Kā norādīts pirmās instances spriedumā, prasībā NBS skaidroja, ka, sākot no 2013.gada septembra, dienesta suņu barošanā tika izmantota atbildētājas ražotā un piegādātā pārtika pieaugušiem suņiem, tomēr rezultātā pasliktinājās dienesta suņu veselības stāvoklis, kas liecināja, ka ir piegādāta «līgumam un tehniskai specifikācijai neatbilstoša prece un līdz ar to prasītājai ir nodarīti materiālie zaudējumi».
Pēc veterinārārstes apskates un laboratorijas rezultātiem NBS secināja, ka suņi ir ļoti sliktā stāvoklī ar barības nesagremojamību, dehidratācijas un novājēšanas pazīmēm, kas ir ilgstoša. Veterinārārstes ieteica mainīt barību uz ārstniecisko vai barību ar augstāku sagremojamības pakāpi kopā ar antibiotiku terapiju un hidratāciju atjaunojošiem līdzekļiem.
Tāpat pēc testēšanas pārskata rezultātiem NBS secināja, ka barība neatbilda līguma tehniskai specifikācijai un bija ievērojamas atšķirības dzīvnieku un augu ģenētiskajā izejvielu materiālā, kā arī bija samazināts svarīgāko vitamīnu daudzums.
Savos paskaidrojumos attiecībā uz pieteikumu uzņēmums gan norādīja, ka 2014.gadā NBS atbildētājas piegādātās suņu barības pieaugušajiem suņiem paraugu nosūtīja uz diagnostikas centru, uzsverot, ka testēšanās pārskatā nav pieejama informācija par parauga ņemšanas vietu un procedūru, līdz ar to nemaz nav precīzi zināms, no kurienes šāds paraugs radies un vai tas vispār ir ņemts no atbildētājas piegādātās suņu barības. «Atbildētāja uzskata, ka arī pats testēšanas pārskats ir ļoti paviršs, jo, veicot analīzes, ir tikai konstatēts, ka barībā kaut kāds ģenētiskais materiāls ir, bet cik procentus konkrētā barība satur ģenētiskos materiālus, konstatēts nav,» tā pausts paskaidrojumos tiesai.