/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/05/8126362t1hd489.jpg)
Šogad ziema pārsteidz ar savu dažādību – manāmas gan baltas kupenas, kas apkārtējo pasauli ietin baltā seģenē, gan miglaini rīti. Jaunajā mammadaba žurnālā aicinām «Satikt sevi mežā».
Mežs aicina arī ziemā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Cik daudz burvīgu mākslas darbu radīti, atrodoties dabā! Gleznas, skulptūras, skaņdarbi – šo sarakstu var turpināt vēl un vēl. Arī pianists Vestards Šimkus labprāt smeļas iedvesmu mežā, reizē arī iepazīstot Latvijas dabu. Par mākslinieka mīļākajām Latvijas ainavām un laika pavadīšanas rituāliem dabā lasi žurnāla lappusēs.
Vai gulbji jābaro ziemā? Kad var kāpt uz ledus? Kā noteikt laiku pēc dažādām zīmēm dabā, kas liecina par pārmaiņām laikapstākļos, lasi šajā izdevumā. Kļūsti par dabas vērotāju un pārbaudi to patiesumu!
Veselības uzlabošanai un laika pavadīšanai ārpus telpām ziemas pastaigu maršrutus izvēlies īsākus, taču ne mazāk gleznainus. Kurzemes piekraste ir teicami piemērota šādiem brīvdienu pārgājieniem, jo gar to gluži kā krelles rindojas dažādas brīnumskaistas dabas takas. Plieņciema kāpa, kas ir Latvijas lielākā vēja veidotā kāpa, Kaltenes akmeņi un piekraste, Baltā kāpa Rojas pievārtē un citi dabas brīnumi – atliek vien izvēlēties!
Ja vēlies iepazīt tuvāk meža vēsturi, dodies uz Jaunmoku pili, kas kādreiz bija ievērojamā Rīgas mēra Džordža Armitsteda medību pils, taču tagad savās telpās slēpj ne tikai burvīgu izstādi par pils vēsturi, bet arī meža muzeju, kura pieredzējušie gidi un interaktīvie ekrāni palīdzēs iepazīt Latvijas mežu un tā vēsturi gadsimtu gājumā. Ja vēlies uzzināt, kā dzimst mežs, dodies uz LVM Vijciema čiekurkalti, kurā vēl joprojām vari aplūkot čiekuru kaltēšanas procesu, kas nav mainījies kopš kaltes dibināšanas 1895. gadā.
Neapšaubāmi, ka vieni no raksturīgākajiem ainavas elementiem Latvijā ir koki un krūmi. Lielisks veids to sugu iepazīšanai ir dendroloģisko parku apmeklējums. Tajos sastapsi augus, kas uz šejieni atceļojuši gan no tuvākām, gan tālākām vietām. Viens no pazīstamākajiem šāda veida parkiem ir Skrīveru dendroloģiskais parks, taču noteikti iesakām apmeklēt arī Bauņu muižas parku, kas ir daļa no Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta.
Ziema jau sen vairs nav gadalaiks, kas liedz atpūsties ārā. Klausi senajam teicienam «nav nepiemērotu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs», ģērbies silti un dodies ceļā - tevi gaida daudz burvīgu piedzīvojumu!