Taču, kā skaidroja parlamentārietis, Kultūras ministrija ir pasūtījusi un saņēmusi Rīgas cirka jaunā modeļa vīzijas gala ziņojumu, kur izpētīta mūsdienīga cirka sekmīgā pieredze citās valstīs, un dažādi šī cirka organizācijas pamatprincipi. Tie liecinot, ka cirks bez dzīvniekiem var sekmīgi darboties, tāpēc Cilinskis aicināja atbalstīt likumprojektu.
Savukārt deputāte Jūlija Stepaņenko (S) norādīja, ka ilggadējā kādreizējā Rīgas cirka direktore Lolita Lipinska, «kas ir ieguldījusi sirdi un dvēseli šajā mākslas nozarē, lūdz deputātus neatbalstīt ierobežojumus un aizliegumus izmantot cirkā savvaļas dzīvniekus». Politiķe pauda sapratni par dzīvnieku aizstāvju sašutumu par tiem videomateriāliem, ko viņi ir redzējuši internetā.
«Bet es varu apliecināt, ka visi mēs šeit esam klātesošie un visa Latvijas sabiedrība, visticamāk, neatbalsta cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Un arī tie, kas šodien balsos «pret» šo likumprojektu, neatbalsta cietsirdīgu dzīvnieku spīdzināšanu,» pauda Stepaņenko. Viņa skaidroja, ka tie, kas iebilst pret izmaiņām, iestājas par to, lai dzīvniekus audzinātu un apmācītu ar humānam metodēm.
Deputāte Inguna Rībena (VL-TB/LNNK) no savas puses pirms balsojuma aicināja kolēģus iztēloties, piemēram, kā jūtas zilonis, kurš ar visām četrām kājām pieķēdēts pie būra betona grīdas, vai tīģeris, kuram dienas jāpavada piecus kvadrātmetrus šaurā krātiņā. «Iztēlojieties, kā jūtas lauva, kuram cilvēks, pretēji dzīvnieka dabiskajiem instinktiem, ar varu spiež lēkt cauri uguns riņķiem. Iztēlojieties, kā jūtas lāči un pērtiķi, kuriem dresētājs mums par prieku liek arēnā braukt ar riteni un mest kūleņus. Lai salauztu dabas dotos instinktus, dzīvnieki bieži tiek sisti un mērdēti badā, pakļauti ciešanām no ilgstošiem pārvadājumiem,» uzsvēra parlamentāriete, aicinot atbalstīt aizlieguma noteikšanu.