/nginx/o/2018/07/05/8100402t1h0d99.jpg)
Jaunākie satelītu dati liecina, ka kūstoša ledus dēļ Antarktīdā un Grenlandē strauji palielinās ūdens līmenis. Situācijai turpinoties, pasaules okeānos gadsimta beigās ūdens līmenis būs kāpis par vismaz 60 centimetriem, vēstīts pētījumā, kas publicēts «Proceedings of the National Academies of Sciences».
Satelītu dati liecina, ka pēdējo 25 gadu laikā ledus kušana ievērojami paātrinājusies. Pētījuma galvenais autors Stīvs Nerīms norāda, ka, ņemot vērā šos datus, reālais ūdens līmenis okeānos būs lielāks nekā iepriekš tika plānots. Zinātnieki norāda, ka pat vismazākās ūdens līmeņa izmaiņas var novest pie plūdiem un erozijas.
Piekrastes plūdu eksperte Ketija Serafina uzskata, ka jau nākamajās dekādēs vairākās piekrastēs gaidāmi plūdi, kas iepriekš bija paredzēti tikai 2100. gadā.
«Ūdens līmeņa paaugstināšanās par 60 centimetriem nopietni ietekmēs tādas pasaules vietas kā Maiami un Ņūorleāna, taču sekas nebūs katastrofālas, jo šīs pilsētas spēs ar to tik galā,» komentēja Nerīms.
Savukārt, ja atkārtosies kāda 2012. gada postošajai vētra «Sendija» līdzīga dabas katastrofa, ūdens līmeņa paaugstināšanās var radīt rekordlielus bojājumus, norāda pētnieki.
Ūdens līmeņa paaugstināšanos veicina siltie ūdeņi, kā arī kūstošais ledus. No 7,5 centimetriem, kas pieauguši pēdējo 25 gadu laikā, 55% ir silto ūdeņu dēļ, taču pārējā daļa - kūstošā ledus dēļ. Ir divi faktori, kas ietekmē ūdens līmeņa paaugstināšanos - svārstības, ko izraisa dažādi dabas notikumi, kā arī klimata pārmaiņas.
Ūdens līmenis globāli bija stabils vismaz trīs tūkstošus gadus līdz 20. gadsimtam, sacījis zinātnieks Stefans Rāmsrtords no Potsdamas institūta Vācijā.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)