Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis
Iesūti ziņu!

Datora ABC: kas jāzina par centrālo procesoru (1)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto

CPU (Central Processing Unit), jeb centrālais procesors pēc izskata ir necils keramikas un metāla kvadrātiņš, taču tam ir noteicoša loma Jūsu datora darbībā. Faktiski visu uz datora veicamo darbu ātrums lielā mērā ir atkarīgs tieši no procesora jaudas.

Kādi mēdz būt procesori?

Kā zināms darbstaciju CPU tirgū dominē divi ražotāji — Intel un AMD. Abas kompānijas piedāvā divus procesora tipus — «lēto» un «labo». Intel tie ir Celeron un Pentium, AMD respektīvi Duron un Athlon. Bez augstākminētajiem pastāv arī vesela virkne procesoru, kas pielāgoti specifisku darbību veikšanai vai nu serveros, vai lielos skaitļošanas centros. Šādi risinājumi mājas datoram nav īpaši piemēroti, tādēļ mēs tuvāk neaplūkosim.

Procesoru raksturlielumi

  1. Takts frekvence. Šis ir galvenais no CPU raksturlielumiem. Tas nosaka cik darbības sekundē CPU spēj veikt.  Takts frekvenci mēra hercos (Hz) (1 Hz = 0.001 kHz = 0,000001 MHz = 0,000000001 GHz). Tātad procesors, kas strādā ar, piemēram, 1,2 GHz lielu takts frekvenci, teorētiski vienā sekundē spēj izdarīt 1200000000 darbības.
  2. Maģistrāles ātrums. Praktiski visas galvenās datora sastāvdaļas ir savā starpā saistītas, un to vienotai darbībai ir jāievēro noteikts «ritms». Maģistrāles ātrums jeb FSB (Front Side Bus) ir šis vienojošais ātrums. Mūsdienās sastopamākie maģistrāles ātruma tipi ir 66, 100, 133, 166 un 200 MHz.
  3. Kešatmiņa. Mazietilpīgs un ļoti ātrs atmiņas tips, kas ir iebūvēts procesorā un ar īpašu instrukciju palīdzību uzlabo CPU darbību. Kešatmiņas apjomu mēra baitos (1024 B = 1 KB), un mūsdienu darbstaciju procesoros parasti mēdz būt 64-512 KB liela kešatmiņa.
  4. Savienojuma tips. Lai arī cik ātrs būtu CPU, tas stāvēs bez darba, ja to nevarēs pievienot datoram. Šobrīd dominē divi savienojuma tipi «Socket A» AMD procesoriem un «Socket 478» Intel ražojumiem.

Kādu procesoru izvēlēties?

  1. Pēc pielietojuma. Katrai datora programmai ir norādīti minimālie un vēlamie datora parametri, lai nodrošinātu tās normālu darbību. Starp šiem parametriem ir arī procesora ātrums. Ir svarīgi, lai tas atbilstu šīm prasībām, jo pretējā gadījumā programma var darboties pārlieku lēni, vai pat nestrādāt vispār. Vairums gadījumos ir ieteicams, lai procesors pārsniegtu šīs prasības, jo programmproduktu ražotāji, lai sasniegtu lielāku noietu, mēdz šīs prasības uzrādīt maksimāli zemas.
  2. Pēc savietojamības. Ja Jūs iegādājieties CPU ar nolūku uzlabot jau esošo datoru, būtu jāpadomā par tā atbilstību pārējām datora komponentēm. Pirms tam vajag pārliecināties, ka gan mātesplate, gan operatīvā atmiņa atbalsta šāda veida procesorus.

Ieteikumi iegādājoties datoru vai CPU

  1. Izvērtējiet tā datora pielietojumu, kuram tiek iegādāts procesors. Darbam ar dokumentiem un interneta programmām vajadzētu pietikt ar «budžeta» Duron vai Celeron klases procesoriem. Taču ja veicamo darbu sarakstā ir datorspēles, vai nopietnas video, audio vai citas informācijas apstrādes programmas, vajadzētu izvēlēties jaudīgākus Athlon XP vai Pentium 4 procesorus.
  2. Nekad nepērciet pašu jaunāko un ātrāko no pieejamajiem procesoriem: tiem, tāpat kā citām jaunākajām elektroprecēm, parasti ir stipri sakāpināta cena.
  3. Salīdziniet vairāku veikalu piedāvājumu.

Konkrētāk procesoru un citu datora sastāvdaļu iegādes īpatnībām Apollo pieskarsies vēl citos rakstos. Ceru, ka šis raksts ir radījis vispārēju priekšstatu par to, kas ir datora centrālais procesors, un kam ir vērts pievērst uzmanību to iegādājoties.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu