Intensīvie vilku uzbrukumi ganāmpulkiem vairs nav nekāda joka lieta

Lsm ziņo no pierobežas, ka «rudens sākumā bija vilku uzbrukums, un līdz ar to tās aitas... viņas jau vismaz divus gadus atceras vilku.»

Kaspars Kļaviņš stāsta, ka, dzīvojot pašā Igaunijas pierobežā, pelēču apciemojumi nav reti un ar tiem jārēķinās: «Man pirms diviem gadiem nokoda vairāk nekā divdesmit aitas, tur bija pilns aploks ar nokostām, aizkostām aitām un tamlīdzīgi, bet šoreiz bija četras aitas nokostas un pārējo bars nolauzis žogu un kaut kā bija izbēdzis. Ir tā, ka vilku skaits jau palielinās: kādreiz man bija 10 stirnas vienā pusē mājai, desmit otrā, rudens laikā nāca uz zālāju ēst, tagad nav nevienas te tuvumā...»

Rūjienas mežniecības mežzinis Vidmants Virsis spriež, ka

viens aspekts ir tas, ka Āfrikas cūku mēris ir samazinājis mežacūku skaitu:

«Mežacūkas ir izmirušas, un viņi meklē barību tālākos reģionos, siro, tad varbūt tie postījumi ir vairāk, ar to ir jārēķinās, es nevaru nekādu ieteikumu ieteikt - daba ir daba.»

Pierobežā vilku esot vairāk nekā citviet Latvijā

Igaunijā ir atšķirīgi medīšanas noteikumi un igauņi pierobežu mazāk apmedī, reģions ir mazāk apdzīvots, līdz ar to vilki migrējot «pāri» uz Latviju.

Šajā medību sezonā Valsts meža dienests ir noteicis nomedījamo vilku skaitu 250, nomedīti ir 149, no tiem 18 Ziemeļvidzemē, taču uzskaites jau nav, «nevaram pateikt, ka mums ir 500, nomedījam 400, un tad būs labi,» saka Virsis.

Zemniekiem jāapdrošinās

«Vienīgais ir mēģināt kaut ko apdrošināt, kaut gan ar apdrošinātājiem tās sarunas neiet tik labi, jo prēmijas apjoms pret atlīdzības apjomu ir diezgan liels proporcionāli,» norāda Kļaviņš. Aitu audzētāji uzskata, ka arī Latvijā - līdzīgi kā Igaunijā - tomēr būtu jāievieš kompensāciju mehānisms par plēsīgo dzīvnieku nodarītajiem zaudējumiem:

Kaspars Kļaviņš, kurš ir arī Latvijas Aitu audzētāju asociācijas biedrs, lēš, ka

šogad Latvijā vilki nokoduši ir ap simts aitu, bet precīzu skaitu jau pat nevar noteikt.