Viņš sacīja, ka līdz šim Latvijā bija novērojamas vien divas ērču encefalītu pārnēsājošas ērču sugas - taigas un tā sauktā suņu ērce. Bet tagad Latvijā ir novērota arī trešā, «Dermocentor» suga, kas pārnēsā gan ērču encefalītu, gan Laimas slimību un nāk no Viduseiropas un Dienvideiropas reģioniem.
Spuņģis to skaidro galvenokārt ar klimata pārmaiņām, jo Latvijas klimats pēdējo gadu laikā ir kļuvis nedaudz siltāks, kas ļauj šai sugai izdzīvot.
«Ērces asinis sūc visos tos attīstības posmos. Jo viņas aug lielākas, jo lielāku viņām vajag upuri. Mazajām ērcītēm parasti galvenā barība ir sīkie grauzēji, it īpaši strupastes. Tur ir diezgan liela loģika: kur ir strupastes, tur ir arī daudz ērču, jo viņām tur ir barība un lielāka iespēja izdzīvot. Strupastes bieži mīt vietās, kur ir graudzāles, kur ir aizaudzis, piemēram aizaugušas pļavas, izcirtumi, mežmalas. Tādējādi arī ērču šādās vietās ir vairāk,» norāda Spuņģis.