/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/06/8287201t1heb99.jpg)
Šogad līdzīgi kā citus gadus uzdīgušajos sējumos Latvijā mielojās zosis un vietām putnu nodarītie postījumi bija lielāki nekā pirms gada, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.
Šogad zosu nodarītie postījumi graudaugu sējumiem vietām bija lielāki nekā pērn
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības «Latraps» valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža aģentūrai LETA sacīja, ka šogad tāpat kā citus gadus zosis sējumiem nodarīja postījumus, mielojoties ar tiem un tos izbradājot. Vietām zosis bija ļoti aktīvas. «Domāju, ka jebkurš zemnieks šogad saķēra galvu. Tāds zosu uzlidojums un tik ilga to dzīvošana šeit Latvijā neatceros, kad vēl ir pieredzēta,» teica Ruža, piebilstot, ka vēl pagājušajā nedēļā vietām sējumos bija zosu bari, kas maija sākumam ir neierasti, jo parasti šie putni dodas tālāk ligzdot uz citām valstīm.
Pēc Ružas teiktā, citus gadus zosis dodas perēt uz Ziemeļiem, taču tā kā šogad Ziemeļu valstīs ilgu laiku bija pārāk auksts, tās ilgāk uzturējās Latvijā. Daži no putniem šeit sāka perēt arī savus mazuļus, līdz ar to daļa no zosīm tālāk šogad nelidos.
Viņš piebilda, ka atsevišķos laukos, kur zosu bars nosēdās, sējumi tika noēsti pilnībā. Tomēr lauksaimniekiem ir jārēķinās ar šādu dabas radītu blakusefektu iespējamību.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) «VAKS» valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons aģentūrai LETA norādīja, ka vēl nesen graudaugu sējumos bija zosis, bet tā kā lauksaimniekiem šis nav pirmais gads, kad zosis nodara postu, savlaicīgi tika veikti profilaktiskie pasākumi. Viena no ierastākajām metodēm ir baidīšana ar troksni.
Vienlaikus viņš piebilda, ka patlaban zosu aktivitāte Vidzemes sējumos ir noplakusi, jo tās devušās uz savām ligzdošanas vietām. Nav iespējams izvērtēt, vai zosis šogad nodarīja lielāku skādi nekā pērn. Taču lauksaimnieki ir kļuvuši zinošāki par to, kā sējumus pasargāt no tām.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis piekrita, ka pēdējos gados zosis ir aktivizējušās Latvijas labības laukos. Viņš pieļāva, ka atsevišķās vietās Latvijā šogad bijis mazāk zosu skarto labības lauku nekā pērn. «Pērn bija mazliet vairāk zosu postījumu Vidzemē, bet šogad citos reģionos, piemēram, Zemgalē un Jēkabpils apkārtnē,» teica Balodis. Viņš arī atzīmēja, ka parasti lauki, kuros zosis mielojās, tiek izpostīti pilnībā.
Jau ziņots, ka arī pērn zosu bari sējumus masveidā noēda un izbradāja. Līdzīga problēma bija arī 2015.gadā, kad daudzviet Latvijā graudaugu sējumus bija apsēdušas meža zosis, tādējādi radot neprognozējamus zaudējumus lauksaimniekiem.