Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis
Iesūti ziņu!

Vai Rīga kļūst skaistāka? Vides reklāmas «bliež pa acīm» autovadītājiem

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Ekrānuzņēmums/Facebook

Sociālā tīklā «Facebook» portāla «Pilsēta cilvēkiem» lapā publiskots kāds ieraksts saistībā ar vides reklāmām Rīgā. «Pēdējā laikā vairākās vietās Rīgā parādījušies lielizmēra videoreklāmu ekrāni. Lieki teikt, ka pilsētvidei un publiskajai telpai tie neko labu nedod, bet pēdējā vieta, kur šāds ekrāns ticis uzstādīts, liek sašutumā noelsties - ekrāns uzstādīts pie pašvaldībai piederošas kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas Uzvaras bulvārī.» Savu viedokli pie šā ieraksta pauduši vairāki desmiti cilvēku, mēģinot izprast šādu reklāmu nepieciešamību. Portāls TVNET lūdza Rīgas pilsētas būvvaldei datus par šādu reklāmu izvietošanu pilsētā, kā arī uzrunāja Latvijas Reklāmas asociāciju komentēt vides reklāmu «lauciņu» Rīgā.

«Personīgi, vakaros braucot, šī reklāma normāli bliež acīs. Diezgan nekomfortabli,» pauž kāds komentētājs, kamēr kāds cits norāda, ka ļoti kaitina šīs reklāmas. «Katru reizi, kad vakaros braucu pa Kalnciema ielu, krustojumā ar Baložu ielu tā rada ārkārtīgu kontrastu ar vidi. Tāda sajūta, ka kļūsti par epileptiķi ar pēkšņām disko gaismām.»

«Vai tas vispār ir adekvāti un kas, kādas iestādes to regulē, ka pēkšņi autobraucējam iežmidzina acīs tāds spilgtums, kas ar drošību uz ceļiem nekādi nav saistīts,

īpaši pilsētā un īpaši vietā, kur uzmanīgi jāskatās uz mašīnām priekšā, aizmugurē, sānos, uz ielu vietā un nevietā šķērsojošiem gājējiem, velosipēdistiem?» brīnās kāda komentētāja.

Savukārt citi diskusijas dalībnieki pauž viedokli, ka

«pašvaldībai nauda nesmird». «Ticu, ka daļa domnieku no sirds nesaprot, kur ir problēma ar šādu un līdzīgiem risinājumiem, un tā ir mūsu kopējā traģēdija.»

«Tāda sajūta, ka Rīgas dome lasa manuāli «Kā jāizskatās mūsdienīgai pilsētai» un dara visu pretēji,» skarbi vērtējumos ir iedzīvotāji.

«Es domāju, ka bilde ir montāža - pārspīlējums. Izrādās, realitāte. Pilnīgs vājprāts!

Ušakovs gatavo bāzi, kur rādīt savas reklāmas pirms Saeimas vēlēšanām, ar sabiedrisko transportu vēl nepietiek,» novērojumos dalās cita sociālā tīkla lietotāja.

«90-ajos gados, kad iebrauci Polijā, arī uzreiz sākās nenormāli daudzas uzbāzīgas reklāmas, viņi ir sapratuši un visu novākuši. Mēs sākam iet tikai uz izvietošanu! Laikam mūsu domāšana un sapratne par kulturālu un sakārtotu vidi ir vēl deviņdesmito līmeni,» spriež komentētāji.

Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) ētikas padomei ir nācies dažkārt izvērtēt kādas vides reklāmas (jau izvietotas) atbilstību reklāmas ētikas kodeksam, bet pēdējā laikā tādu gadījumu neatminas asociācijas valdes loceklis Varis Lāzo.

«Kopumā, tāpat kā visā reklāmas tirgū, ir redzami ļoti veiksmīgi vides reklāmas risinājumi, kur ir padomāts gan par reklāmas nesēja formātu, gan par to, cik labi tā iederēsies konkrētajā vidē; bet ir arī sastopami mazāk veiksmīgi piemēri,»

atzīst asociācijas pārstāvis.

Viņš arī norāda, ka joprojām atpaliekam no citām Eiropas pilsētām, kurās biežāk sastopami ļoti interesanti un radoši risinājumi. «Tas gan varētu būt arī saistīts ar mazākiem budžetiem mūsu tirgum. Tas ka pilsētā parādās jauni vides reklāmas risinājumi (piemēram, ekrāni), ir tikai apsveicami - tas dod lielāku izvēles iespēju reklāmdevējiem,» saka Lāzo, tajā pašā laikā atzīstot, ka tumšajā diennakts laikā dažas no redzamajām reklāmām varētu būt pārāk spilgtas un traucēt auto vadītājiem.

«Vēl būtu vērts atcerēties, ka vides reklāma ir arī sava veida vides uzlabošana, piemēram, tās pašas sabiedriskā transporta pieturvietas vai kādas nodrupušas mājas sienas sakopšana,»

pauž Latvijas Reklāmas asociācijas valdes loceklis.

Kā informē Rīgas pilsētas būvvaldes Vadītāja biroja Sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Edgars Butāns, vides reklāmas projekti tiek izvērti un saskaņoti normatīvo aktu noteiktajā kārtībā, atbilstoši Rīgas domes 2013. gada 26. novembra saistošo noteikumu Nr. 77 «Par reklāmu, izkārtņu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību Rīgā» un Ministru kabineta 2012. gada 30. oktobra noteikumu Nr. 732 «Kārtība, kādā saņemama atļauja reklāmas izvietošanai publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu» prasībām.

Šā gada februāra sākumā Rīgas pilsētā izvietoti 12 digitālie ekrāni šādās adresēs: Augusta Deglava ielā 11, Marijas ielā 2, Maskavas ielā 261, Uzvaras bulvārī 9, Tilta ielā 3, Valdeķu ielā 1, Brīvības ielā 132, Brīvības gatvē 226, Kalnciema ielā 17A un Brīvības ielā 196, Jaunmoku ielā 13, Tērbatas ielā 73.

Esi pamanījis kaut ko neparastu? Varbūt pavisam ikdienišķu, bet kam būtu jāpievērš uzmanība? Tad ziņo par to!

Aicinām iedzīvotājus iesūtīt savus stāstus, situācijas un notikumus dzīves sadaļā «Tava balss» par dažādām piedzīvotām vai novērotām nejēdzībām, neizdarībām un izdarībām. Kopīgi aktualizēsim sabiedrībai svarīgus un arī ikdienišķus tematus, kas skar mūs visus!

Redakcija izskatīs visus iesūtītos materiālus un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar raksta autoru vai iesaistīsies situācijas risināšanā. Ziņu iesūtītāji aicināti īsi un konkrēti aprakstīt situāciju, kā arī pievienot fotogrāfijas vai videomateriālus.

Sūti savu stāstu uz tavabalss@co.tvnet.lv.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu