Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

No Daugavas izcelti teju 2000 nelegālo murdu! Vai maluzvejnieki izspruks sveikā?

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Kadrs no "Bez tabu" video

Pirms pāris nedēļām Bez Tabu ierosinātā reidā atklājās, ka galvaspilsētas centrā notiek nekaunīga un prātam neaptverama malu zvejniecība Valsts prezidenta, Rīgas domes un Vides dienesta deguna galā. Atļauto nēģu murdu skaits pārsniegts vismaz desmit reižu! 126 atļauto rīku vietā 1000 vienību. Taču – vai un kādu sodu saņems vainīgais?

Nevienu no pārkāpumā iesaistītā zvejnieku kooperatīva «Vecdaugava» priekšniekiem Bez Tabu komandai sastapt neizdodas. Viens ārstējoties slimnīcā, cits uz tālruņa zvaniem neatbild. Kooperatīvam, zvejojot nēģus Daugavā, ir atļauts izmantot 126 speciālos murdus.

Pēc Vides dieneta pārbaudēm un rīku izcelšanas ir zināms to patiesais skaits – 1766 apaļmutnieku zvejas rīki. Cik ūdens iemītnieku bijis murdos nav zināms, jo uzskaite nav veikta. Par kontroli atbildīgs ir vides dienests.

Vai noticis kas briesmīgs?

Kontroles daļas priekšniece no intervijas atsakās, aizbildinoties ar saspringtu darba grafiku. Vides dienesta vadītāja Inga Koļegova kontrolē problēmas nesaskata. Tās esot zvejas organizēšanā. Sarunas laikā rodas sajūta, ka vides sargu priekšniece nostājas zvejnieku pusē.

Nēģi, kurus mēs šobrīd neizzvejosim un neapēdīsim, nomirs dabīgā nāvē līdz nākamā gada jūnijam. Lielākā daļa. Te ir jautājums par to, ka nav sakārtota zvejas rīku izmantošanas lieta šajā vietā konkrētajā situācijā. Tā ir aplama.

Vai tiek gatavota augsne maigam sodam?

Jāpiebilst, ka visi nelegālie murdi pēc izcelšanas ir aizvesti uz zvejnieku ostu. Kāpēc tā, atbildes nav. Komentēt to, kāds sods var tikt piemērots zvejniekiem, viņa arī atsakās. Pēc likuma juridiskajām personām var piemērot naudas sodu no trīsdesmit līdz septiņsimt eiro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tostarp peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas, un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz vienam gadam vai bez tiesību atņemšanas.

I. Koļegova – Paraugprāvas nebūs

Vides dienestam ir tiesības anulēt zvejas licenci. Vai par šāda apjoma malu zvejniecību tas tiks izdarīts, atbildes nav. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments, kurš atbild uzrunātā Rīgas mēra Nila Ušakova vietā skaidro, ka, ja dienests licenci anulēs, zvejošanai Rīgā šiem zvejniekiem būs beigas. Tas pats arī sadarbībai ar zinātnisko institūtu BIOR, kuru uzdevumā zivis ķertas zinātniskajiem mērķiem.

Ivars Putviķis, BIOR zivju audzētavas «Tome»direktors - Visticamāk, ka tīri teorētiski mēs nevarēsim ar viņiem turpināt sadarboties, ja viņi ir pārkāpuši šos noteikumus. Visticamāk, viņiem šīs zvejas licences tiks anulētas, jo Vides dienests diez vai viņiem vairāk uzticēsies.

Tātad šobrīd viss ir Vides dienesta rokās, kuriem būs lemt par soda apmēriem, kā arī skrupulozi izvētīt, cik labi savu darbu darījuši inspektori, kuriem zvejnieki jāuzrauga. Kādi būs rezultāti, to rādīšot laiks. Vēlreiz jāatgādina, ka šāda apjoma maluzvejniecība iekšējos ūdeņos līdz šim nav konstatēta.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu