«Centra» spridzināšanā apsūdzētais noliedz savu vainu

Gromovs ceturtdien tiesā noliedza viņam izvirzīto apsūdzību, sakot, ka viņam nav nekāda sakara ar traģisko notikumu, taču viņa paskaidrojumus prokuratūra lielā mērā neņemot vērā un noraidot.

«Man nejautāja, kur es atrados 2000. gada 17. augustā,\" stāstīja Gromovs, «man teica, — ja es neatceros, tātad esmu bijis universālveikalā un piedalījies tā spridzināšanā. Domāju, ka arī jūs neatcerētos, ko esat darījuši kādā dienā pirms diviem gadiem.\"

Apsūdzētais tiesai stāstīja, ka lūdzis prokuratūru uzrādīt viņam videonovērošanas sistēmas ierakstus no universālveikala «Centrs», kuros būtu redzams, kā viņš konkrētajā dienā veikalu ir apmeklējis, taču prokuratūra esot teikusi, ka šādi ieraksti nav saglabājušies.

«Ieraksti noteikti ir — vai nu Drošības policijā, vai veikala apsardzes dienestā. Atliktu vien tos no turienes izprasīt, bet tas nav darīts,\" apgalvoja Gromovs.

Ne reizi vien Gromovs tiesā minēja sava paziņas Aleksandra Lācīša vārdu, norādot, ka tiesībsargājošās iestādes sākušas kontaktēties ar Gromovu pēc tam, kad Lācīša «rokaspuiši» viņu smagi piekāvuši.

«Drošībniekus es neinteresēju. Viņus interesēja vienīgi iespēja «dabūt aiz restēm» Lācīti, viņi mani centās pierunāt, lai es uzrakstu iesniegumu par notikušo piekaušanu. Es atteicos to darīt un tad mani brīdināja, ka varētu notikt kāda provokācija, lai tomēr piespiestu mani šo iesniegumu uzrakstīt,\" skaidroja tiesājamais.

Šobrīd 1960. gadā dzimušajam Lācītim ir uzrādīta apsūdzība par Gromova piekaušanu. Krimināllieta nodota Rīgas apgabaltiesai, tās izskatīšanas datums vēl nav nozīmēts. Lācītis, lai arī sodāmības jau dzēstas, arī agrāk esot bijis tiesāts par vardarbīgiem noziegumiem. Lācītis šobrīd atrodas brīvībā.

Prokuratūra iepriekš paziņojusi, ka Lācītis ir saistīts ar organizētās noziedzības grupējumiem. Starp Lācīša draugiem esot arī Vilnis Gavars ar iesauku «Mazais», kurš jau vairākus gadus tiek meklēts vērienīgā narkotiku lietā.

Savukārt Lācīša biznesa kompanjons SIA «Juridiskais centrs» ir 28 gadus vecais līzinga firmas «Inserviss Group» Analītiskās daļas vadītājs Maksims Gavrilovs, kurš šomēnes tika apcietināts aizdomās par grautiņa sarīkošanu Latvijas Nacionālās sporta skolas telpās Rīgā, Skanstes ielā, kur lietā tika likti gan šaujamieroči, gan beisbola nūjas.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Lācītis kā algotnis karojis bijušajā Dienvidslāvijā. Sens Lācīša paziņa, mūziķis Roberts Gobziņš atzina, ka pie Lācīša mājās reiz aplūkojis kādu fotogrāfiju, kurā viņš redzams armijas formas tērpā. «Smuka bilde, es tikai nezinu, kuras karā iesaistītās puses formas tērps tas bija,\" teica Gobziņš.

Avoti tiesībsargājošajās iestādēs neoficiāli atzīst, ka savulaik esot bijušas aizdomas par Lācīša iespējamo saistību ar kara noziegumiem bijušajā Dienvidslāvijā, taču tās neesot apstiprinājušās.

Gobziņš savu paziņu raksturoja kā miermīlīgu cilvēku, kurš gan varot iesaistīties konfliktsituācijās, ja redz kādu netaisnību. Mūziķis netic, ka Lācītis varētu būt paveicis ko ļaunu. Tiesa, viņš piebilda, ka cilvēki mainās. «Viss kaut kas jau var notikt,\" dziļdomīgi teica Gobziņš.

Gromovs tiesā norādīja, ka viņš ilgu laiku dzīvojis mājā Kr.Barona ielā, tieši pretī Drošības policijas ēkai, un, ja policistiem būtu bijušas aizdomas par viņa līdzdalību universālveikala «Centrs» spridzināšanā, viņu jebkurā brīdī varēja aizturēt.

Tiesā turpinās cietušo nopratināšana, kopumā lietā ir vairāk nekā 50 cietušo, no kuriem lielākā daļa uz tiesas sēdi nav ieradušies.

L.Gromovs apsūdzēts par to, ka, izpildot organizētāja vēlmi, viņš universālveikalā ievietojis divus spridzekļus. Krimināllieta par sprādziena organizēšanu vēl atrodas izziņā Drošības policijā, bet pret Gromovu (tolaik vēl Buteli) lieta tika izdalīta atsevišķi.

2000. gada 17. augustā universālveikala «Centrs» pirmajā stāvā notika divi sprādzieni, pirmais no tiem plkst.17.29, otrais — plkst.17.37. Sprādzienā miesas bojājumus guva 22 cilvēki, viena sieviete no gūtajiem ievainojumiem mira, bet trīs personas guva dzīvībai bīstamus, smagus miesas bojājumus.

Drošības policija 1972. gadā dzimušo Gromovu aizturēja 2001. gada 24. oktobrī, kad viņš iebrauca Latvijā.

Tolaik viņa uzvārds vēl bija Butelis. Sievas uzvārdu (Gromovs) Leonards pieņēma pēc precībām, kas notika, viņam atrodoties cietumā.

Gromovs lūdz veikt viņam hipnozes seansu 
 
Gromovs tiesā skaidroja, ka krimināllietas izmeklēšanas laikā lūdzis veikt viņam transoloģisko ekspertīzi — tas ir, veikt viņam hipnozes seansu.

Tas esot nepieciešams, lai viņš spētu precīzi atcerēties, kur bijis un ko darījis 2000. gada 17. augustā, kad notika sprādziens universālveikalā «Centrs».

«Man šādas ekspertīzes veikšanu atteica, sakot, ka to neparedz kriminālprocesa kodekss. Taču arī poligrāfa [melu detektora] izmantošanu neparedz kriminālprocess, bet man lika to iziet,\" norādīja Gromovs. Viņš apgalvoja, ka ārzemēs esot pieredze šādu ekspertīžu veikšanā, viņa vecāki pat esot atraduši Latvijā cilvēku, kas apstiprinājis šādas ekspertīzes varbūtējo pozitīvo iznākumu.

Gromovs Rīgas apgabaltiesā ne reizi vien norādīja uz prokuratūras un Drošības policijas darba nepilnībām vai paviršībām. «Lietas materiālos teikts, ka sprāgstvielu pēdas atrastas uz visiem tiem apģērba gabaliem, kuri tika izņemti manā dzīves vietā Jelgavas rajona Glūdā, izskatās, ka es būtu strādājis kādā raķešu rūpnīcā,\" ironizēja Gromovs.

Pēc tiesājamā domām, sprāgstvielu pēdas uz viņa apģērba varēja nokļūt arī tīri sadzīviskā ceļā, jo ikdienā cilvēkam notiek saskare ar daudzām ķīmiskām vielām, kuras ir arī sprāgstvielu sastāvos. Taču šāds variants esot neiespējams, jo policija sprāgstvielu pēdas esot atradusi uz krekla, kuru viņš nekad nav vilcis — tas gluži jauns izņemts no skapja un aizvests uz ekspertīzi.

Līdz ar to Gromovs domā, ka Drošības policija varētu būt speciāli iemetusi viņa drēbes kastē, kurā bija sprāgstvielu daļiņas, tādā veidā tās nonākušas arī uz viņa apģērba.

Vēl varētu būt iespējams, ka sprāgstvielu daļiņas uz apģērba gabaliem nonākušas policijas nolaidības dēļ, norādīja Gromovs. «Kas to zina, kādas vielas pirms tam bija stāvējušas uz galda, uz kura notika manu mantu apskate,\" sprieda Gromovs.

Tiesājamais liecību sniegšanas laikā arī izteicās, ka reiz pratināšanas laikā prokurors sacījis, ka «es šeit atrodos tikai tādēļ, ka viņam liekas, ka es kaut ko zinu, bet nestāstu».

Uz tiesas sēdi bija aicināti vairāk nekā 60 cietušo, bet ceturtdien uz tiesas sēdi ieradās tikai puse no viņiem.

Cietušie stāstīja par piedzīvotajām šausmām sprādziena brīdī. «Pēkšņi nogranda sprādziens, tas bija milzīgi apdullinošs troksnis. Tumsa, gaudo sirēnas, biezi dūmi, pāri līst visus savainojošs «stiklu lietus»,\" situāciju raksturoja viens no cietušajiem. Cilvēki gan nebija pirms sprādziena neko aizdomīgu pamanījuši, un nekas neesot liecinājis par tuvojošos nelaimi.

Visiem cietušajiem veikala vadība jau bija atlīdzinājusi radušos zaudējumus, tāpēc viņi neuzturēja iepriekš pieteiktās civilprasības.