Balodis: Ja putnu gripa skars kādu lielu saimniecību, kompensāciju apmērs būs milzīgs

Viņš norādīja, ka Latvijā ir aptuveni 4,5 miljoni mājputnu, tostarp lielajās saimniecībās atrodas 4,1 miljons putnu. Mazajās - aptuveni 300 tūkstoši putnu.

«Taču, gadījumā, ja mājputni tiks inficēti ar putnu gripu, tad nav nozīmes, vai fermā ir miljons vai tikai trīs vistas. Jebkurā gadījumā tiks noteikta aizsardzības zona trīs un uzraudzības zona desmit kilometru ap inficēto vietu. Ārpus aizsardzības un uzraudzības zonas tiks ierobežota lauksaimniecības produkcijas pārvietošana. Gadījumā, ja šādā zonā iekļūs kāds no Latvijas lielajiem putnkopības uzņēmumiem, tad tam var būt ļoti ievērojamas ekonomiskas sekas. Uzņēmumam kādu laiku būs jāiztiek bez produkcijas piegādēm ārējiem tirgiem. Turklāt pat viens atklāts infekcijas gadījums ietekmēs Latvijas starptautisko tirdzniecību. Latvijas uzņēmumiem ir visai daudz eksporta sertifikātu, kuros viens no nosacījumiem ir - «augsti patogēnu putnu gripas gadījumu valstī nav bijis vismaz sešus vai deviņus mēnešus«. Tas nozīmē, ka pat vienas infekcijas gadījumā neviens Latvijas uzņēmums nevarēs eksportēt putnkopības produkciju uz valstīm ar šādiem eksporta nosacījumiem. Pat viens infekcijas gadījums ietekmēs visu eksportu un skars visus,» brīdināja Balodis.

Uz jautājumu, vai PVD kapacitāte ir pietiekama, ja putnu gripa skars kādu no trim lielākajiem putnkopības uzņēmumiem un vai spēsiet utilizēt miljonu vistu īsā laika brīdī, Balodis norādīja, ka Latvijas PVD to var izdarīt. «Kapacitāte ir pietiekama. Cits jautājums ir par kompensāciju izmaksām. To apjoms Latvijas mērogiem būs milzīgs, un viens no šādiem kompensāciju resursu avotiem varētu būt arī Eiropas Savienība,» teica PVD vadītājs.

Viņš norādīja, ka vienīgais, kas var samazināt putnu gripas riskus, ir Latvijas iedzīvotāji. «Tie, kas patiešām var kaut ko darīt, ir Latvijas iedzīvotāji. PVD noteica papildu prasības drošībai, no kurām galvenā ir prasība par mājputnu turēšanu iekštelpās no pirmā marta līdz 31. maijam. Prasības ir elementāras. Neatļaut nepiederošu cilvēku vai citu dzīvnieku piekļuvi mājputniem! Ir jānodrošina āra apavu higiēna, droša putnu barības uzglābšana utt. Putnu gripas vīruss jau nepārvietojas pa gaisu, tas vispirms ir jāienes, un tikai tad, kad tas ir inficējis mājputnus, tas sāk izplatīties fermas iekšienē. Saimniecībā to var ienest tikai no ārpuses. Ja vīrusa ienešana tiks novērsta, tad tas saimniecībā iekļūt nevar. Es ceru, ka, sākoties vasarai, putnu gripas riski izzudīs gan Latvijā, gan Eiropā,» teica Balodis.

Jau vēstīts, ka putnu gripa ir akūta, lipīga putnu infekcijas slimība, kas putniem rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās. Slimība nav bīstama cilvēkiem, taču, tā kā tā ir ļoti lipīga un letāla putniem, ja saimniecībā konstatēta putnu gripa, lai nepieļautu tās tālāku izplatīšanos un izvazāšanu no saimniecības, nekavējoties jālikvidē visi saimniecībā esošie putni, jāveic putnu novietnes tīrīšana un dezinfekcija, kā arī jānosaka karantīnas zona desmit kilometru rādiusā ap putnu gripas skarto saimniecību.

Lai pasargātu mājputnus no saslimšanas ar putnu gripu, mājputnu turētājiem ir jāievēro stingri biodrošības pasākumi. Biodrošība jāievēro arī tad, ja saimniecībā tiek turēti tikai viens vai divi mājputni. Ja mājputnu novietnē novērots, ka putni mazāk ēd, strauji samazinās to dējība, tie izskatās savārguši un novēro to nobeigšanos, nekavējoties jāziņo saimniecību apkalpojošam veterinārārstam vai tuvākajai PVD teritoriālajai struktūrvienībai.

Gadījumā, ja putnu gripa tiks konstatēta saimniecībā, kura savus mājputnus nebūs reģistrējusi Lauksaimniecības datu centrā (LDC), tā nevarēs saņemt kompensāciju par slimības dēļ likvidēto ganāmpulku. Turklāt LDC jāreģistrējas arī tad, ja tiek turēts tikai viens mājputns.

Laikā no 1.marta līdz 31.maijam ir aizliegta izbraukuma tirdzniecība ar mājputniem un inkubējamām olām, kā arī tirgi, izstādes, skates un citi pasākumi, kuros iesaistīti mājputni. Mājputni ir jātur slēgtās telpās, novēršot kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem.