/nginx/o/2018/07/05/8117587t1hf32d.jpg)
Gatavojoties Latvijas simtgadei, mēs, «25 Wolves» komanda, esam apņēmušies ik nedēļu pastāstīt un parādīt kādu no Latvijas dabas brīnumiem. Pēdējo gadu laikā esam centušies katru brīvu brīdi pavadīt Latvijas mežos, pļavās un purvos. Esam sakrājuši milzum daudz stāstu, bilžu un video par piedzīvoto, un vienubrīd sāka šķist, ka tā būtu laba ideja – padalīties ar tiem, kam tas varētu būt interesanti.
Interesējoties par piekrastes paraboliskajām kāpām, kuras vēju iedarbībā veidojušās 17. un 18. gadsimtā veikto plašo piekrastes mežu izcirtumu un ugunsgrēku dēļ, uzdūros unikālajai Plieņciema kāpai. Šo kāpu varētu uzskatīt par pēdējo Latvijas piekrastē, kuru vēji vēl spēj kustināt. Tiesa gan, visai ierobežoti.
Šis pēdējais piekrastes vēju kontrolētais bastions daudzus gadsimtus kalpojis par zvejas tīklu žāvēšanas vietu, sauktu arī par Vabu laukumu. Vēju izdzenātais laukums ir tikai neliels fragments no tā saucamās Plieņciema baltās kāpas, kura kopš 1987. gada atrodas dabas lieguma patvērumā un stiepjas apmēram 3 kilometru garumā Ķesterciema virzienā.
Plieņciems, līdzīgi kā daudzi citi piekrastes ciemi, gadsimtiem ilgi kopis savas zvejniecības un kuģu būves tradīcijas, tomēr, pateicoties kāpas radītajam aizvējam, jau visai agri tas sāka gozēties Latvijas pirmo kūrortu vidū. Pirmo reizi vēstures avotos tas ir minēts jau 1738. gadā, kad to kā peldvietu izmantoja apkārtnes muižniecības un garīdzniecības prominences.
1808. gadā Plieņciemā tiek uzcelts lepns krogs ar deju zāli un nakšņošanai piemērotiem apartamentiem, bet jau 1810. gadā netālajā Plieņu muižā ierodas kņaziene Elizabete. Līdzīgi kā 2005. gadā, gaidot ASV prezidentu, tika pārkrāsoti Kalnciema ielas koka nami, gatavojoties Elizabetes vizītei, ceļa posmā no Tukuma līdz Plieņu muižai tika norakti augstākie pakalni, paplašināti ceļu posmi un ielejās ierīkoti nožogojumi.
Elizabete Plieņos bija ieradusies uzlabot savu veselību, tāpēc, lai nodrošinātu karietei ērtu piekļuvi pie jūras, no Plieņiem līdz Lielajam krogam tika izcirsta stiga, bet Plieņciemā tika norakta Lielā kāpa un izveidots ceļš, kura pēdas apskatāmas vēl šodien – tas nosaukts par godu Krievijas carienei Katrīnai Lielajai. Vēsturnieki apgalvo, ka vēstures avotos nav atrodamas ziņas par Katrīnas lielās viesošanos Plieņciemā, tomēr Katrīna bija Elizabetes vīra vecmāmiņa, tāpēc, iespējams, vietējiem iedzīvotājiem laika gaitā radies misēklis.
Elizabetes vizīte nav bijis vienīgais lielais notikums, ko piedzīvojis Plieņciems. Runā, ka tieši Plieņciemā 1925. gadā ir uzbūvēts pēdējais un viens no lielākajiem Latvijas koka buriniekiem «Eurasia», kurš 1933. gadā ir nogrimis kaut kur pie Trinidadas.
Sekot līdzi «25 Wolves» komandas aktivitātēm iespējams arī: