Paplašina visas trīs Āfrikas cūku mēra riska zonas

Valdības apstiprinātie grozījumi paredz, ka pirmajā riska zonā Latvijā ietilps Bauskas novada Brunavas, Ceraukstes, Gailīšu un Īslīces pagasts, Brocēnu novads, Dobeles novada Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagasts, Jaunbērzes pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa P98, Jelgavas novada Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Platones, Sesavas, Svētes, Vircavas, Vilces un Zaļenieku pagasts.

Tāpat šajā zonā ietilps Kandavas novada Matkules un Vānes pagasts, Kuldīgas novada Kabiles un Rendas pagasts, Rundāles novads, Saldus novada Jaunlutriņu, Lutriņu un Šķēdes pagasts, Stopiņu novada daļa, Talsu novada Ģibuļu pagasts, Tērvetes novads un Ventspils novada Jūrkalnes, Piltenes, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Zīru un Zlēku pagasts. Tāpat pirmajā riska zonā būs Bauska, Dobele, Piltene, Talsi, Jelgava un Ventspils.

Otrajā riska zonā ietilps Apes novada Apes, Gaujienas, Trapenes un pagasts, Balvu novada Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Lazdulejas, Tilžas, Vectilžas un Vīksnas un pagasts, Bauskas novada Codes, Dāviņu, Mežotnes un Vecsaules pagasts, Daugavpils novada Ambeļu, Biķernieku, Demenas, Kalkūnes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles un Vecsalienas pagasts.

Tāpat šajā zonā nonāks arī Dobeles novada Jaunbērzes pagasta daļa, Garkalnes novada daļa, Gulbenes novada Līgo pagasts, Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta daļa, Jelgavas novada Kalnciema, Līvbērzes un Valgundes pagasts, Kandavas novada Cēres, Kandavas, Zantes un Zemītes pagasts, Krimuldas novada Krimuldas Lēdurgas pagasta daļa, Limbažu novada Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas un Viļķenes pagasts, Preiļu novada Saunas pagasts, Raunas novada Raunas pagasts, Riebiņu novada Galēnu, Silajāņu, Sīļukalna un Stabulnieku pagasts, Ropažu novada daļa, Rugāju novada Lazdukalna pagasts, Siguldas novada Allažu un Mores pagasta daļa, Smiltenes novada Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles un Smiltenes pagasts, Talsu novada Abavas, Ārlavas, Balgales, Īves, Ķūļciema, Laucienes, Laidzes, Lībagu, Lubes, Strazdes, Vandzenes, Valdgales un Virbu pagasts, Ventspils novada Ances, Popes, Puzes un Tārgales pagasts,

Tāpat otrajā zonā ietilps virkne novadu - Ādažu, Aglonas, Aizkraukles, Aknīstes, Alojas, Amatas, Babītes, Baldones, Baltinavas, Beverīnas, Burtnieku, Carnikavas, Cēsu, Cesvaines, Ciblas, Dagdas, Dundagas, Engures, Ērgļu, Iecavas, Ilūkstes, Jaunjelgavas , Jaunpils, Jēkabpils, Kārsavas, Ķeguma» Ķekavas, Kocēnu, Kokneses, Krāslavas, Krustpils, Lielvārdes, Līgatnes, Līvānu, Lubānas, Ludzas, Madonas, Mālpils, Mārupes, Mazsalacas, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Ogres., Olaines, Ozolnieku, Pārgaujas, Pļaviņu, Priekuļu, Rēzeknes, Rojas, Rūjienas, Salacgrīvas, Salas, Saulkrastu, Skrīveru» Strenču Tukuma, Valkas, Varakļānu, Vecpiebalgas, Vecumnieku, Viesītes, Viļakas, Viļānu un Zilupes novads.

Tāpat arī otrajā riska zonā būs Ape, Ikšķile, Kandava, Limbaži, Smiltene, Sabile, Stende, Valdemārpils, Daugavpils, Jēkabpils, Jūrmala, Rēzekne un Valmiera.

Savukārt trešajā riska zonā ietilps Apes novada Virešu pagasts, Balvu novada Balvu un Kubuļu pagasts, Daugavpils novada Dubnas, Kalupes, Nīcgales un Višķu pagasts, Garkalnes novada daļa, kas atrodas uz dienvidaustrumiem no ceļa A2, Gulbenes novada Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagasts, Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta daļa, Krimuldas novada Krimuldas pagasta daļa, Limbažu novada Vidrižu pagasts, Preiļu novada Aizkalnes, Pelēču un Preiļu pagasts, Raunas novada Drustu pagasts, Riebiņu novada Riebiņu un Rušonas pagasts, Ropažu novada daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa P10, Rugāju novada Rugāju pagasts, Siguldas novada Allažu pagasta daļa, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagasts, Inčukalna novads, Jaunpiebalgas novads, Salaspils novads, Sējas novads, Stopiņu novada daļa un Vārkavas novads.

Tāpat šajā zonā ietilps arī Balvi, Gulbene, Preiļi un Sigulda.

Paplašinātas arī ĀCM riska teritorijas zonas Lietuvā.

Grozījumi noteikumos par ĀCM likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis».

Kā ziņots, saskaņā ar likumdošanu ir definētas trīs ĀCM riska zonas. Pirmās zonas teritorijā nav konstatētas ar ĀCM slimas mājas cūkas un mežacūkas, tomēr šī buferzona atrodas blakus ĀCM skartajām teritorijām. Dzīvas cūkas un cūkgaļu no šīs zonas drīkst izvest, ievērojot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) noteiktās biodrošības normas.

Par otro zonu definētas teritorijas, kurās ir konstatētas ar ĀCM slimas mežacūkas. No šīs zonas aizliegts pārvietot dzīvas mājas cūkas, savukārt cūkgaļu un mežacūku gaļu, kā arī gaļas izstrādājumus drīkst izvest, ievērojot PVD noteiktās biodrošības normas.

Savukārt par trešo riska zonu ir noteiktas teritorijas, kurās ir konstatētas ar ĀCM slimas mājas cūkas un mežacūkas, un no šīs teritorijas nedrīkst izvest ne dzīvas cūkas, ne cūkgaļu un tās izstrādājumus, ne arī mežacūku gaļu un tās izstrādājumus.

Plašāka informācija, kā arī visu riska zonu karte atrodama PVD mājaslapā.

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem, kopējais reģistrētais mājas cūku skaits šā gada 1.janvārī bija 334 082.

Kā ziņots, mežacūku populācijā ĀCM šogad konstatēts 280 dzīvniekiem 45 novadu 87 pagastos. Savukārt šogad mājas cūku populācijā ĀCM skāris uzņēmuma «Ancers» abas fermas, kur kopumā nācās likvidēt 13 544 cūkas.

ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.