

Es pazemīgi lūdzu lasītājus man piedot šī raksta ievada ironisko stilu. Turpmāk apsolu laboties.

Jaunvārdi

Brīdī, kad mūsu dzīvē ienāca dators un tehnoloģijas, radās pašsaprotama nepieciešamība kaut kādā veidā radīt adekvātu terminoloģiju. Kaut vai tāpēc, ka līdz minētajam brīdim latviešu valoda ar tādu nevarēja lepoties. Pie šī darba ķērās Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija, sākot veidot jaunus vārdus. Viens no pirmajiem bija datne. Ažiotāža, ko šis jaunvārds izraisīja, bija tiem laikiem milzīga. Lielākā daļa to vienkārši ignorēja, un tas faktiski kļuva par anekdoti. Tajā pat laikā teju vai visā tolaik pieejamajā periodikā šis vārds tika lietots. Neskatoties uz to, pat šobaltdien fails netiek cītīgi dēvēts par datni.

Neskatoties uz diezgan nievājošo ar tehnoloģijām saistītās sabiedrības daļas reakciju, komisija ar neapskaužamu uzcītību turpināja veidot jaunvārdus un mulsināt lietotājus. Uz visiem iebildumiem vienīgā atbilde bija — ja jums ir labāks variants, mēs to labprāt izskatīsim. Protams, ka reakcija bija mazliet ironiska. Lietotāji paši radīja dažus jaunvārdus, kuri ir tikpat latviski, cik komisijas ieteiktie. Piemēram, tuksnis (space taustiņš) un irnavs (bit).

Piemērs iz dzīves

Iedomāsimies sekretāri Ingu. Viņa savā vēlmē izzināt datoru noslēpumus, pirms doties uz kārtējo darba interviju, ir devusies uz datorapmācības kursiem. Tajos visas datorzinības tiek pasniegtas, strikti ievērojot terminoloģiju. Taču tas vēl būtu sīkums — šajos kursos apmācībai tiek izmantota latviskota «Microsoft Office» programmatūra. Inga, būdama uzcītīga un pateicīga skolniece, tā vietā, lai vakarā dotos uz kādu diskotēku, mājās kaļ no galvas visus šos jaunvārdus un rokas izdruku kaudzēs.

Pēc nedēļas mūsu Inga dodas uz darba interviju un tiek pieņemta darbā. Jau pirmajā darba dienā priekšnieks viņai uzdod sagatavot kopsavilkumu par iepriekšējā nedēļā saņemtajiem faksiem. Inga ar lielu entuziasmu sēžas pie datora un ver vaļā «Excel». Diemžēl viņa, neskatoties uz savām labajām zināšanām šajā programmā, darbu paveic tikai pēc darbalaika beigām. Iemesls ir tas, ka, neskatoties uz zināšanām, viņa neko neprot izdarīt. Neprot tādēļ, ka firmā, kurā viņa tagad strādā, programmatūra nav latviskota.

Latvisko terminu zināšana viņu var novest līdz histērijai arī gadījumā, ja būs jāmēģina paskaidrot firmas datorspeciālistam, ko tad viņa ir izdarījusi tādu, kādēļ dators vairs nestrādā. Jo viņi viens otru nesapratīs. Šo pastāstu var pagriezt arī otrādāk — Inga ir mācījusies angliski, savukārt firmā ir latviskota programmatūra. Situācija kļūst vēl dramatiskāka…

Morāle?

Lielākajai daļai jaunvārdu piemīt vairāki būtiski trūkumi, pateicoties kuriem, tie netiek lietoti.

Pirmais un galvenais — tie nav saprotami. Lai saprastu, par ko tad īsti tiek runāts rakstā vai sarunā, kurā tos izmanto, ir jāapgūst daudz jaunu vārdu. Ja to vēl laika gaitā var izdarīt, tad izsekot līdzi visiem vārdiem, kuri regulāri nāk klāt no jauna, jau ir grūti.

Otra nelaime ir tā, ka tulkojot netiek pievērsta uzmanība vārda nozīmei. Bieži vien tiek veidoti jaunvārdi gadījumos, kad tas nemaz nav nepieciešams. Jau tas vien rada neuzticību šo tulkojumu autoriem un pārējiem viņu radītajiem terminiem. Beidzēt (shut down) vietā tīri labi iederētos izslēgt. Savukārt atteikties (log off) vietā saprotamāks būtu termins beigt darbu (tieši tāpat kā pieteikties jeb log in var aizvietot ar sākt darbu vai pieslēgties).

Lieki minēt, ka nereti arī «Microsoft» programmatūras tulkojumi neatbilst LZA TK ieteikumiem. Tāpat eksistē arī pilnīgi ar komisiju nesaistītu cilvēku apvienība, kas nodarbojas ar «Linux» programmatūras latviskošanu un terminu radīšanu.

Rezumējums

Ir grūti pieņemt jaunus vārdus, ja mūsu leksikā tiek izmantoti jau esoši no angļu un krievu valodas pārņemti vārdi. Taču jāatzīst, ka lielākā daļa mūsu profesoru un zinātnieku piedāvāto variantu neiztur pat visniecīgāko kritiku. Varbūt ir laiks aizdomāties par to, ka valoda ir ne tikai jābagātina, bet arī jākopj un jāuztur kārtībā?

Atšķirībā no laika, kurā dzīvoja un deva savu nenoliedzami lielo ieguldījumu Endzelīns, mums jau ilgu laiku ir sava valoda. Mēs esam daudz stiprāki nekā tolaik. Pateicoties kaut vai šiem diviem faktiem, vairs nav nepieciešams autoritatīvi uzspiest jaunos terminus. Tie ir jārekomendē. Ja termins tautā aizies, tad tam būs ilga dzīve. Ja tauta šo terminu izsmej un ignorē, jādomā jauns variants. Sensenā patiesība — ja vēlies kaut ko izdarīt, dari to pats — un no tās atvasinātā LZA TK standarta atbilde — nāciet un iesniedziet savus priekšlikumus — neder.

Komisijā darbojas profesori, zinātņu doktori, rektori un uzņēmumu vadītāji. Neapšaubāmi — gudri un cienījami cilvēki. Komisija ir izveidota tieši šim mērķim — lai radītu pareizu un tautā lietotu terminoloģiju, nevis lai radītu vārdus, kurus neviens nekad nelietos. Atļaušos izteikt optimistisku prognozi — ar laiku šis jautājums atrisināsies pats no sevis. Taču, manuprāt, šo laiku varētu saīsināt vairākas reizes, ja jaunu terminu radīšanai un, kas ir vēl svarīgāk, ieviešanai, pieietu no tautas puses.

Kā pierādījums tam, ka kaut kas ir jāmaina, kalpo vienkāršs jautājums — cik no visiem jaunvārdiem reāli tiek lietoti ikdienas dzīvē?

Kaspars Foigts ir interneta tehnoloģiju speciālists, pazīstams arī kā Laacz. Viņa e-pasta adrese ir laacz@laacz.lv.