Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Otrdien, 23. septembrī, tiekoties ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes Narkotiku apkarošanas nodaļas Tikumības policijas priekšnieks Arturs Vaišļa sacīja, ka Latvija nav citu valstu prostitūcijas mērķvalsts, bet gan šādu personu eksporta valsts. Lielākā daļa šo sieviešu izbraucot uz ārvalstīm labprātīgi, apzinoties, ar ko tur būs jānodarbojas.
Par katru Latvijā savervēto un nosūtīto prostitūtu vervētāji saņemot vienreizēju atlīdzību aptuveni 1000 ASV dolāru apmērā vai noteiktu procentu no savervētās personas ienākumiem, kas pārsvarā ir no 5% līdz 10%.
Kartē, kuru demonstrēja Vaišļa, policijas pārstāvis rādīja, ka Latvijas sievietes seksuālai izmantošanai tiek nosūtītas ne tikai uz Vāciju, Spāniju, Šveici un Dāniju, bet nonāk arī Itālijā, Portugālē, Izraēlā, Grieķijā un Islandē.
Vaišļa atzina, ka vervētāji galvenokārt darbojas Rīgā un Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī, bet ir atklāti arī gadījumi, kad grupas darbojušās mazpilsētās, piemēram, Tukumā un tā apkārtnē.
"Par policijas darba efektivitāti liecina tas, ka pēdējā laikā laikrakstos vairs atklāti netiek vervētas sievietes prostitūcijai ārzemēs, bet vervēšanas laikā noziedznieki cenšas izvairīties no vardarbības un draudiem," teica Tikumības policijas vadītājs.
Policija pēdējā laikā konstatējusi, ka vervēšana notiekot, balstoties uz savstarpējas izdevības principiem. Esot arī gadījumi, kad vervētāji sola sievietes iekārtot darbā striptīzklubos, taču, nokļūstot mērķvalstī, cietušajai piedāvā par samaksu nodarboties ar prostitūciju vai atgriezties mājās. Sievietes, lai nezaudētu ieguldītos līdzekļus, bieži piekrītot piedāvājumam.
Cīnoties ar cilvēku tirdzniecības noziegumiem, policija nākoties saskarties ar vairākām problēmām, tai skaitā arī ar to, ka paši cietušie nelabprāt sadarbojas ar policiju. Vaišļa atzina, ka viena no galvenajām problēmām esot cilvēku tirdzniecības upuru nevēlēšanas ierasties policijā vai prokuratūrā, kam ir vairāki iemesli.
Vaišļa uzskata, - lai novērstu pretrunības pierādījumu interpretēšanā, šādu sarežģītu lietu izskatīšanas laikā nepieciešams speciāli sagatavot prokurorus un tiesnešus.
Jau ziņots, ka šā gada septiņos mēnešos Latvijas tiesībsargājošās iestādes par cilvēku tirdzniecību, arī nosūtot seksuālai izmantošanai uz ārvalstīm, ierosinājušas 18 krimināllietas, pie kriminālatbildības saucot 10 personas.
Kā skaidrots tiesību aktos, cilvēku tirdzniecība ir ekspluatācijas dēļ izdarīta personu savervēšana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana vai saņemšana, lietojot vardarbību vai draudus, vai citas darbības, lai panāktu tās personas piekrišanu tirdzniecībai, no kuras atkarīgs cietušais.
Ekspluatācija likuma izpratnē ir personas iesaistīšana prostitūcijā vai cita veida seksuālā izmantošanā, piespiešana veikt darbu vai sniegt pakalpojumus, turēšana verdzībā vai citās tai līdzīgās formās, turēšana kalpībā vai arī personas audu vai orgānu nelikumīga izņemšana.