Latvijā jauna ērču suga - tā pārnēsā gan ērču encefalītu, gan arī Laima slimību

Viņš sacīja, ka līdz šim Latvijā bija novērojamas vien divas ērču encefalītu pārnēsājošas ērču sugas - taigas un tā sauktā suņu ērce. Bet tagad Latvijā ir novērota arī trešā, «Dermocentor» suga, kas pārnēsā gan ērču encefalītu, gan Laimas slimību un nāk no Viduseiropas un Dienvideiropas reģioniem.

Spuņģis to skaidro galvenokārt ar klimata pārmaiņām, jo Latvijas klimats pēdējo gadu laikā ir kļuvis nedaudz siltāks, kas ļauj šai sugai izdzīvot.

Ērces mežos, pļavās un parkos sastopamas visā Latvijas teritorijā, tomēr pētnieks atklāj, ka daudz to ir vietās, kur izplatīti sīkie grauzēji, īpaši peles - strupastes.

«Ērces asinis sūc visos tos attīstības posmos. Jo viņas aug lielākas, jo lielāku viņām vajag upuri. Mazajām ērcītēm parasti galvenā barība ir sīkie grauzēji, it īpaši strupastes. Tur ir diezgan liela loģika: kur ir strupastes, tur ir arī daudz ērču, jo viņām tur ir barība un lielāka iespēja izdzīvot. Strupastes bieži mīt vietās, kur ir graudzāles, kur ir aizaudzis, piemēram aizaugušas pļavas, izcirtumi, mežmalas. Tādējādi arī ērču šādās vietās ir vairāk,» norāda Spuņģis.

Dabas pētnieks sacīja, ka ērcēm asins sūkšana ir nepieciešama, lai izdzīvotu un no viena attīstības posma pārietu nākamajā.

Cilvēkam piesūkties var gan pavisam mazās ērcītes, gan pieauguši eksemplāri, un inficēšanās ar bīstamo ērču encefalītu iespējama jau dažu minūšu laikā.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra gadiem pagājušajā gadā ar ērču encefalītu saslima 230 cilvēki. Tāpat pērnajā gadā saslimstība ar ērču encefalītu pēc ilgāka laika ir kāpusi, palielinoties par aptuveni 30%, norādīja Spuņģis.

Viņš uzsver, ka vislabākais veids, kā pasargāties no ērču encefalīta, ir vakcinēšanās, jo, pateicoties mūsdienu medicīnas attīstībai, to ir lietderīgi veikt cauru gadu, nevis tikai ziemas sezonā, kā tas tika darīts agrāk.

Slimību profilakses un kontroles centrs

šogad par ērču encefalīta endēmiskajiem rajoniem jeb teritorijām ar īpaši augstu saslimstības risku atzinis 27 Latvijas novadus.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad par augsta riska teritoriju atzīts arī Gulbenes novads, kur saslimstība ar ērču encefalītu sasniegusi 32 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem.